Piec Kārļa Uļmana 1934. goda 15. majā izdareituo vaļsts apvārsuma Latvejā tyka nūdybynuots autoritars režims, kas pretendēja iz nacionali vīndabeigys vaļsts izveiduošonu, leidz ar tū režima darbeiba eipaši ītekmēja kulturu i atstuoja īspaidu ari iz Latgolu kai kulturys ziņā specifiski atškireigu Latvejis daļu. Tai kai vysys ituo laika ītekmis iz Latgolys kulturu vīnā rokstā nav īspiejams apsavērt, ir vārts vysmoz īskicēt zaudiejumus i īgivumus, kas roduos Latgolys kulturā sešu autoritarisma godu laikā.

Eipaši svareigs beja jaunizveiduotuo režima skatejums iz Latgolu. Ulmaņs jau 1934. goda augustā devēs braucīnī pa Latgolu, planavojūt tū kai sova veida izruodi. Vara attāluoja Latgolu kai sovā ziņā zaudātū zemi, uzsverūt gon regiona ekonomiskū atpaliceibu, gon lelū mozuokumtauteibu īdzeivuotuoju skaitu, gon ari religiskuos i volūdiskuos sovpateibys. Leidz ar tū Uļmana braucīņs beja ituos zemis atgiušonys braucīņs. Izceļūt Latgolys atškireibys, vīnlaikus tuos ceņtēs ari mozynuot, nūglobuot, partū ka regionaluos sovpateibys traucēja vaļsts vīnuoteibys idejai. Latgalīšu ideņtitatis mozynuošonai kolpuoja ari simboliska jiedzīņu maiņa, aizstuojūt vuordu „latgalīts” ar „Latgolys latvīts”. Taidā veidā latgalīši tyka cīšuok saisteiti ar puorejim latvīšim i vīnlaikus nūdaleiti nu Latgolā dzeivojūšajim cyttautīšim, kurus režims lelā mārā atstyume, tymā storpā ari nu politiskuos varys. Jau Uļmana braucīņa laikā tyka uzsvārta režima izdareituo latviskuošona  – gon lelī byuvdorbi Daugavpilī i apleicīnē, gon praseiba cyttautīšim sovu lojalitati pīruodeit ar dorbim, teiri latviskys piļsātys vaļdis izveide. Vīnlaikus Uļmans turpynuoja uzsvērt, ka Latgolys pamatūs ir i paliks Bazneica i latgalīšu volūda, kas gon nazeimuoja, ka vara naīsajauks Latgolys kulturys nūrisēs.

K. Ulmaņs Daugovpilī 1934. godā. Karteņa: Dārziņš, A. (red.). “Kārlim Ulmanim 135”. AS Lauku Avīze, 2012.

Varys attīceibys ar Katuoļu bazneicu veiduojuos sovpateigys. Formali režims naīsajauce Bazneicys dareišonuos, pat atbaļsteja tū. 1938. godā izveiduoja LU Teologejis fakuļtati, kurā par vaļsts naudu tyka izgleituoti tūpūšī Latgolys katuoļu prīsteri, kai ari atbolstūt vairuoku bazneicu ceļtnīceibu. Ite gon juopīmiņ, ka režima īkšīnē cirkulēja dažaidys idejis, atseviški īriedni gribēja atceļt ar Bazneicu nūslāgtū konkordatu i pat puorvītuot Latgolys katuoļticeigūs īriedņus iz cytim vaļsts nūvodim. Natīši kai vīnojūšais Latvejis faktors tyka uztvarta Luteraņu bazneica, partū attīksme pret Katuoļu bazneicu nabeja vīnnūzeimeigi atbolstūša. Tūmār asūšī konflikti napasaruodeja plašuokā sabīdreibā i Katuoļu bazneica Latgolā veiksmeigi turpynuoja sovu darbeibu.

Lelu īspaidu varys darbeiba atstuoja iz latgalīšu literaturu i presi. Nu latgalīšu volūdā rokstūšajom sešom avīzem leluokuo daļa tyka slāgtys, palyka divejis – „Latgolas Vōrds” i „Jaunais Vōrds”. Ite gon juopīzeimoj, ka obeju gazetu uzskoti beja stypri atškireigi. „Latgolas Vōrds” naratai sovā darbeibā nūsastuoja pret režima paustajim uzskotim, eipaši skatejumā iz latgalīšu nuokūtni, kur „Jaunais Vōrds” atbaļsteja asimilaceju, vīnaiduošonys centīņus aba latgalīšu puorlatviskuošonu, pīlāguošonu puorejai Latvejai ticeibys, volūdys i leidz ar tū kulturys ziņā. Ari attīksmē pret literaturu režima izdareitais nav vīnnūzeimeigi viertejams. Uļmana režims finansiali atbaļsteja latgalīšu literatus, tyka paplašynuota latgalīšu literaturys izdūšona, veiduotys latgalīšu gruomotu izstuodis, izveiduots latgalīšu gruomotu apguods, reikuoti latgalīšu rakstnīku vokori, tymā storpā ari Reigā. Vairuoki rakstnīki sovus dorbus suoce izdūt tikai latvīšu literarajā volūdā, kū daļa latgalīšu uztvēre kai brīsmis, nu tei ari beja īspieja puorejai Latvejai īsapazeit ar Latgolys literatim. Tūmār, taipat kai vysur cytur Latvejā, ari Latgolā režims nu bibliotekom izjēme gruomotys, kūpskaitā vairuok kai 23 000, rodūt lelus zaudiejumus, par pīvadumu, izgleiteibys jūmā, partū ka školuos nabeja pīejami daudzi klasiķu dorbi, tymā storpā ari latvīšu autoru dorbi, kai „Mērnieku laiki” i c.

Eipaši Latgolu skuore jaunais izgleiteibys lykums, kas jau nu 1935. goda paredzēja vuiceibys latvīšu literarajā volūdā, latgaliski vuicūtīs viņ ticeibys vuiceibu. Napīteikamys vaļsts volūdys prasmis deļ dorbu zaudēja daļa školuotuoju, kuru vītā suoce struoduot nu cytim nūvodim ībraukušī, bīži kreisi nūskaņuoti i na vysod pīmāruoti audzynuošonys dorbam. Vēļ arviņ pastuovēja īspieja vuiceitīs latgalīšu volūdu, bet tei vairs nabeja izgleiteibys sistemys pamatā, viņ kasdīnys lītuošonā.

Atseviški juopīmiņ režima plašais atbolsts ceļtnīceibā, kas izapaude ari Latgolā. Zynomuokuo nu ceļtnem ir Daugavpiļs Vīneibys noms, kas tyka byuvāts Daugavpiļs Latvīšu bīdreibai, bet faktiski simbolizēja jaunū režimu, veiduoja daļu nu jaunuos, „latviskuos” Daugavpiļs tāla, pīsaistūt plašu sabīdreibys uzmaneibu vysā Latvejā. Latgola eipaši īgiva nu plašuos školu byuvnīceibys programys, kas puorkluoja vysu tuos teritoreju ar vīnmiereigu školu teiklu, ar vaļsts atbolstu tyka uzcaltys ari vairuokys bazneicys.

K. Ulmaņs gastej Rēzeknis apr. Gaļānūs. Karteņa: Dārziņš, A. (red.). “Kārlim Ulmanim 135”. AS Lauku Avīze, 2012.

Ari viesture dabuoja sovu lobumu, kurys pietnīceibai dūtais atbolsts tīši ītekmēja ari Latgolu. Lubānys zemīnē i Jersikys piļskolnā tyka veikti plaši arheologiskī izrokumi, aktualizejūt Latgolys viesturis pietnīceibu, kurys rezultatus gon dīvamžāļ reizem izmontuoja politiskūs nūlyukūs, lai styprynuotu vodūneibys ideju, kai ari režima pamatuojumam.

Lai ari natīši, bet sovs lobums kulturai tyka ari nu vaļsts samārā leluo ekonomiskuo atbolsta Latgolys saimnīceibai. Lauksaimnīceibā īguļdeitī leidzekli viņ beja leluoki nakai Kurzemē i Vidzemē. Lauku sātuos arviņ vaira pasaruodeja gruomotys i prese, ari radeja; zemnīku bārni turpynuoja izgleiteibu gimnazejuos, tehnikumūs i augstškoluos, kas īprīkš na vysod beja pīeimams ekonomiskūs gryuteibu deļ.

Uļmana autoritaruo režima Latgolys politika nav vīnnūzeimeigi viertejama, tei kulturys jūmā deve Latgolai daudz, bet pīteikami daudz ari praseja pretim. Var spekulēt, kaida byutu izavārtuse Latgolys nuokūtne, ka režimu nabyutu puortraucs kars, bet nav apstreidams, ka seši Uļmana varys godi Latgolys kulturai beja uzplaukuma laiks, kur, lai ari na vysod breivi, bet tyka radeiti na tikai mīti i izdūmuojumi, bet radeits i saglobuots ari lels skaits vierteibu, kas Latgolu raksturoj vēļ šudiņ.

Roksta autors: Toms Tālbergs