Preiļūs, Preiļu viesturis i lītišķuos muokslys muzejā, pyrmū reizi piec restauracejis var apsavērt bejušuo Preiļu muižys grafa Jozefa Heinriha Borha mundīra fragmentu. Eksponats ir unikals, i, kai atzeist specialisti – tys ir daļa nu Maltys ordeņa apgierba, kas ir lels ratums. J. H. Borha mundīra fragments tyka atrosts arheologiskūs izrokumu laikā Preiļu muižys kapelys pogrobā.

Kai informej Preiļu viesturis i lītišķuos muokslys muzeja vadeituoja Tekla Bekeša, Preiļu muižys kapelā arheologiskuos izpētis dorbi nūtyka 2007. i 2008. godā arheologis Dr. hist. Antonejis Vilcānis vadeibā. Tod tyka atrostys vairuokys ogruok nazynomys līceibys par kapelys pogroba plānu i tī paglobuotajim, tūmār napīteikamys, lai sprīstum par tī paglobuotūs Borhu dzymtys cylvāku skaitu, partū ka agruok kapela ir bejuse izlaupeita i izdemolāta – plāksnis nūcaltys, sadauzeitys, a grobi izrauti nu sovu vītu. Pa vydu tam vysam tyka atrosti truniejuša kūka groba palīki, kur vēļ beja sasaglobujuse daļa nu paglobuotūs kaulim, a sūpluok tyka atrosti palīki nu cīši kruošņa apgierba – ar brokata dīgim izšyuta mundīra prīškys detalis, apaklis i manšetis fragmenti.

Mundīra fragments ir nūzeimeiguokuo līceiba, kas tyka atrosta arheologiskūs izrokumu laikā Preiļu muižys kapelys pogrobā. Atrodums tyka nūdūts restauracejai Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja Tekstileju restauracejis nūdaļā. Meklejūt taida tipa kruošņu i ar enkurim puškuotu mundīri, ir izadevs atrast divejus viesturiskus portretus. Pyrmajā 18. gs. beiguos attāluots armeņu izceļsmis Krīvejis vaļsts i politiskais darbinīks Ivans Lazarevičs Lazarevs (1735–1801). Jis beja ari lels tierguotuojs i ryupnīks, vyspuor ītekmeiga persona Katerinys II i Puovula I galmā, i par juo darbeibu jam beja daškierts Maltys ordeņa Gūda komandora nūsaukums i Maltys ordeņa krysta apbolvuojums. Ūtrajā portretā, kas zeimuots 1830. godā, ir īmyužynuots Lazars Jakimovičs Lazarevs (Ivana Lazareva bruoļadāls) – ari mundīrī ar enkuru izšyvumim i Maltys ordeņa krystu. Leidz ar tū ari Preiļu muižys kapelā atrostuo apgierba fragments nūruoda iz tuo volkuotuoja saisteibu ar Maltys ordeni.

Kai ziņuojs Krīvejis Viesturis muzeja Militaruo i civiluo apgierba audumu nūdalis specialists T. Pesčanenko, ir zynoms, ka Maltys ordenī īsaisteitajim asūt bejuse styngri reglamentāta forma, tūmār piļneigs tuos aproksts nav sasaglobuojs. Ari poša forma ir cīši lels ratums, leidz ar tū Preiļu kapelys arheoloģiskajūs izrokumūs ir atrosts Baļtejā unikals seneja apgierba fragments. Ari grafu Borhu dzymtys puorstuovi ir bejuši saisteiti ar Maltys ordeni – Varakļuonu muižys eipašnīks Johans Mihaels Borhs ir pīsadalejs Maltys ordeņa Pūlejis atzora izveidē, bet Preiļu muižys eipašnīks Jozefs Heinrihs Borhs ir bejs komandors Maltys ordenī. Fakti nūruoda iz tū, ka Preiļu kapelys izrokumūs atrosts fragments nu Jozefa Heinriha Borha apgierba.

Jozefs Heinrihs Borhs (1751–1835) ir bejs Preiļu muižys eipašnīks nu 1779. da 1835. godam. 1817. godā jis izcieļs Preiļu muižys kapelu i suocs leidz myusu dīnom sasaglobuojušuos catūrtuos piļs ceļtnīceibu. Taipoš ari jam Preiļūs asūt bejuse lela bibliotēka, kuru montuojs juo dāls Mihaels i piečuok unuks Eizebijs. Preiļu Borhu bibliotekys daļu 19. gs. 2. pusē asūt nūpiercs Lītovys Biržu grafs Jonass Tiškevičs.

Unikalais eksponats – bejušuo Preiļu muižys grafa Jozefa Heinriha Borha mundīra fragments – ir apsaverams Preiļu viesturis i lītišķuos muokslys muzejā (Preiļūs, Raiņa bulv. 28) da 2013. goda 1. decembrim nu ūtardīnis da pīktdīnei nu 11 da 18 stuņdem i sastdīnēs nu 10 da 16 stuņdem. Muzeja apmaklātuoji var dazynuot vaira par arheologiskūs izrokumu procesu Preiļu muižys kapelā i par atroduma restauracejis nūrisi, taipoš ari var paturēt rūkā dažu narestaurātu atrodumu dalis, apsavērt biļdis nu kapelys pogroba pyrms arheologiskūs izrokumu suokom, kai ari spēlēt izgleitojūšu datorspēli par Preiļu parku.

Ziņu sagataveja: Anna Briška
Karteņa: publicitatis karteņa nu Preiļu viesturis i lītišķuos muokslys muzeja