Aulejis pogosts

Aulejis pogosts atsarūn tuolā dīnvydaustrumu Latgolys styurī i niule ir vīns nu 10 mozajim Kruoslovys nūvoda pogostim. Tys ir ar daudzim skaistim azarim svieteits pogosts, i pat pogosta rūbežys leluokūtīs īt gar azarim – Sīvers, Ārdavs, Lejs, Cārmins i Cērps. Pyrms kara Aulejis pogosts ir bejs apmāram divejis reizis leluoks, tymā beja gondreiž vyss tagadejais Gruoveru pogosts, kai ari daļa tagadejuo Škeltovys pogosta. Pogosts ir vīns nu ratajim Latgolys pogostim i vīneigais Kruoslovys pusē, kurā latvīšu eipatsvors vysod ir bejs i jūprūjom sasaglobuojs viers 90%. Tys byutu pieteišonys vārts fenomens – nūskaidruot, parkū ari padūmu laikūs, kod apleicīnis pogostūs apsamete iz dzeivi daudzys saimis nu Krīvejis i Boltkrīvejis, Aulejis pogostā īdzeivuotuoju tauteibu sastuovs tikpat kai nasamaineja. Aulejis pogostā ir saglobuots sovs sevišks tautys tārpa variants, ir saglobuota Aulejis tradicionaluos dzīduošonys manīre, nu itīnis ir cālušuos vairuokys vysā Latvejā zynomys dzīsmis i daņči („Ūsi, ūsi, kod lopuosi” i Aulejas Žeperis), bet etnografim ir pazeistamys eipašuos Aulejis tipa jūstys. Aulejis sīvom 1986. godā izdūta sova plate, kas tymūs godūs beja lels ratums i gūds.

Pyrmī dati par tagadejuo Aulejis pogosta īdzeivuotuojim ir nu tuolejuo 1866. goda, kod tī dzeivuoja ap 2 tyukstūšom cylvāku, gondreiž vysi katuoļticeigī latgalīši. Leidz godusymtu mejai īdzeivuotuoju skaits beja pīaudzs viers 3 tyukstūšom, i taids tys ari sasaglobuoja leidz 2. pasauļa karam. Piec tam cīši daudz aulejīšu puorsacēle iz piļsātom i cytim Latvejis nūvodim i īdzeivuotuoju skaits strauji sasamozynuoja leidz 1108 cilvākim 1979. godā, i itūšaļt ir nūsakrits leidz 600 cylvākim. Pagaidom Aulejā vēļ ir saglobuota moza pamatškoleņa ar 30 školānim, bet nav zynoms, cik ilgi tai vēļ byus, partū ka pogostā pādejūs godūs dzymst tikai daži bārni.

Gondreiž vysi Aulejis pogosta cīmi beja i jūprūjom saglobuojuši vīndabeigu latgalisku īdzeivuotuoju sastuovu, izjamūt divejus cīmus pi Cārmina azara – Ramaniškus i Nitiškus, kur nu senejim laikim puorsvorā beja krīvu staraveri (vacticeibnīki). Bez nivīna īdzeivuotuoja pagaidom ir tikai 4 nu 42 pogosta cīmim.

Aulejis pogosta īdzeivuotuoju sastuovs 1866.–2011.gods

Aulejis pogostā jūprūjom ir sasaglobuojušs nu itīnis nuokušuos viesturiskuos pavuordis, kuru leluokai daļai ir ari atrūnams sovs cīms, nu kurīnis vysu dreižuok attīceiguo pavuorde ir cālusēs. Ite ir samārā moz vītejūs pavuoržu, bet daudzys nu tom ir vysai plaši izplateitys jūprūjom. Iz vysa vaira ir Aulejis pogosta viesturiskūs pavuoržu Dzalbs, Vigulis (Veiguls) i Stepeņš (Stepiņš), kuru pīdereigūs skaits ir snīdzīs vairuokūs symtūs. Arī nuokušuos pavuordis – Jakovels, Umbraško, Pudniks, Lipšāns, Cerpinskis i cytys zamuok rūnamā tabulā vairumā ir cālušuos Aulejis pogostā.

Aulejis pogosta izplateituokuos pavuordis 1935. godā

Izvolta pogosts

Leidzeigi Aulejis pogostam, ari Izvolta pogosts atsarūn tagadejā Kruoslovys nūvodā. Pyrms godsymta i agruok tū sauce par Užvaldis (-ys) pogostu. Pyrms kara Izvolta pogosts beja divejis reizis leluoks – tys ītvēre ari Škeltovys pogosta leluokū daļu, kai ari Naujenis pogosta rītumu daļu. Bet vēļ agruok Izvolta pogostā atsaroda ari vyss Aulejis i Gruoveru pogosts. Ari Izvolta pogosts ir saglobuojs cauri 20. godusymtam izteiktu latvīšu puorsvoru, i īdzeivuotuoju skaits tymā ir moz mainejīs. 1866. godā pogostā beja 2,3 tyukstūšys īdzeivuotuoju, i tuos leidz 1897. godam beja pīaugušys leidz 3,6 tyukstūšom, taids īdzeivuotuoju skaits ari palyka leidz 2. pasauļa karam. Itymā laikā vysā Latgolā vēļ beja augsta dzimsteiba, bet staraverim tei beja vēļ augstuoka – krīvu skaits nu 1866. goda leidz 1935. godam beja dubultuojīs, cikom latvīšu skaits tymā pošā laikā pīauga tikai par 2/3. Piec kara suocēs strauja īdzeivuotuoju skaita sasamozynuošona – leidz 1,4 tyukstūšom 1979. godā i leidz 703 īdzeivuotuojim 2011. gadā. Tikai 32 godu laikā pogosta īdzeivuotuoju skaits sasamozynoj divkuorteigi. Nūvacuojušuo vacuma piramida līcynoj, ka nikas lobuoks par tuoluoku izatukšuošonu Izvolta pogostu, taipoš kai leluokū daļu Latvejis, nagaida. Nasaverūt iz īdzeivuotuoju skaita sasamazynuošonu, latvīšu eipatsvors pādejūs paaudžu laikā ir palics tikpat kai taids pats – 77%.

Leidzeigi kai Aulejis pogostā, ari Izvoltā leluokū vairumu apdzeivuotoūs vītu apdzeivoj gondreiž vīneigi katuoļticeigī latgalīši. Tok Izvolta pogostā ir vairuoki staraveru krīvu cīmi – pīci nu tim ir nūvītuoti pošā pogosta rītumu molā, veidojūt vīnuotu krīvvolūdeigūs apdzeivuoteibys arealu ar Bikernīku i Škeltovys pogosta staraverim. Tī ir Pitrini, Kozliški, Torpāni, Krekeliški i Jaunračina. Vēļ vīns mozs krīvu cīms – Suveizdiški – beja pogosta austrumu pusē, niule jau zuds. Pyrms kara Izvoltā dzeivuoja vairuokys židu saimis. Padūmu laikā pogostā īceļuoja i jūprūjom dzeivoj vairuokys čiguonu saimis. Pavysam naapdzeivuoti ir tikai 3 nu 56 pogosta cīmim, nu pusē nu tim apdzeivuotys palykušs tikai pādejuos 1, 2 ci 3 sātys.

Izvolta pogosta īdzeivuotuoju skaits i etniskais sastuovs, 1866.–2011. gods

Izvolta pogosta izplateituokuos pavuordis ir Japiņš, Stivriņš, Celitāns, Butāns, Murāns i Leikums. Itom i cytom pavuordem pogostā ir atrūnams cīms ar attīceigu nūsaukumu, nu kurīnis, dūmojams, pavuordis ir ari cālušuos. Vītejuos pogostā cālušuos pavuordis ir ari Hmelnickis, Suveizda, Locis (Ločs, i c.), Peipiņš, Deļvers, Onzuls, Sprūgis (Sproģis), Valainis, Nainišs, Boliņš, Škipurs i cyti. Ka īvārojit pavuoržu sarokstā sev pazeistomu ļaužu pavuordis, tod vysai drūsi var saceit, ka jūs izaceļšona ir saistoma ar itū Latgolys pogostu.

Izvolta pogosta izplateituokuos pavuordis 1935.godā

Roksta autors: Ilmārs Mežs