Suocūt ar 16.gs. beigom, jezuitim beja lela nūzeime latvīšu volūdys atteisteibā, partū ka jī sastateja i izdeve vysaidys vuordineicys, goreigūs dzīduojumu gruomotys, kalenderus, gazetys i žurnalus, taidā veidā vyspuorieji atteisteidami gruomotnīceibu, taipat jezuiti īvīse ūtrū literarū tradiceju – gruomotu saraksteišonu i izdūšonu latgalīšu volūdā. Beja vairuokys nūzeimeigys personys, kurys dorbuojuos itymā jūmā, par pīvadumu, 17.gs. īviereibys cīneigys beja tāva Jura (Georga) Elgera pyulis gruomotnīceibā, 18.gs. aktivi dorbuojuos Miķeļs (Mihaels) Rots. Prūtams, vāluokajūs godu symtūs pasalelynuoja taidu cylvāku skaits, kas īguļdeja sovu dorbu latvīšu volūdys atteisteibā.

Jurs Elgers – pyrmuos gruomotnīceibys vēsmis

 17.gs. Latgolā nūzeimeiga beja jezuita Jura Elgera (1585-1672) darbeiba latvīšu volūdys i gruomotnīceibys atteisteibā. Elgers dzims Valmīrā protestantu saimē. Pyrmuok jis dedzeigi aizstuovēja protestantismu, tūmār vāluok paslapyn pīsavīnuoja katuolim i 1607. godā Viļņā īsastuoja jezuitu ordinī. Nav zynoms, kas lyka Elgeram konvertētīs i puorīt nu vīnys konfesejis ūtrā. Elgers kai katuoļu prīsters suoce dorbuotīs 1615. godā, i suokuos jis dorbuojuos Reigā, Ciesīs, Jelgovā, Ilyukstē. 17. gs. 20. godu suokumā Elgers īsaroda Braunsbergā, deļtuo ka piec tuo, kai zvīdri ījēme Vidzemi, vysi katuoļu prīsteri tyka padzeiti nu ituos teritorejis. 1621. godā tyka publicāta pyurmuo Elgera katuoļu dzīšmu gruomota latvīšu volūdā „Geistliche catolische Gesänge” (Goreigī katouļu dzīduojumi). Itys izdavums ir vīneiguo gruomota, kas tyka publicāta Jura Elgera dzeivis laikā. Vīneigais zynomais ituos gruomotys eksemplars atsarūn Viļnis Universitatis bibliotekā; iz ituos gruomotys losoms tituls latvīšu volūdā: „Garīgās katoļu dziesmas, labsirdīgu kristiešu tulkotas no latīņu, vācu un poļu psalmiem un baznīcu dziesmām nevācu valodā”. Elgers 1638. godā suoce dzeivuot Daugavpilī, kur leidz myuža beigom struoduojs kai lektors jezuitu koleģejā i latvīšu volūdā tulkuojs katuoļu evaņgeliju fragmentus, goreiguos dzīsmis, katehismus, kas drukavuoti Viļņā, leluokuo daļa – piec juo nuovis. Par pīvadumu, 1672. gadā izguoja Elgera sagataveitais katehisms „Catechismus seu brevis institutio doctrinae christinae..” (Katehisms aba kristeiguos vuiceibys eiss izskaidruojums, pīcuos nūdaļuos ītvarts par lobu latvīšu tautai); tymā pošā godā Viļņā izguoja Elgera tulkuojums nu latiņu volūdys „Evaņģēliji” vysom goda svātdīnem i svātku dīnom, kas beja pyrmais itaida veida izdavums latvīšu volūdā; Elgers beja ari vīns nu pyrmuos goreigūs dzīšmu gruomotys „Cantiones Spirituales” sastateituojim ar dzīšmu tulkuojumim nu latiņu, pūļu i vuocu volūdys, kas izguoja 1673. godā; 1683. godā Viļņā īspīde 674 puslopu gruomotā juo sagataveitū pūļu-latiņu-latvīšu vuordineicu „Dictionarum polono-latino-lottavicum”, i tei beja pyrmuo plašuokuo vuordineica, kas saisteita ar latvīšu volūdu. Veidojūt itū vuordineicu, Elgers izmontuoja kaidu pūļu-latiņu-lītovīšu vuordineicu, pa daļai īstruodojūt tymā Manceļa „Lettus” (1683) leksiku. Vysi īprīkšmynātī izdavumi beja izdūti Viļņā deļtam, ka tūlaik Daugavpiļs jezuitu rezidence beja īkļauta Viļņis provincē; taipat ari tūpūšī jezuitu ordiņa lūcekli izgleiteibu īgiva Viļņā. Nalels skaits gruomotu latgaliski tyka īspīsts Polockā, i kūpumā tī tyka nūdrukavuotys 7 gruomotys, bet vysys puorejuos izguoja Viļņā. Izguojušajom gruomotom titullopys beja latiņu volūdā, partū ka tūlaik tai beja pījimts; īspiejams, ka ari gruomotys saturs beja pa daļai ci piļneigi veiduots latiniski, tūmār tī beja pyrmī raudzejumi raksteit latviski i izmontuot itū volūdu kai leidzvierteigu cytom volūdom. Nav zynoms, cik mynātūs izdavumu eksemplari tyka īspīsti i kur tūs varēja nūpierkt ci ari kaidūs klūsterūs i bibliotekuos tī nūnuoce. Jurs Elgers pyrmais apzeimēja ziļbis intonaceju latvīšu volūdā i sovūs dorbūs lītuoja piec pūļu raksteibys parauga veiduotu ortografeju. Tūmār Elgera izdūtūs dorbus latgaliski navar skaitiet par piļneigu pamatu volūdai, partū ka izdavumūs beja rakstureigs vysaidu 17. gs. Latvejis teritorejā asūšu dialektu sajaukums. Izjamūt Elgeru, 17. gs. Latgolā vaira nav zynomi īvāruojami jezuiti, kas pīvārstu uzmaneibu volūdnīceibai, tūmār Elgers veiksmeigi suoce darbeibu volūdnīceibā i lyka pamatus tuos tuoļuokai atteisteibai.

Jura Elgera sastuodeituo vuordineica 1683. godā. Karteņa: biblioteka.valmiera.lv

Miķeļs Rots i laiceiguo rakstnīceiba

Jurs Elgers beja pyrmais, bet na vīneigais nu jezuitu ordiņa Latgolā, kas deve īguļdejumu latvīšu volūdys i gruomotnīceibys atteisteibā. Elgers dorbuojuos 17. gs., bet 18. gs. nūzeimeiga beja jezuita Miķeļa Rota (1721–1785) darbeiba. Atškireibā nu Elgera Rota izceļsme meklejama Latgolā – jis pīdzyma Ilyukstē. 1737. godā jis tyka uzjimts jezuitu ordinī, dzeivis laikā studiejs teologeju un filozofeju. Miķeli Rotu var skaiteit par latgaliski raksteituos laiceiguos rakstnīceibys i literaturys suocieju. Rots pīraksteja ari četrys goreiga satura gruomotys i pyrmū laiceigū dzejūli. Jis deve sovu īguļdejumu na tikai raksteituos latvīšu volūdys atteisteibā, bet taipat ari mutiski izmontuoja latvīšu volūdu, lai izgleituotu bārnus Latgolā. Jis kai školuotuojs dorbuojuos nu 1765. goda, aktivi puorlīcynojūt bārnu vacuokus Latgolā par izgleiteibys vajadzeibu; Miķeļs Rots beja tautys izgleituošonys suociejs. Puiškini i mārgys tyka vuiceiti skaiteit i dzīduot dzymtajā volūdā, bet vuiceit raksteit Rots uzajēme tikai ceņteiguokūs i apduovynuotuokūs bārnus. 1805. godā izdūtajā Rota sastateitajā gruomotā „Wyssa mocieyba katoliszka” radzami enciklopedisma elementi. Itymā izdavumā dūts daudzpuseigs i plašs materials par katuoļu ticeibu i dažaidim tuos aspektim. Enciklopediskuos teņdencis dorba strukturiejumā snēdzēs apsavīnuot ar izsmeļūšim skaidruojumim.

Jezuitu veikums gruomotnīceibā Latgolā

Pyrmuo latgaliski drukavuotuo gruomota beja 1730. godā Viļņā izdūtuo katuoliskuo dzīšmu gruomota, kas leidz myusu dīnom nav sasaglabuojuse. Tūmār nu 18. gs. sasaglobuojs latgalīšu volūdys literaturys pīmineklis ir 1753. godā Viļņā nūdrukavuotī evaņgeliju tulkuojumi „Evangelia Toto Anno”. 18.gs. i 19.gs. suokumā jezuitu dorbs latgalīšu volūdnīceibā vainoguojuos ar vairuokim izdavumim, par pīvadumu, 1766. godā „Katoliszka pilnīga ticibas mociba”, 1770. godā „Eysa salasieyszona Historyas Swatas”, 1805. godā „Wyssa Mocieyba Katoliszka” i c. Radzams, ka 18.gs. i 19.gs. suokumā latgaliski nūdrukuotuos gruomotys jūprūjom puorsvorā beja gareiga satura. Jezuiti Latgolā dorbuojuos samārā ilgu laiku – 190 godus – nu 1630. leidz 1820. godam (leidz jezuitu ordiņa aizlīgšonai Krīvejis imperejā 1820. godā), i itymā laikā tyka izdūtys vaira kai 50 dažaidys religiska satura gruomotys, bet laiceiguo literatura tyka izdūta īvāruojami mozuokā skaitā. Itymā laikā tyka izdūti tikai 4 lementari, 4 pretalkoholiskī izdavumi, vīna gruomota par bišu kūpšonu, vīna par elementarmatematiku, divejis gruomotys par bārnu audzynuošonu i treis didaktiskī moralstuosti. Jezuiti beja īzeimiejuši vairuoku žanru īspieju i davuši sovuos gruomotuos tūs paraugus – goreigūs saceriejumus, muoceibys, dzīsmis, dobys aprokstus, audzynūšys pamuoceibys, dzeju.

Itymā rokstā mynāti īvāruojamuokī jezuiti, kas ar sovu darbeibu veicinuojuši latvīšu volūdys atteisteibu, bet itī bruoli nabeja vīneigī, kas snīguši īguļdejumu volūdys atteisteibā. 18.gs. laikā Preiļūs i Varakļuonūs dorbuojuos jezuits Juoņs Lukaševics (1699–1779), kas gon piec tauteibys beja lītovīts, bet beja īsavuicejs latvīšu volūdu. Ari jam beja zynuošonys teologejā i filozofejā, Latgolā struoduoja četrus godus par pamatškolys školuotuoju. Latviski izdeve evaņgeliju, katehismu i vairuokus cytus goreiguos literaturys dorbus, taidā veidā styprynuodams latgaliskuos goreiguos kulturys atteisteibu.

Koč ari jezuitu darbeiba latvīšu volūdys atteisteibā tyka eistynuota i veicinuota caur goreigū literaturu, Jurs Elgers un Miķeļs Rots pīsavērse ari volūdys laiceigajam aspektam, taidā veidā styprynuodomi rakstnīceibys i gruomotnīceibys tradiceju, kas pīduovuoja na tikai goreiguos, bet ari praktiskuos zynuošonys. Elgers i Rots volūdys atteisteibys aspektā tyka mynāti kai divi pazeistamuokī i izciluokī jezuiti, kas aktivi pīsadalejušs latvīšu volūdys atteisteibā, nu jī nabeja vīneigī jezuiti Latgolā, kas suoce atteistēt i pylnveiduot latvīšu volūdu. 18.gs. suocēs arviņ aktivuoka jezuitu daleiba rokstu i mutiskuos tradicejis atteisteibā, partū ka tys beja saisteits ar izgleituotu prīsteru sagataveišonu Kruoslovys goreigajā seminarā, kurs tyka dybynuots 1757. godā i pastuovēja Kruoslovā leidz pat 1844. godam, kod tū puorcēle iz Minsku.

Latvīšu volūdys atteisteiba varēja suoktīs taišni jezuitu ordiņa darbeibys laikā Latgolā, kas beja saisteits ar ordiņa attīksmi pret kristīšim, kas nasaprota i narunuoja latiniski. Kab pylnvierteigi nūdūtu kristīteibys ziņu tuoļuok, jezuiti sevkurā teritorejā dasamāruoja vītejim apstuoklim i komunikaceju ar kristīšim veiduoja jūs – vītejā – volūdā. Tikai mutiskys vītejuos volūdys zynuošonys, kas nabeja ni vuocu, ni pūļu, ni latiņu, naspēja nūdrūsynuot jezuitim pylnvierteigu saskarsmi ar kristīšim, leidz ar tū beja vajadzeigs sastateit i izdūt vysaidys goreiga satura gruomotys vītejuos volūduos, kab puorlīcynūši nūstyprynuotu kristeigū ticeibu tim cylvākim, kuri nazynuoja ni vuocu, ni pūļu, ni latiņu volūdu. Vītejuos, latgalīšu, volūdys īsavuiceišona i lītuošona, kai ari gruomotu izdūšona raiseja uzticeibu cylvākūs pret jezuitim. Jim tys radeja apziņu, ka tī ar Vysuaugstuokū varēja sasarunuot, raideit sovys žālobys i lyugšonys dzymtajā volūdā. Itaida jezuitu ordiņa attīksme pret tautu volūdom veicynuoja tūs atteisteibu i gruomotnīceibys izaveiduošonu tymuos teritorejuos, kur jezuiti ryupējuos par ticeigūs dvēselem.

Roksta autore: Elīna Veismane