20. julī Ančupānu kartodromā nūtyka Rēzeknis nūvoda dīnys pasuokums, kura laikā apmaklātojim beja īspieja baudeit vysaidys atrakcejis, īsapierkt amatnīku tierdzeņā i klauseitīs vītejūs muokslinīku dzīsmēs.

Slapņuos paļts i lelais leits natraucēja apmaklātojim baudeit Nūvoda dīnys pīduovuotūs lobumus. Pasuokuma suokumā leluokī nūvoda sportisti pīsadaleja strītbola saceņseibuos, kuruos uzvarēja divys komandys – meitiņu grupa „Zīles” i puišu grupa „Info team.” Uzvarātoji sajēme uzjāmuma „SEB Banka” saryupātuos bolvys.

Pasuokuma laikā varēja maneit cylvākus oranžūs krekleņūs. Nūvoda dīnys dalineica Laura Stepiņa stuosta, ka tī beja breivpruoteigī dalinīki, kas paleidz nūvoda pošvaļdeibom: „Ir cylvāki, kas viertej strītbolu, ir cylvāki, kas sagaida atbraukušūs amatnīkus i muzykantus. Ir cylvāki, kas ryupejās par tū, lai byutu kuorteiba.” Apmaklātuoju daleibu Laura viertej itai: „Byutu bejs lobuoks laiks, byutu vairuok cylvāku. Laiks cīši ītekmej cylvāku vīdūkli. Bet kūpumā vyss ir izadevs.”

Nūvoda dīnys izbaudeja ari mozuokī apmaklātuoji, kurim beja īspieja apsasēst poneja mugorā, kai ari pīsadaleit atrakcejā „Mozais stiprinīks”. Atrakcejis vadeituoja Elīna Gārbena atzeist, ka atrakceja sovu popularitati bārnu vydā īgivuse jau pirmuos stundis laikā.

„Tei ir stafešu jūsla bārnim vacumā nu vīna leidz divpadsmit godim. Kotrā stafetē ir atzeime, ka jis tū aizdavumu ir izpiļdejs, i piec tam var sajimt jauku duovoneņu,” sovu saceitū pabeidz Elīna.

Puspīcūs suocēs nūvoda foklorys kūpu sasadzīduošona „Zynu, zynu tāva sātu”, kurā pīsadaleja folklorys kūpys nu Ūzulmuižys, Rogovkys, Muokūņkolna, Veremu, Bieržgaļa i Maltys pogostim. Kotra izpiļdeja divys dzīsmis piec izvielis.

„Par kūpeigū dzīsmi tyka izvālāta „Zynu, zynu tāva sātu”, partū ka kotram ir sovs cīms i sovs pogosts. Tei ir dzīsme, kas vīnoj mysus, latgalīšus,” stuosta sasadzīdošonys koordinatore Marija Andina.

Pasuokumā tyka gūdynuoti i nomināti nūvoda zalta puori, kai ari kupluokuos i aktivuokuos saimis. Zalta puora titulus sajēme Bronislava i Jeronims Oreniši nu Nagļu pogosta, Marija i Juoņs Sondori nu Iļziskolna pogosta, Valerija i Donats nu Strūžānu pogosta i Irēna Mirdza i Dominiks Čudari nu Kaunatys pogosta.

2013. goda kupluokuo saime – Martinovi nu Nautrānu pogosta, kas audzynoj deveņus bārnus i treis mozbārnus. Tys nav vīneigais tituls, kas pavoda Martinovus, – 2007. godā Rasma Martinova sajēme titulu „Lieliskā mamma” svātkūs „Latvijas lepnums un spēks”. Bet aktivuokuos saimis titulu sajēme Ludboržu saime nu Nautrānu pogosta, kurā kotrs saimis lūceklis aktivi nūsadarboj ar aktivitatem konkretā jūmā.

Vokora pusē skateituojus prīcynuoja Normunds Zušs ar Rēzeknis Zaļūs pakolnu kuori, nūvoda doncuotuoji, pyutieju orkestris, šova „Dzīdūšuos saimis” („Dziedošās ģimenes”) dalinīki i gosti nu Lītovys i Boltkrīvejis. Nakts koncertu īskandynuoja grupys „Jumprava”, „Credo”, „Ginc&Es” i cyti vītejī muokslinīki.

Pasuokuma apmaklātuoji Rēzeknis nūvoda dīnu viertej pozitivi.

„Pīsadolu itymā pasuokumā jau trešū godu, i varu pasaceit, ka ar kotru godu jis palīkt arviņ lobuoks,” atzeist skateituojs Intars, kurs atbraucs nu Jākubpiļs ar vysu saimi.

Rēzeknis nūvoda dūmis prīšksādātuojs Monvids Švarcs skaidroj ituo pasuokuma nūzeimi nūvoda cylvāku sirdīs:

„Cyti soka – lai pasadižuotu, mes sokom – lai saītu kūpā, izjustu kūpeibys sajiutu. Lai saprostu, cik myusu ir daudz i ka vīns mozs prīceņš, kūpā salīkūt, var veiduot lelu prīcu jeb lelus svātkus.”

Jis atzeist, ka itaidi pasuokumi ir juoreikoj, partū ka tī vīnoj cylvākus:

„Ka mes kotrs dzievosim kasdīnā, kotrs sovā pogostā, kotrs sovā pogolmā, tod ruodeisīs, ka tei dzeive tī ari nūteik. Tei ir kūpā saīšona. Reizi godā ir josaīt vysim 25 pogostim, juopaaicynoj sābri, juopaaicynoj myusu gosti,” sovu saceitū pabeidz Monvids Švarcs, atzeistūt, ka itaidā veidā mes vīns ūtru dorom tikai boguotokus.

Roksta i karteņu autore: Inese Čiževska