27. julī ar etno-eko festivalu Cāsu piļs duorzā tyka atkluota izdevnīceibys „Lauska” taiseituo pīktuo etnomuzykys izlase „Sviests”. Itūreiz tymā īneitys 18 dzīsmis, nu kurom treis skaņ latgaliski.

Tradicionali kas puorgods izlase „Sviests” dūd puorskotu par latvīšu etnomuzykys aktualitatem. Tymā pīsadola dažaidys grupys, kuruos daboj īdvasmu nu tautys muzykys aba izmontoj voi nu melodejis, tautysdzīšmu vuordus voi tradicionalūs instrumentus.

Kai tod itūreiz svīksts teik neits latgaliski? Latgaliski muzykaluo svīksta neišona suocās jau ar pyrmū dzīsmi, i tei ir „Lata Donga” dzīduotuo „Lineni, muni lineni”. Vaicuosit, kas ir „Lata Donga”? „Lata Donga” ir veļtejums sīviškajam i dīviškajam, latgaliskajam i pasauleigajam, senejam i myusdīneigajam – tai stuov raksteits izlasis gruomateņā. Izaruoda, zam ituo nūsaukuma atrūnama dzīdūšuo saime, kas ir ari folklorys kūpys „Grodi” bolsts aba Andris Kapusts i Aīda Rancāne ar meitom Asnati i Aurēliju. Jim tolkā īt ari etnomuzykologejis studente Lauma Bērza, kurei īspieliejuse bubynu. Par tū eipaša prīca, ka sūpluok tik šmukajim Aīdys i mārgu bolsim sova vīta atsaroduse ari itam latgalīšu sytamajam instrumentam, kurs, kaidu laiku damiersts, niu ari Latvejā izsuocs ceļu nu aizmiersteibys.

Svīksta neišonā pīsadalejuši ari kuorteigi veiri nu Rūžupis pusis. Folklorys grupa „Rūžupis veiri” par sevi soka: „Veiri, kas prūt skali dzīduot, sevi tautys muokslai zīduot, teļa uodys bungys sist i iz mutis nanūkrist.” Izlasē veiri īdzīduojuši dzīsmi „Taidu olu padareju”, kas i cik daudzi nav par ols dareišonu, cik vaira par meitys pījauciešonu i mīlesteibu. Skorbi veiri, romantiska dzīsme, i mārgu siržu pījauciešonai vaira i nikuo navajag. „Rūžupis veiri”, ka zynuošonys naviļ, ir vīneiguo veiru folklorys grupa Latgolā i vīna nu rešajom ari vysā Latvejā. Laiku laikūs folklorys montuojuma globuošona i turiešona vaira baļstejusīs iz aktivūs sīvu placim, deļtuo veiru i itymā gadīnī godūs jaunu veiru dorbuošonuos tradicionalajā muzykā prīcej vēļ vaira!

Nu i trešuo dzīsme, kas itymā svīkstā īneita latgaliski, ir apvīneibys „Pulsa efekts” i dzīduotuojis Leilys Alijevys dzīsme „Gaismeņa ausa”. Nā, nā, nā – tei nav tei „Gaismeņa ausa”, kas, taipat kai maņ, varbyut i jiusim īguoja pruotā. Dzīsmis muzykys autori ir Dzintars Vīksna, Leila Alijeva i Ieva Rūtentāle. Apvīneiba „Pulsa efekts”, kas eksperimentej ar pasauļa muzykys skonu, izmontojūt ari cytu tautu etniskūs elementus, muzykys instrumentus i dažaidus ritmus, itūreiz sadarbeibā ar Leilu Alijevu dzīsmi latgalīšu vuordim sataisejuši azerbaidžāņu mugam dzīduojumu skonā. Ka kaidam latgalīšam Leilys vuords ruodīs koč kur dzierdāts, tod tai tys ari ir. Dzymuse Leivuonā i sovulaik kai soliste pīsadalejuse grupys „Borowa Mc” ūtruo albuma „Plastilina pasaule” topšonā, deļtuo ari vyss latgaliskais jai nav svešs. Niu gon Leilys muzykalī celi aizvaduši iz mugam muzykys pasauli, bet itaidā kombinacejā ar latgaliskū izlasē „SVIESTS V” juos dzidruos bolsa vibracejis skaņ tai eipaši, koč ari reizē naīrosti pi tradicionaluos latgalīšu muzykys pīrodušai ausej.

Latgalīši i tradicionaluo stila muzyka ir nanūdolomys vierteibys, deļ tuo muzykanti nu Latgolys pusis pīsadola ari cytūs projektūs i apvīneibuos, kas atrūnamys itymā izlasē. Zynuotuojim nabyus sveša Kārkļu saimis pavuorde, kas skaitoma izlasis gruomatenis aileņuos zam „Auļu” gobola „Zīmogs sarkanā vaskā”, taipat ari pazeistami ir puiškini nu Uškānu saimis ansambļa, kas itūreiz sasadorboj ar Dimantu muosom. Gon jau ir kaidi cyti, par kurim tik es nazynu.

Golā par vysu albumu gribīs saceit, ka itūreiz eipaši dzierdama pasauļa olpa muzykā i dažaidu cytu tautu muzykaluos ītekmis, gona sovpateigu eksperimentu i sova vīta pamasta ari tradicejom. Atsazeišu, ka gryuts byut kaidā veidā objektivai i „SVIESTS” maņ pošai ir cīši gaideita nūtikšona deļtuo, kab vysmoz reizi puora godūs tai par reizi apsavārtu tymā muzykys lauceņā, kas nas postfolklorys vuordu. Taipat skaidrs ir, ka tymā neikā vysi, kas variejuši, nav saleiduši, nu tys zeimoj, ka postfolklorys palīk arviņ vaira i tradicionaluo muzyka sūpluok sovai īrostajai eksisteņcei dzeivoj ari cytaidu, drupeit maineitu dzeivi.

„SVIESTS V” nūsaklauseja i pīraksteja Edeite Husare
Karteņa nu izdevnīceibys „Lauska” arhiva