„Gaisma līgo Latvijā!” Sauklis, kas sevkuram latvīšam ļaun lepuotīs ar myusu nācejis boguotajom muzykalajom tradicejom i līk saprast, ka pasauļs par myusim zyna. Zyna par myusu originalajim i vīnreizeigajim svātkim, kas izaceļ cytu vaļstu vydā na tikai ar patīsom prīcys emocejom, bet ari ar augstu profesionalū leimini.

Lelais i ilgi gaideits nūtykums – Dzīšmu i deju svātki. Itūvosor tys nūteikti beja vīns nu gaideituokajim nūtykumim lelai daļai Latvejis īdzeivuotuoju. Eipaši jau tim cylvākim, kam kasdīna paīt sātys dorbūs – lūpeni, duorzs, sīna pļovys. Tei ir īspieja kolektivim i tūs dalinīkim sajust kruošņys prīcys emocejis par miļzeigū dorbu, kas teik īguļdeits vairuoku godu garumā.

XXV Vyspuorejī latvīšu dzīšmu i XV deju svātki beja cīši gaideits nūtykums ari maņ –meitinei nu moza Latgolys mīsteņa, kur vīneiguo īspieja ir pošam byut vydā dažaidūs kolektivūs i veiduot daļu kulturys, partū ka cylvāku resursi ir taidi, kaidi jī ir! Leidz ar tū vēļ leluoka prīca, ka latgalīši ir tik sprygoni doncuotuoji i čakli dzīduotuoji , partū ka kolektivi teišom ir plaši puorstuovāti. Eipaša prīca beja nūslāguma guojīnī, kod vysapleik varēja dzierdēt latgalīšu volūdu, dzīsmis. Breineigī tārpi i lauku puču vaiņogi, smaids, par speiti nūguruma pylnajom acim, kurys viestej – beja tuo vārts!!!

Muni svātki suocēs ar kuoru karim 29. junī, kod Latvejis lobuokī kuori sasaceņte dzīduošonā gon Latvīšu Bīdreibys nomā, gon LU aulā. Pošai, kai kuora dzīduotuojai beja pateikami itūreiz sēdēt skateituoju rynduos i dunguot leidza vysom tom dzīsmem, kurys īkļautys svātku repertuarā. Vīneigi – lateņa teišom pacalta cīši augši i komponistu veikums nav puoruok vīnkuorši izpyldoms. Repertuara sagatave na tikai kuoru karu dalinīkim, bet kuorim vyspuor prosa miļzeigu dorbu i pacīteibu. Tymā pat laikā ir vīns pluss, kas atsver vysys vuiceibu gaitā radušuos gruyteibys – beiguos vari stuovēt iz Mežaparka estradis ci veiksmis gadīnī iz kuoru karu skotuvis i dzīduot skaistū i latviskū repertuaru. Skudrenis skrēja na tikai skateituojim i pošim dalinīkim, bet ari komisejai, kū vāluok jī atzyna masu medeju puorstuovim.

Vysu 29. juņa dīu leidz pat vālajai pusnakts stuņdei, kod tyka paziņuoti kuoru karu rezultati, uztraukums dalinīku acīs beja skaidri nūlosoms. I kai to nā – vysi taču beja cīši gatavejušīs, partū ka struoduots beja na tikai pi skatis repertuara, bet ari pi tārpim, kusteibom, dažaidim muzykalim elementim, kas kotru prīkšnasumu padareja tik cīši dažaidu i kruosainu. Latgalīši var lepuotīs, ka taidā nūzeimeigā nūtykumā izskaņ ari muysu nūvoda vuords. Itūreiz tys beja dzieržams sīvīšu kuoru grupys skatē, deļtuo ka tī kai obligatuo beja juoizpylda Ilonys Rupainis dzīsme „Moseņ, zeileit viesti nese”. Interesanti vāruot, kai kuori nu cytim nūvodim dzīduoja latgaliski! Prīkca ari par tim Latgolys kuorim, kas beja izceinejuši īspieju daleibai kuoru karūs – Rēzeknis veiru kuors, Daugavpiļs jauktais kuors i veiru kuors, Aglyunys bazilikys jauktais kuors, Krustpiļs senioru jauktais kuors. Spraiguos ceinis rezultatā gūdalguotuo vīta tyka atvasta ari iz Latgolu – Daugavpiļs centra veiru kuors apbalvuots ar II vītu veiru kuoru grupā.

Doncuotuoji Daugovys stadionā, A.Zagorska foto

Lai ari daleiba itymā pasuokumā saucēs „koru kari”, tūmār par karuošonu tū eisti navarēja nūsaukt. Tys dreižuok beja mīlesteibys aplīcynuojums dzīsmei. Kulturys ministre Žaneta Jaunzeme-Grende pasaceja precizi i kūduleigi: “Ir kari, kurūs Latveja var uzvarēt bez īrūčim. I tī ir kuoru kari.”

Nuokušajā dīnā Mozuo Gilde tyka pīskandynuota ar Latvejis lobuokūs vokalūs ansambļu dzīsmem. Ite latgalīši var cīši lepuotīs – navajag i skateituoju bolsuojuma, lai Latgola sajimtu augstys vītys. Profesionala žurejis komiseja ar II vītu apbolvuoja Rēzeknis vokalū ansambli “Pērles”, (vad. G. Kuzmina). Meitinis uzvarātuojom pīsakuope tikai ar puspunktu. Itymā ceiņā pīsadaleja ari citi Latgolys ansambli.

Tuoļuok muna svātku nedeļa paguoja Daugovys stadionā, kur kotru dīnu nūtyka mieginuojumi dejis leluzvadumam „Tēvu laipas”. Šmukuos pīnēs tyka sapeitys kruošnis dejis, kur sovu prasmi i prīcu paruodeja doncuotuoji nu jaunīšu leidz senioru kolektivim. Maņ ruodīs, ka svātku atslāgys vuords „Līgo” ite tyka paruodeits eipaši spylgtai. Skotuvis nūformiejums beja teišom myrdzūšs, i danču sūli imitātuo špīgeļa atspulgā laistejuos viņ!

Uzvaduma finals atmirdzēja tik spūži, ka dažam lobam skateituojam apžylba acs. Doncuotuoji izmontuoja spīgeleišus, kuri tyka vārsti iz gaismu – dīnā iz sauli, vokorā – iz spūžajim prožektorim. Svātku sauklis attaisnuoja sovu nūsaukumu – gaisma pateišom leiguoja Latvejā.

Ari itūšaļt, kod svātki jau izskaniejušs, emocejis vēļ nabeidz rimtīs. Ir gon prīca, gon nūgurums. Ir lapnums, ka mes, mozuo tauta, varim izdareit ari kū tik lelu i, pats golvonais, – saglobuot vairuokuos paaudzēs i atteisteit.

Doncuotuoji Daugovys stadionā, A.Zagorska foto

Ite reizē gon pasaruoda ari svātku nadaudz nagativuo puse. Muns viertiejums gon kai dalinīkam, gon kai skateituojam izraisa daleitu lapnumu. Nui, myusim ir šmuki tārpi, skaneigys dzīsmis, boguoteigi danču roksti, kūši orkestru aranžiejumi, bet… vysam ir lels bet! Poša asu jauna i deļtuo vēļ vairuok šokiejūs par jaunatnis attīksmi pret itim nācejis svātkim. Mugorā apvylkts tautys tārps, cāluokuo puiša i meitys rūta, bet uzvedeiba taida, ka pazyud sevkura svātku sajiuta. Dīvamžāļ ituos svātku nedelis garumā itaidus skotus daguoja redzēt dīzgon bīži. Ite gon palīk atkluots vaicuojums – kaidi byus myusu dzīšmu i deju svātki piec vairuokim godim, saceisim, 15 ci 20 godim?! Voi pasaule lepuosīs ar Latveju? Voi mes poši varēsim tū dareit? I voi svātki sasaglobuos? Itūšaļt, kod tūp muns roksts i vīdūklis par skaistuokajim latvīšu svātkim, sirds drusku suop. Atrast atbiļdi iz itim vaicuojumim ir sarežgeiti.

Pyrms svātkim redzieju videointereveju ar svātku viersdirigentu Gintu Ceplenieku. Jis, atsokūt iz vaicuojumu par svātku redzīni nuokūtnē, saceja, ka lela nūzeime ir školuotuojam. Tymā, kai svātki atsateisteis i voi tim byus nuokūtne, lela lūma ir cylvākam-pedagogam, kas ir kai pīmārs dalinīkim. Ite es varu pīkrist i vēļ davīnuot, ka lela lūma ir tam, voi mes poši nuokūtnē sovim bārnim vuiceisim latviskuos tradicejis i vierteibys. Voi myusu bārni zynyos, kas ir tautysatārps i ar kaidu atbiļdeibu tys juovalk mugorā.

Naseņ intervejā radejā kūpā ar sovom muzykalajom kolēgem nu Latgolys sprīdem par dzīšmu i deju svātkim, par tū, kas myusus rūsynoj tī vyspuor pīsadaleit. Vysys bejom vīnuos dūmuos – lai byutu svātki, daudz juostruodoj. Ceļs iz itū  tautys kūpeibys šaļti ir ilgstūšs. Myusu dīnu pasauļs pīduovoj tik daudz „interesantuoku” nūdarbu – datorspēlis, internets, balleitis. Jaunīšim zyud interese par nūtureiguokom vierteibom, kai muoksla, sports, muzyka. Svātkūs gadejuos runuot ar jaunīšim, kas atzyna, ka pīsadola kaidā kolektīvā tikai deļtam, lai tyktu iz svātkim. „Tys taču byus tuseņš nedelis garumā,” saceja kaida meitine. Maņ, asūt juos vacumā i pīsadolūt svātkūs, beja skumi tū dzierdēt. Ite otkon atsagrīžu pi tuo, ka školuotuojim i saimei ir bārni juovierzej saprast tū, ka, lai byutu kaids rezultats, ir juoīguļdej daudz dorba i leidzekļu, juozīdoj sovs breivais laiks.

Piec itim XXV Dzīšmu i XV Deju svātkim sev varu tikai apstyprynuot – pasauļs cīši strauji mainuos i mes mainomēs tam leidza. Vystik ir lītys, kas lelūs vilcīņūs nadreikstātu maineitīs. Tī ir tautys svātki! Tradicejis, lapnuma i gūda sajiuta par sovys vaļsts rūtu – itim kūpeibys svātkim. Rūsynoju sevkuru īdzeivuotuoju atteisteit i napazaudēt kruošņuokū i originaluokū, kas myusim pīder! Vuiceisim sovim bārnim, škoļnīkim, leidzcylvākim tuos lītys, kas pasauļam ļaus iz myusim vērtīs ar boltu skaudeibu. Doncuosim i dzīduosim, spieliesim instrumentus, pīsadaleisim foklkorys kūpuos i amatirteatrūs. Lai nuokušī svātki Latvejis symtgadē leigoj na tikai Latvejā i aiz tuos rūbežom, bet ari myusu kotra poša sātā, saimē i sirdī!

Roksta autore: Ilze Grēvele, Seiļukolna JDK