Latvejai godusymtim ilgi puori guojuši kari, i gondreiž voi kotrā piļsātā var atrast ar tim saisteitys pīminis vītys. Nu paguojušuo godusymta treisdasmytajim godim Latvejā ir seviški daudzi pīminekļu, kas veļteiti naatkareibys ceiņom. Ari Leivuons nav izjāmums, ūtrā pusē dzeļžaceļam pacalts lelgobols – pīmineklis Leivuona atbreivuotuojim nu Sorkonuos armejis.

Seivuos ceinis par Leivuona atbreivuošonu suocēs 1919. goda augustā, kod Latvejis armejis vierspavielnīceiba pavēlēja ījimt Leivuonu, kas kai sovdabeigs keiļs īsaspīde Latvejis armejis frontē pret Sorkonū armeju. Leivuona ījimšona nūdrūsynuotu īspieju atviļkt spākus, kas beja vajadzeigs gaidomojom ceiņom pret Bermonta armeju. Augusta beiguos suocēs planavuotais uzbrukums, Latvejis armeja uzbruka Leivuonam nu zīmelim i zīmeļaustrumim, ceņšūtīs tūs īlenkt. Uzbrukums beja nasekmeigs, partū ka Sorkonuo armeja beja paspiejuse nūstyprynuot sovys ījimtuos pozicejis. Tyvojūtīs oktobram, palyka skaidrys, ka Bermonta uzbrukums Reigai ir naizbāgams, pakuopeniski tyka atvylkta daļa nu spākim austrumu frontē, natyka planavuoti ari uzbrukumi Leivuonam, svareiguokais beja nūturēt frontis lineju asūšajā situacejā. Tūmār vysu izškeire laimeiga najaušeiba. Latvejis armejis pusē nu sorkonajim puorguoja seši karaveiri, kas paziņuoja par vuojū apsardzi atseviškūs froņtis pūsmūs gar Daugovu. Itei izdeveiba natyka laista garom, i jau naktī iz 3. oktobri suocēs īprīšk izplanavuota operaceja. Vairuokuos vītuos Latvejis armejis spāki forsēja Daugovu, i, nūvieršūt pretinīka uzmaneibu, armejis dalis veiksmeigi pīsatyvuoja Leivuonam nu dīnvydu pusis, bez kaujis ījēme Leivuona staceju, vāluok ari pošu Leivuonu, giustā sajamūt 17 sorkonarmīšus. Leivuons beja atbreivuots.

Jau divdasmytajūs godūs Leivuonā roduos dūma par vajadzeibu ceļt pīminekli piļsātys atbreivuotuojim, bet tū napīļuove sarežgeitais ekonomiskais stuovūklis, kai ari navīnpruoteiba īdzeivuotuoju vydā. Rysynuojums tyka rosts viņ 1934. godā, kod Leivuona piļsātys golva piec armejis lyuguma apsajēme uzstuodeit pīminis plāksni, kai ari aktualizēt vaicuojumu par pīminekļa ceļšonu, kuru īrūbežuotūs leidzekļu deļ nūlēme izstuodeit samārā vīnkuoršu, bet vīnlaikus gona īspaideigu i atbreivuotuoju cīneigu. Tyka suokta zīduojumu kampaņa, Leivuona īdzeivuouoji beja atsauceigi zīduotuoji. Sovu artavu īguļdeja ari cyti, kai Krustpiļs piļsātys vaļde, armejis ekonomiskuo veikala Daugavpiļs nūdaļa, soldonumu ražuotuojs Vilhelms Ķuze, kai ari daudzi cyti zīduotuoji nu vysys Latvejis.

Pīminekļa metu izstruoduoja arhitekts Pāvils Dreimanis, kurs pats pīsadaleja Breiveibys ceiņuos 3. Jelgovys kuojinīku pulka sastuovā. Veiksmeigi tyka nūlamts izmontuot vītejūs leidzekļus i iz pīcu pakuopu postamenta vertikali tyka pacalts natuoli nu Leivuona atrostais cara laika lelgobols, kurs svēre 15 tonnys i beja vairuok nakai 2 metrus gars. Iz postamenta tyka nūruodeiti vysu Leivuona atbreivuošonys laikā krytušūs 40 karaveiru vuordi.

1934. goda 3. oktobrī tyka īlykts pīminekļa pamatakmiņs i suokta celtnīceiba. Byuvdorbi ritēja gona raiti, i jau 1935. goda 15. majā nūtyka oficialuo pīminekļa attaiseišona, tū izdareja generals Rūdolfs Bangerskis. Nu atkluošonys pīminekļam beja lela nūzeime piļsātys sabīdriskajā dzeivē, vairuokys reizis godā pīminekļa apleicīni izmontuoja svineibom i sabīdriskīm pasuocīnim, kai Leivuona atbreivuošonys dīnai 3. oktobrī, tai cytim vaļsts svātkim.

Nūsadybynojūt padūmu varai Latvejā 1940. godā, pīmineklis kai zeime ceiņai pret Sorkonoū armeju jaunajim varysveirim ruodejuos naārts, tūmār natyka nūjaukts, viņ daleji sabūjuots – nūzīsts ar darvu, kai ari sabūjuoti postamentā īkoltī uzroksti. Suocūtīs vuocu okupacejai 1941. godā, pīmineklis tyka atjaunuots, 10. augustā pat sareikojūt oficialu attaiseišonu ar Vuocejis armejis puorstuovu daleibu. Vysā vuocu okupacejis laikā pi pīminekļa tyka reikuoti vysaidi oficiali pasuocīni, agitejūt par ceiņu pret Sorkonū armeju.

Piec kara, atsasuocūt padūmu okupacejai, pīmineklis ilgus godus palyka naskorts, izruodeidami pretesteibu jaunajam režimam, pi tuo reizem devēs vītejī īdzeivuotuoji. Tūmār 1958. goda 2. apreļa naktī, kai formalu īmesli nūsaucūt Leivuona īdzeivuotuoju lyugumu, pīmineklis tyka demontāts, lelgobola stūbrs tyka sagrīzts i nūdūts puorkausiešonai, bet pīminis vīta nu varys pusis tyka piļneigi ignorāta.

Piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys pīminekļa vīta dabuoja atpakaļ sovu agruokū pīminis vītys statusu, pi tuos nūtyka puļciešonuos vysaidūs vaļsts svātkūs, seviški 11. novembrī, Luočplieša dīnā. Suokūtnejī mieginuojumi atjaunuot pīminekli beja nasekmeigi taišni lelgobola deļ, partū ka nabeja īspiejams atrast pīmāruotu lelgobola stūbru, lai pīminekli veiduotu leidzeigu suokūtnejam. Tikai 2003. godā īsadeve atrast pīmāruotu lelgobola stūbru Līpuojā, i pīminekļa atjaunuošona varēja suoktīs. Tuo atjaunuošonai Aizsardzeibys ministreja pīškeire 15 000 latu, Leivuona nūvoda dūme – 15 000 latu, bet puorejūs 14 000 latu sazīduoja. Pīminekli cēle piļneibā nu jauna, vīneiguo tuo originali sasaglobuojuse daļa ir lelgobola lūdis, kurys sovā laikā, naklausūt padūmu varys puorstuovim, piļsātys īdzeivuotuoji naiznycynuoja.

Pīminekli otkon atkluoja 2004. goda 3. decembrī, nuokūšajā godā tyka labīkuortuota pīminekļa apleicīne – izveiduots apgaismuojums, nūbrugāti celeni, kai ari veikti apzaļumuošonys dorbi. Atjaunuotais pīmineklis niu otkon kolpoj kai zeime latvīšu tautys varūneibai i kai vīta, kur leivuonīšim puļcētīs vaļsts svātku dīnuos, ni šaļti naaizmierstūt sovys piļsātys viesturi.

Roksta autors: Toms Tālbergs
Kartenis: Leivuona atbreivuošonys pīmineklis, LaKuGys arhivs