Pyrmuo augstškola Latvejā beja Kruoslovā

Pyrmuo augstškola Latvejā beja Kruoslovā

Dūmojūt par augstuokū izgleiteibu Latvejā, vysod centrā nūsastuoj pazeistamuokuos Reigys augstškolys, napamaneitam garom pasleidūt faktam, ka vacuokuo Latvejis augstškola nabyut nabeja Reigā. Augstuokuo izgleiteiba Latvejā suocēs Latgolā ar Kruoslovys Gareiguo seminara nūdybynuošonu.

Nu myusudīnu redzīņa verūtīs, seminara vītys izvēle varātu radeit naizpratni – parkū taišņi Kruoslova. Lelā mārā tei beja apstuokļu sakriteiba. 18. godu symta vydā Kruoslavu puorvaļdeja Plāteru dzymta, veidojūt piļsātu par nūzeimeigu Latgolys kulturys i goreigū centru, deļtuo tei beja eistyni pīmāruota vīta seminaram. Ideja par seminaru brīde jau nu godu symta suokuma, partū ka cīši tryuka prīsteru kai Latgolā, tai blokus zemēs. Seminaru Kruoslovā dybynoj 1755. godā, leidzekļus tam dūd Plāteri, Livonejis veiskups, Rūma, kai ari Smolenskys veiskups, kurs – eistyni laikmeta gorā – pīškir ari vīnu sādžu ar symts zemnīkim deļ vīna profesora i diveju studentu uzturiešonys. Seminars sovu darbeibu gon suoc tikai 1757. gadā. Tys teik nūdūts lācaristu puorziņā, partū ka ar jezuitim Plāterim beja nasaskanis zemis eipašumu deļ.

2
Kruoslovys Gareiguo seminara āka. Karteņa: kraslavas-novada-turisma-informacijas-centrs.galerija.zl.lv

Seminara darbeiba beja suokta. Kai tod eisti beja studēt Kruoslovys seminarā? Nabyut tik vīgli nabeja jau tī īsastuot, beja vajadzeiga samārā loba izgleiteiba, kaida vītejūs zemnīku bārnim nabeja dabojama. Leluokuo daļa studentu deļtuo nabeja nu Latgolys, daudzi guoja nu Lītovys. Jaunajam seminaristam beja juonūdūd zvārasts i juouzajam plašys saisteibys, par pīvadumu, piec vuiceibu beigšonys desmit godu struoduot diecezē, kura apmoksoj vuiceibys. Studentam daguoja ceņteigi vuiceitīs volūdys – studejis nūtika pūļu volūdā, papyldus vuicūtīs latiņu, franču i, kas svareigi, ari latgalīšu volūdu. Nūderēja ari vuocu, lītuvīšu i krīvu volūdys zynuošonys. Vuiceibu pamatā beja dažaidys religiskuos studejis, vuicejuos ari bazneicys dzīduošonu i dīvakolpuojumu vadeišonu. Bīži tyka puorbaudeitys studentu zynuošonys – kotru mienesi, caturksni, pusgodu i godu. Kūpumā vuiceibys ilga 3 leidz 4 godus, spiejeiguokī studenti piec tam devēs papyldynuot zynuošonys iz Viļņu, puorejī suoce dorbu bazneicuos i izgleiteibys īstuodēs.

Seminaram gon nabeja lamts cīši ilgs myužs, jau nu Latgolys pīvīnuošonys Krīvejai tuo darbeiba tyka traucāta. Mogilevys arhiveiskups puornese daļu naudys leidzekļu iz cytom leidzeigom izgleiteibys īstuodem, lānai gremdejūt seminaru. Faktiski seminars sovu darbeibu izbeidze jau 1842. gadā. Piec divejim godim, 1844. goda 2. janvarī, svātdīnē, Kruoslovys seminara pādejais rektors Jezups Jaloveckis saceja svātrunu, kurā atsavēre iz seminara ilgūs godu laikā padareitū dorbu. I padareits beja daudz – seminaru beidze 253 studenti, daudzi nu tim vāluok lyka pamatus latgalīšu laiceigajai literaturai i volūdys atteisteibai. Leidz ar seminaru beidzēs vasals nūzeimeigs periods Kruoslovys i ari Latgolys kulturys viesturē.

Roksta autors: Toms Tālbergs