Drukys aizlīgums Latgolā
Latgolā 19. godusymta ūtruo puse īsazeimoj kai nalabvieleigs i dryums periods kulturys i gruomotnīceibys atteisteibai. Tys beja saisteits ar latiņu drukys aizlīgumu, kas ilga 39 godus – nu 1865. leidz 1904. godam. Drukys aizlīguma laikā beja sarežgejumi na tikai gruomotu drukavuošonā; tymā laikā beja vysaidi īrūbežuojumi latgalīšu socialuo stuovūkļa nūdrūsynuošonā i tīseibom, izgleiteibā, tautys religiskajuos vajadzeibuos, aizlīgta beja presis i vuorda breiveiba. Itaida situaceja, kuru papyldynuoja ari drukys aizlīgums rusifikacejis politikys ītvorūs, beja vāruojama Latgolā piec dzymtbyušonys atceļšonys 1861. godā.
Drukys aizlīguma rasšonuos apstuokļli
Drukys aizlīgums beja radīs sakarā ar panslavisma ideju popularitati Krīvejis imperejis voldūšajuos aprynduos i rusifikacejis politiku i pyrmuom kuortom beja vārsts pret katuoļu provincem Lītovu i Latgolu, kur krīvu vaļdeiba gribēja izskaust pūļu kulturys īspaidu i pavērt ceļu mozajom tautom iz izgleiteibu krīvu volūdā. Itaids aizlīgums, kuru izdeve Krīvejis impereja, nabeja baļsteits naideigā attīksmē pret cytom tautom i jūs kulturu. Krīvejis impereja 19. gs. beiguos eistynuoja daudz dažaidu reformu Baltejis guberņuos, kas nūstyprynuoja i veicynuoja rusifikaceju itymuos teritorejuos. Rusifikaceja beja attīcynojama iz nūzeimeigom jūmom, t. i., izgleiteibu, tīsu sistemu, literaturu, kulturu i tml. Styngrū rusifikacejis politiku ītekmēja ari pūļu sasaceļšona 1863. godā, kas izraisēja namīrus i prostestus pret Krīvejis impereju ari Latgolys teritorejā. Deļtam rusifikacejis ītvorūs tyka eistynuots latiņu drukys aizlīgums Latgolā, lai piec īspiejis mudruok puorkrīvuotu īdzeivuotuojus maineitu jūs attīksmi pret Krīvejis impereju, kai ari napīļautu īspieju atkuortuotim namīrim, kurus varātu izraiseit latgalīšu gribiešona pošnūsateikt. Cikom beja īspieja raksteit i skaiteit, kai ari izdūt gruomotys latgaliski, pastuovēja napasakļaušonys draudi Krīvejis imperejis eistynuotajai politikai nu Latgolys īdzeivuotuoju pusis. Drukys aizlīgums ļuove padareit Latgolys īdzeivuotuojus pakļuoveiguokus rusifikacejis politikai. Generalgubernators Muravjovs saskaņā ar Viļnis vuiceibu apgobola vadeibu īsastuoja par kirilicys īvīsšonu lītovīšu i latgalīšu rokstūs. Tai kai Vidzeme i Kūrzeme Muravjovam nabeja pakļauta, tod juo reiceibā nu latvīšim beja latgalīši, kam iz prīšku vajadzēja puorīt iz kirilicys lītuojumu sovūs rokstūs. Tauta tūmār tai naskaiteja i turējuos pi sovom agruokajom rokstu tradicejom. Tai kai napasakļaušona beja nūzeimeigs škierslis vyspuorejā rusifikacejis politikā, tod Muravjova piectecs generalgubernatora omotā fon Kaufmans ar sevišku reikuojumu 1865. goda 19. septembrī aizlīdze latgalīšim i lītovīšim latiņu burtim drukavuot gruomotys, kai ari izplateit nūdrukavuotuos gruomotys i pavēlēja konfiscēt vysus gruomotu kruojumus. Policeja varēja struopēt tūs cylvākus, kuri naīvāruoja izdūtū reikojumu, tūmār, nasaverūt iz borgajom struopem i aizlīgumim, tauta turējuos pi sovom gruomotom i naskaiteja kirilicā izdūtuos gruomotys, kalendarus, Svātūs Rokstus.
Rūkrokstu literaturys rasšonuos – drukys aizlīguma laika fenomens
Drukys aizlīguma laikā reizē ar drukavuotūs gruomotu napītīkameibu, kai ari izspīstu apvuiceibu krīvu volūdā školuos, izplateita palyka sātys apvuiceiba, kod cīmata „gaišuokuos golvys” apvuiceja latgalīšu volūdā, taidā veidā napīļaudami volūdys aizmiersšonu. Leidz ar tū roduos lels gruomotu tryukums, kai ari tuos gruomotys, kas natyka konfiscātys, dreiži nūsalītuoja, partū ka tuos tyka izmontuotys deļ bārnu apvuiceibys sātā. Kab kompensātu gruomotu tryukumu, roduos gruomotu nūroksti, kas taiseiti ar rūku. Rūkrokstu literatura i gruomotnīceiba ir sovdabeigs i spylgts Latgolys 19. gs. ūtruos pusis kulturys fenomens. Koč ari itaids kulturys fenomens puorejā Latvejis teritorejā jau beja pazeistams 18. gs. ūtrajā pusē, kū veicynuoja hernhūtīšu darbeiba, Latgolā rūkrokstu literaturai beja sovys funkcejis. Drukys aizlīguma laikā rūkrokstu gruomotys beja svareiguokuo rakstiskuo i sasazynuošonys forma, kai ari leidzeklis deļ Bazneicys ritualu īvāruošonys. Latgalīšu rūkrokstu literaturys veiduošona beja plaša gareiga kusteiba, kurā pīsadaleja izgleituotuokī zemnīki, kuri muocēja na tikai skaiteit, bet ari raksteit ar drukavuotim burtim, i tūs sauce par tautys gruomotnīkim. Vairuoki gruomotu puorraksteituoji bejuši pazeistami plašā apleicīnē, par pīvadumu, Francs Škesters, Juoņs Seiļs, Andryvs Jūrdžs, Pīters Miglinīks, Andryvs Skūtele, Augusts Svylāns, Juoņs Salinīks i c. Drukys aizlīguma laikā tyka pavairuotys i puotoru gruomotys, i praktiska satura gruomotys, i daiļliteraturys dorbi. Rūkrokstu literatura sekmēja skaiteit i raksteit prasmis saglobuošonu i caur tū ari pasauļa izzynuošonu. Gruomotu puorraksteišona beja vīns veids, kai dabuot gruomotys latgaliski drukys aizlīguma laikā, bet pastuovēja ari nalegaluo gruomotu īvesšona nu Prūsejis, tūmār nalegali īvastajuos gruomotuos bīži viņ beja drukys i ortografiskuos klaidys. Nasaverūt iz tū, ka tyka īguļdeitys lelys pyulis, kab napasakļaut drukys aizlīgumam i nūdrūsynuotu vysys vajadzeiguos gruomotys latgalīšu volūdā, aizlīgums aizkavēja Latgolys kulturys atteisteibu. 19. gs. viesturiskūs nūtykumu kontekstā radzams, kai drukys aizlīgums ītekmēja i kavēja Latgolys kulturys atteisteibu, partū ka puorejā Latvejis teritorejā beja vāruojams kulturys izplaukums. Tys beja jaunlatvīšu kusteibys laiks, kod Jura Alunāna „Dziesmiņas” suoce latvīšu dzejis atteisteibu; kod Krišjānis Valdemārs publicēja rokstus „Mājas Viesī” i „Pēterburgas Avīzēs”, dybynuoja jiurškolys i aicynuoja latvīšus iz saimnīciskū darbeibu; Andrejs Pumpurs pīraksteja latvīšu tautys eposu „Lāčplēsis” i tt. Drukys aizlīgums Latgolai līdze leidzvierteigom personeibom izapaust pylnā apjūmā i nūsaceit kulturys atteisteibu regionā.
Manteifeļa kalendars kai napasakļaušona drukys aizlīgumam
Koč ari drukys aizlīgums beja trīcīņs deļ Latgolys kulturys atteisteibys 19. gs. ūtrajā pusē, itymā laikā dorbuojuos vairuokys īvāruojamys personeibys, kas īguļdeja sovu dorbu tautys lobā. Tī beja gruomotu puorraksteituoji, folklorys vuocieji, latgalīšu tīseibu aizstuovi. Vīna nu personu, kas aktivi ryupējuos par latgalīšu nūdrūsynuojumu ar izdavumim dzymtajā volūdā, beja Gustavs Manteifeļs. Koč ari Gustavs Manteifeļs beja muižinīks, sovys dzeivis laikā jis īguļdeja lelys pyulis latgalīšu izgleituošonā. Manteifeļa dybynuotajam i veiduotajam kalendaram „Lajkagromota…” beja kulturviesturiska nūzeime. Kalendars izguoja desmit godus – nu 1862. goda leidz 1871. godam. Kalendars suoce izīt vēļ pyrms drukys aizlīguma, bet ari drukys aizlīguma laikā Manteifeļa apjiemeiba saguoduot latgalīšim skaitomvīlu jūs dzymtajā volūdā beja tik stypra, ka tyka rosta īspieja kalendaru izdūt Reigā i Tērbatā vēļ vairuokus godus piec drukys aizlīguma. Manteifeļs izdeve ari gareigus i zynuotniskus rokstus, tūmār Latgolys kulturviesturē nūzeimeigi ir juo izdūtī kalendari. Pyrmuom kuortom, kalendarā beja īkļauti vysaidi praktiskī padūmi, folklorys, kulturys, literaturys i etnografiskī materiali. Ūtrom kuortom, Manteifeļa kalendars beja pyrmais itaida veida izdavums Latgolā, i, trešom kuortom, ar Manteifeļa kalendaru tyka veiduots, koč ari vuorgs, bet pamats laiceigajai latgalīšu literaturai, kuru itymā izdavumā puorstuovēja stuosteni, dialogi, aforismi, dzeja. Manteifeļa kalendars veice nūzeimeigus aizdavumus: tys styprynuoja tautā ticeibys apziņu, gūdeigumu i attureibu, dorba i dzymtuos sātys mīlesteibu, kai ari tīksmi piec izgleiteibys i saimnīciskuo stuovūkļa nūstyprynuošonys. Gareigajā ziņā tyka veiduoti prīškstoti par daiļliteraturys svareiguokajim žanrim i dzymtuos volūdys saglobuošonu – taišni itei funkceja beja svareiga, partū ka ļuove sasaglobuot jezuitu īdybynuotajai latgalīšu drukuotuo vuorda tradicejai.
G. Manteifeļa izdūtais kalendars 1865. goda. Kalendari var skaiteit ite.
Legalā ceļā drukys aizlīguma laikā īsadeve publicēt tikai dažus folklorys tekstus, bet itī teksti nabeja dūmuoti tautai, bet gon ar dūmu paruodeit latgalīšus cytom tautom. Pīteram Smelteram 1899. godā īsadeve nūdrukavuot latgalīšim dūmuotu nalelu izlasi „Tautas dzīšmu, posoku, meikļu un parunu Woceleite” ar argumentaceju, ka tei beja dūmuota zynuotniskim nūlyukim. 19. gs. beiguos i 20. gs. suokumā latgalīšu folkloru suoce vuokt Juoņs Višņevskis, Fraņcs Trasuns, Puovuls Tukišs. Jī beja latgalīšu atmūdys pyrmī viestneši.
Roksta autore: Elīna Veismane