Vileks Vyssvātuos Jezus Sirds Ruomys katuoļu bazneica ir vaļsts nūzeimis arhitekturys i kulturys pīmineklis. Piec Livonejis sadaleišonys Latgola palyka Pūlejis varā, bet Vileks – par lela nūvoda, Marienhauzenys stārastejis, centru. Iz Eržepolis piļskolna tyka izcalta pyrmuo katuoļu kapela, partū ka vītejūs zemnīkūs vajadzēja nūstyprynuot katuoļu ticeibu. Kapela Zīmeļu kara laikā 1710. godā tyka izpūsteita i izlaupeita, i atjaunota tei tyka 1715. ci 1716. godā. Vystik kapela Eržepolis kolnā beja cīši moza arviņ augūšajai draudzei, i 1748. godā ar prāvesta Januškeviča guodeibu Vilekī izcēle jaunu, leluoku kūka bazneicu ar divejim tūrnim. Bazneica beja veļteita Sv. Apostola Mateja gūdam. Laikam eimūt, ari itei bazneica palyka par mozu Vileks draudzei, kura beja izaveiduojuse par vīnu nu leluokajom Latgolā. Bez tuo bazneica beja tuoli nu Marienhauzenys muižys piļs.

Deļtuo muižys eipašneica grāfīne Alina Lippe-Lipska ar sovom četrom meitom nūlēme ceļt jaunu, lelu myura bazneicu tyvuok muižai i kopim, kuri jau beja izaveiduojuši i nese Sv. Mateja vuordu. Ceļtnīceibys dorbi suocēs 1884. godā i turpynuojuos sešus gadus. Bazneicys projektu beja izstruoduojs tūreiziejais Reigys Politehniskuo instituta inženers Florians Viganovskis. Tys beja juo pyrmais lelais pasyutejums, deļtuo pats ari vadeja byuvdorbus i dzeivuoja muižā. Bazneicu cēle gotikys stilā nu sorkonu ceglu, kurus gataveja natuoli muižys ceglineicā Brontos meistars Ikers.

Vileks bazneica myusdīnuos. Karteņa: wikipedia.org

Bazneicys 2 tūrni ir 46 m augsti, tūs i ari mozūs tūrneišus nūslādz gotikai rakstureigais t. s. krysta zīds. Portali (durovys ar izbyuvi) ir treis, viers golvonuo ir vitraža – rozete, taidys īvītuotys ari vysu vitražys lūgu augšdaļuos. Bazneicā var saīt 2500 cylvāku. Apleik bazneicai ir ceglu žūgs ar 14 Krystaceļa oltorim bez gleznom. Vydā bazneica ir treisnavu ceļtne krysta veidā, suonu navys pīīt tikai leidz krysta navai, bet videjuo nava – leidz presbiterijam – oltora telpai, kura suonūs pa labi ir sakristeja, pa kreisi – loža bazneicys dybynuotuojim. Vyss velvātū gotiskūs grīstu smogums atsaspīž iz 8 ceglu pīlārim, vysys ailis snādzās iz aušku, kur saīt kūpā smailā lūkā. Tys ir kristeiguos ticeibys simbols – naskaitomys ticeigūs sirdis snādzās iz aušku – iz Dīvu.

Bazneicā ir 3 ūzulkūka oltori. Golvonajā oltorā, kurs ir 10 m augsts, ir Vysusvātuokuos Jezus Sirds figura cylvāka augumā, partū ka bazneica ir īsvieteita Vysusvātuokuos Jezus Sirds gūdam. Reizē ar bazneicys izceļšonu tyka uzstuodeitys 22 registru varganis, kurys izgataveja bruoļu Blombergu firma Varšavā. Sātmaļa dīnavydu daļā ir īeja reizē ar bazneicu izbyuvātajuos grafu Lippe-Lipsku dzymtys kapenēs, kur ari atsadus ituos dzymtys pīdereigī.

Lobajā pusē nu bazneicys tyka izcaltys vysys vajadzeiguos ākys prāvesta dzeivuošonai i puori ceļam – ari varganistam. Vysus miļzeigūs ceļtnīceibys izdavumus – 90 000 cara laika rubļu – sedze grāfīne, kū aplīcynoj izroksti iz marmora plāksnis latiņu volūdā bazneicys prīkštelpuos.

Roksta autore: Rita Gruševa