Junī Rēzeknē atsavēre āstuve „Ausmeņa Kebabs”, kas aicynoj īdzeivuotojus iz dažaidim gordumim, lobu atmosferu, spielem i pasuokumim. Valters Murāns, puiss ar lobsirdeigu smaidu i laipnom acim, stuosta, kai ir byut kebabneicas eipašnīkam i kai savīnuot sovu dorbu ar muzyku, kulinareju i cytom aktivitatem.

 

–          Kas īdvasmuoja atvērt sovu āstuvi?

–          Es gribieju puorsavuokt dzeivuot iz dzymtū piļsātu. Es īprīkš beju Reigā, asu dizainers piec izgleiteibys i struoduoju arhitektu birojā. Suokumā es beju lelā sajiusmā, bet ar laiku es vaira i vaira gribieju iz sātu. Saprotu, ka dorba maņ ite nav, i partū ir juoroda dorba vītys. Kebabs beja muns mīļuokais iedīņs. Vysod nu dorba staiguojom iz kebabim Reigā, i es dūmuoju – ka koč kū taidu varātu gordu sataiseit pi myusim Rēzeknē, tod cylvākim byutu kur nūīt.

–          Tai tod tys ir īmeslis, parkū izavielieji kebabus, navys, pīmāram, burgerus?

–          Nā, nā, maņ burgeri napateik… (smejās)

–          Kaida beja cylvāku attīksme, kod jī izzynuoja, ka Rēzeknē atsataiseis jauna āstuve?

–          Vysim interese, prūtams. Vysi gribēja paraudzeit, i atsauksmis puorsvorā lobys.

–          Parkū, piec tovom dūmom, cylvāki izavielej itū īstuodi?

–          Daudzim pateik atmosfera, it seviški vokorūs, kod ir vairuok cylvāku. Taida breiva atmosfera i kūpeibys sajiuta. Tys, ka ir ari kvalitativs, gords i lobs iedīņs, maņ ruodīs, par normālu cenu deļ myusu piļsātys.

–          Naseņ Rēzeknē atsataiseja ari Hesburgers. Voi ituo īmesļa deļ najiuti konkurenci?

–          Prūtams, ka jiutu, partū ka tys ir pyrmais bums vysim. Kai koč kas jauns atsataisa, tai vysi gryb paraudzeit. Bet nav ari tik troki, myusim vyss turpynuos.

–          Voi nabeja gryuteibys atrast pīmāruotys telpys?

–          Beja, nui. Izvēle nabeja puoruok lela. Itei vīta maņ ruodejuos vyslobuokuo, partū ka piļsātys centrs tepat, kai ari normala telpu kvalitate i cena. I tys, ka es obligati gribieju, lai byutu atsevišķa āka navys, pīmāram, daļa nu pīcstuovu sātys. Mes te pa druskai jau balleitis reikuojom, deļtuo nasagryb, lai traucātu cytim.

–          Minieji, ka esi dizainers. Ari par „Ausmeņa Kebabs” interjeru guoduoji pots?

–          Interjeru mes taisejom kūpā ar dizaineru Aināru Olūtnīku, kas ir nu Rēzeknis. Ari pabeidzs Muokslys školu, taipat kai es. Mes kūpā dizainu taisejom. Rekur myusim ir ari diplomdorbs, kuru es koč kod taiseju Muokslys školai.

–          Radzamuos gleznys ari ir jiusu dorbi?

–          Mes izkuorem muokslineicys Grietys Butjankovys gleznys. Pastuovēs kaidu mienesi, tod pamaineisim i koč kū cytu izliksim, lai atsvaidzynuotu interjeru.

–          Grybātu nūskaidruot par āstuvis nūsaukuma izcelsmi. Par kū taišni „Ausmeņa Kebabs”? Cik es zynu, ir taida muzykys apvīneiba „Ausmeņa Records”.

–          (smejās) Nui. Myusim tī daudz cylvāku, i „Ausmeņa Kebabs” tik teišom ir saisteits ar tū. Es nazynu, kai tai saguoja. Vyss suocēs kai jūks, i tod, kod maņ vajadzēja nūsaukumu, es izdūmuoju, lai ir „Ausmeņa”. Maņ cīši pateik nūsaukums i pats logotips, kas ir atvasynuots nu ausekļa, pateik. Logotipu ari taiseja dizainers Ainārs Olūtnīks. Nu i tagad ari moderni vysaidi latgalīšu nūsaukumi – „Gors”, „Zeimuļs”… (smejās)

–          Dzierdieju, ka jiusu apvīneibā nav konkreta sastuova…

–          Nav, nui. Kurs kū gribēja, tys tū i dareja. Tagad vyss tai vairuok oficiali, vyss pa nūpītnam.

–          Kaida ir tova vīta apvīneibā?

–          Var saceit, ka es asu vīns nu tim, kas tū sataiseja i aktivi dorbojās tī. Tagad gon es vairuok taidā kai pošplyusmā, maņ vairuok dorba ir ite, taču mes turpynojam ceļt „Ausmenis” vuordu. Tagad, prūtams, drupeit cytā ziņā, taču ari muzykalā ziņā turpynojam. Tai kai navar saceit, ka asam apsastuojušs.

–          Asu dzierdiejuse, ka tu esi „Ausmeņa Records” muzykys video autors. Kur smelīs īdvasmu sovim video?

–          Daudz kas īdvasmoj. Kači, suni, jenoti… (smejās) Principā jebkas. Ka koč kas „iz sitīni” īīt protā, tod tū i doru. Bīži viņ pats nasaprūtu, parkū es tai doru. Pateik ar tū nūsadorbuot, bet seņ jau naasu filmiejs. Nuokūtnē ir paradzāta sadarbeiba ar vairuokim cytim latgalīšu muzikim. Vyss pamozom turpynojās.

–          Bet cylvākim pateik. Kur, piec tovom dūmom, sliepās jiusu panuokumu atslāgs?

–          Panuokumu atslāgs? Kaidi tod tī panuokumi ir? (smejās) Juosoka, ka vyss ir dīzgon nasamuoksluoti, pat juosoka, ka drusku primitivi. Nui, vyss ir vīnkuorši i saprūtami. Pīmāram, par dzīsmem runojūt, suokumā tys vyss beja dūmuots kai jūks. Nu, nasagribēja nikuo puoruok nūpītna. Dzeivē jau tai ir daudz cytu lītu, kur vajag byut nūpītnam.

–          Sovuos dzīsmēs izmontojat latgalīšu volūdu. Cik svareiga latgalīšu volūda ir tev pošam?

–          Cīši svareiga. Tei ir muna volūda, kas vysod ir bejuse maņ kluot.

–          Kas, piec tovom dūmom, juojam vārā cylvākam, kas grib suokt sovu biznesu?

–          Nikuo jauna navaru pasaceit. Daudz dorba, bet ari juobyut kaidai suokuma idejai, kū eistynuot.

–          Voi pats esi apmīrynuots ar rezultatim?

–          Nui. Pošreizejā situacejā asu apmīrynuots. Tagad ir radzams, kas vēļ byutu juoatteistej i juopapyldynoj. Nu dorba vēļ cīši daudz. Tagad gon es drusku atsapyušu – beju struoduojs nonstopā – i tod turpynuošu atteisteibu.

 

Ar Valteru sasarunuoja Inese Čiževska
Kartenis: „Ausmeņa Kebabs” arhivs