Publicejom Arņa Slobožanina, Mg. paed., grupys „Dabasu Durovys” muzykanta, žurnalā „Ir” 15.08.2013. publicātuos latgalīšu slejis pylnū verseju.

Pastuov uzskots, ka Latgolys goreidznīceibai pīsanuok vysleluokī nūpalni Latgolys apsavīnuošonā ar puorejim tūpūšuos Latvejis nūvodim, tūmār, analizejūt taidu latgalīšu viesturnīku, kai Bukša i Latkovska dorbus, navar naīraudzeit, ka 1917. gods Rēzeknis kongresā bazneica ir pīļuovuse ari pa kaidai klaidai.

„Puormet krystu i klusej!” taidim vuordim varātu raksturuot paguojušuo godu symta suokumā, 1917. gods Rēzeknis kongresa prīkšvokorā voldūšū goreidznīceibys attīksmi pret centīnim izveiduot Latgolā stypru regionalū politiskū spāku, kas ryupātūs par Latgolys ļaužu tīseibom vysūs leimeņūs. Tradicionali regionā montuotū gareiguos varys monopolu Latgolys goreidznīceiba gribieja vēļ vairuok nūstyprynuot, kai ari papyldynuot ari ar politiskū varu. 1917. gods revoļuceja, cara režima guosšona Krīvejā i eventualuo Latvejis vaļsts dybynuošona taidu īspieju deve. Turpmuok apraksteituo bazneicys reiceiba ruoda, ka tei nagribieja daleitīs ni ar vīnu ni goreigajā, ni laiceigajā varā.

Latgolys bazneickungu elite īraudzeja īspieju beidzūt tikt vaļā nu pūļu aizbyldnīceibys (Latgolys goreidznīceiba tūreiz atsaroda Mogiļevys arhiveiskupejis sastuovā), atjaunuot Reigys katuoļu arhiveiskupeju, dabuot pošim sovu veiskupu i bez jebkaidim īrūbežuojumim dominēt Latgolā. Lai panuoktu sovu mierķu realizaceju, goreidznīceibys interesēs beja piec īspiejis dreižuok apsavīnuot ar puorejim tūpūšuos Latvejis nūvodim. Tys beja jūs prymarais mierkis – Latgolys ļaužu tīseibys beja sekundara līta.

Goreidznīceibai konkurenci sastuodeja cyts politiskais vierzīņs – „Latgolys tautys komiteja”, kurys sastuovā beja tuo laika Latgolys laiceiguo inteligence. Komitejai beja leidzeigs mierkis kai goreidznīceibai – apsavīnuot Latvejis vaļstī, bet vysupyrms nūdrūšynuot Latgolai plašys tīseibys volūdys, pašvaļdeibu, školu i kulturys jūmā. Kod topa skaidrs, ka 1917. gods aprelī Rēzeknī nūtiks Latgolys kongress, goreidznīceiba saprota, ka itamā kongresā ir juodaboj vairuokums. Tyka pīlyktys vysys pyulis, lai 232 delegatu vydā byutu piec īspiejis vairuok goreidznīku. Kai pīminiejs bazneickungs Tomašunass, pyrms kongresa pat tyka reikuotys slapanys bazneickungu sanuoksmis. Tymuos tyka izstruoduota strategeja, kai panuokt goreidznīceibys vairuokumu kongresā. Kai zynoms, Latgolys ļaužu vairuokums beja izteikti dīvbijeigs, deļ tuo tikai ratais uzadrūšynuoja ībiļst bazneicys politiskajim uzstuodejumim – tys līk dūmuot, ka taišni tys beja īmasls, deļ kuo iz kongresu nu draudzem i pogostim tyka delegāti taišni bazneickungi. Dažūs pogostūs, pīmāram, Nautrānūs, kur beja nu bazneicys naatkareigi izvālāts delegats, jis piec goreidznīceibys iniciativys tyka atsaukts, i juo vītā nūsyuteits cyts, bazneicai lojals delegats. Lai mazynuotu „Latgolys tautys komitejis” popularitati, tei tyka kritizāta kai bezdīveiga gon dīvkolpuojumūs, gon bazneicys oficialajā laikrokstā „Drywa”. Taipat tyka kritizātys cytys tymā i seņuokā laikā iznuokušuos avīzis: „Jaunuokuos Ziņas”, „Ļaužu Bolss” i. c. Lai vēļ vairuok izariekinuotu ar oponentim, tyka pat izdūta brošura „Ar bazneickungim voj pret bazneickungim”. Kai zynoms, goreidznīceibai 1917. gods Rēzeknis kongresā beja dabuots absoluts vairuokums, par prīšksādātuoju īvālāts Fr. Trasuns i steigā pījamts lāmums par apsavīnuošonu ar Vidzemis i Kurzemis latvīšim. Ite juoatzeimoj, ka tyka ignorāts i pat leidz golam naizklauseits opozicejis, „Latgolys tautys komitejis”, līdera Fr. Kempa prīšklykums sastuodeit i likt paraksteit aktu, kas paradzātu, ka Kurzemis i Vidzemis zemis padūme nūdrūšynuotu latgalīšu tīseibys ar pošvaļdeibu, nasajauktu školu i volūdys lītuos. Ja goreidznīceiba byutu jāmuse vārā opozicejis īteikumu, varbyut latgalīšu volūda turpmuokajūs godu desmitūs nabyutu tik cīši „nūasiņuojuse”.

Nanūlīdzūt katuoļu bazneicys naatsvaramū īguļdejumu Latgolys kulturys i volūdys styprynuošonā i atteisteišonā, tūmār juosecynoj, ka 1917. gods kongresā, dzeidamīs piec vorys, goreidznīki reikojušīs puorsteidzeigi, nademokratiski i daleji ignoriejuši Latgolys ļaužu interesis. Na par veļti puors godu vāluok dīvkolpuojumūs bazneickungim nuocēs dzierdēt izsaucīnus nu draudzis: „Jius myusus puordevet čiulim!” Atlīk nūvēlēt jaunajai Latgolys bazneickungu paaudzei naatkuortuot sovu prīškguojieju pīļautuos klaidys.

Karteņa: Arņa Slobožanina personeigais arhivs