Nivīns nasašauba, ka Latgolys sirds ir Rēzekne – kai geografiski, tai dvēseliski.

Rēzekne var lepuotīs ar divejom katuoļu bazneicom, vīnu sauc par jaunū bazneicu, partū ka tū suoce ceļt 1935. godā i īsvietieja 1937. goda 6. decembrī. Tūmār suokūtnejuo katuoļu bazneica aba, precizuok, pyrmuos divejis bazneicys ir ar sovu sevišku stuostu, nasūt sevī daudzys viesturis puslopys, partū ka beja vīnys nu pyrmajom myura bazneicom vysā Latvejis teritorejā.

1285. godā bruninīks Vilhelms Šauenburgs izcēle Rēzeknis pili, kurys drupys pastuov vēļ myusu dīnuos. Tymā pošā godā tyka izcaltys divejis ceglu bazneicys: vīna piļs kolnā i ūtra – pret pili. Par tū, ka pi Rēzeknis piļs 16. gs. beja myura bazneica, līcynoj īroksti 1590. un 1599. godā pūļu izdareituos Rēzeknis stārastejis revizejis protokolūs. Livonejis kara laikā 1577. godā bazneicys tyka nūpūsteitys.

Ilgu laiku Rēzeknei nabeja sovys styprys bazneicys, i, goreidznīkim vizitejūt Rēzeknē, tyka izdareiti secynuojumi, ka poguonisms ite volda pylnā sporā. 1685. godā Livonejis veiskups Poplavskis izcēle kūka bazneicu, partū ka piec Livonejis kara, kod īprīkšejuos bazneicys tyka nūpūsteitys, jauna bazneica natyka izcalta. Itei bazneica gūdpylni piļdeja sovu mierki, aicynojūt kūpā ticeigūs leidz 1887. godam, kod dīvanomā īspēre zibiņs i tei nūdaga. Jau 1888. godā suoce ceļt jaunu bazneicu, itūreiz tei beja nu myura i drūši stuov pat šudiņ. Piļneigi bazneica tyka pabeigta 1902. godā, i 1914. goda 15. julī Rēzeknis Vysusvātuokuos Jezus Sirds gūdam nūsauktū bazneicu īsvieteja Mogiļovys arhiveiskups Kļučinskis.

Bazneica ir sorkonu ceglu ceļtne iz styprim akmiņa pamatim, ar divejim augstim tūrnim, kurūs ir 4 leli zvoni. Viers jumta ir 9 mozi tūrneiši. Bazneicys fasadis prīškā ir koltu akmiņu gaņkys i trepis. Grīsti bolstuos iz 8 myura kolonnom. Bazneicā ir treis oltori, lielais oltors ir ūzula kūka, calts gotiskajā stilā, i tymā atsarūn Vysusvātuokuos Jezus Sirds tāls. Pi sīnom atsarūn Krystaceļa gleznys, kas īvītuotys ūzulkūka ramūs. Bazneica ir cīši gaiša, partū ka tai kūpumā ir 27 lūgi, bet pi golvonuo oltora lūgūs ir vitražys. Taipat ir ari plašys kuora telpys, kur atsarūn varganis.

Rēzeknis bazneica. Karteņa: ambermarks.com

Viers vīnys nu bazneicys sakristeju ir izveiduots bazneicys arhivs, kū īreikuoja dekans Trops. Tī globojās senejis gruomotys, metrikys, bejušūs Rēzeknis dekanu fotografejis, senejuos kūka bazneicys oltora fotografeja i cyti nūzeimeigi viesturis olūti.

Rēzeknis draudze vysod variejuse lepuotīs ar īvārojamim gareidznīkim i sabīdriskim darbinīkim – Nikodemu Rancānu, Antonu Omuļu, Broņislavu Omuļu, arhiveiskupu Antoniju Springoviču, Franci Trasunu i daudzim cytim cylvākim, kas davuši nūzeimeigu davumu Latvejis i Latgolys viesturē.

I, nasaverūt iz viesturis i piļsātys leiklūčim, bazneica, taipat kai Latgolys Muora, cyldonai stuov puor Rēzeknis piļsātu.

Raksta autore: Laura Keiša