Leidz ar Kārļa Uļmana režima nūsastyprynuošonu piec 1934. goda apvārsuma Latvejā tyka suokta vērtine jaunu tradiceju, tymā storpā ari Pļaujis svātki. Tī skaitomi par lauksaiminīku svātkim, kas saisteiti ar ražys nūvuokšonu, bet režima ītvorūs tyka izmantuoti, kab vīnuotu plašys tautys masys. Īspiejams, ka pastuov ari zynoma saikne ar kristeigajā Bazneicā pīkūptajim Pļaujis svātkim, kurim rakstureiga pateiceiba Dīvam par sajimtū ražu. Ulmaņlaiku versejā svātkus izmantuoja ideologiski, veidojūt tūs kai sova veida tautys pateiceibu Vodūņam, Tāvam i Saiminīkam par nūdrūsynuotajim apstuoklim, leidz ar tū ari par ražu.

Pyrmī Pļaujis svātki nūtyka 1935. godā, bet Latgolai nūzeimeiguokī beja ūtrī Pļaujis svātki, kuri nūtyka 1936. goda 13. septembrī Rēzeknē. Svātki beja cīši plašs pasuocīņs, ītvarūt gon svineigū Pļaujis svātku uzvadumu, vysaidus kulturys pasuocīņus, gon ari kulturys, ryupnīceibys i lauksaimnīceibys izstuodis, – tī beja eistyni nūvoda i vysys vaļsts svātki.

Skots nu izstuodis laukuma. Karteņa: “Latgales Vēstnesis”, 11.09.1936.

Rēzeknis komercškolys telpuos tyka izvītuota Latgolys kulturys izstuode. Arheologejis i etnografejis nūdaļā izruodeja i ar tautiskim rokstim izaustus audumus, Latgolys keramiku i vacūs zemkūpeibys reikus, i ari izrokumūs atrostūs materialus i arhivūs saglobuotus viesturiskus dokumentus. Seviški svareiga izstuodē beja latgalīšu gruomotu nūdaļa, kurā vīnuvīt beja savuokti vaira nakai 1000 eksponatu – gazetys, gareiguo i laiceiguo literatura, suocūt ar 18. godusymtu leidz pat jaunuokajim latgalīšu autoru dorbim. Komercškolā izvītuoja ari izstuodis izgleiteibys i školu nūdaļu, kura seviški izcēle izgleiteibys atteisteibu nu cariskuos Krīvejis laikim leidz pat 1936. godam, rakstureigi Uļmana režimam cenšūtīs izceļt tautys vīnuoteibu i nacionalū apziņu. Prūtams, beja ari muokslinīki, gleznīceibys izstuodē tyka izvītuoti gon lobuok zynomu Latgolys gleznuotuoju, kai Francisks Varslavāns, gon ari jaunūs muokslinīku dorbi.

Izstuodē plaši puorstuovāti beja ari lauksaimnīki, kūpumā pīsadaleja ap 2000 lauksaimnīku, izruodūt i pošu gataveitūs puortykys produktus, i ari vysaidus muojsaimnīceibys ražuojumus. Izstuodē pīsadaleja ari vysaidys īstuodis, kai Kaucmindis muojtureibys seminars, Vecbebru Biškūpeibys i duorznīceibys škola, ari Rēzeknis cītuma ferma ar pošaudzātim baklažanim, tomatim i arbuzim. Lūpkūpi izstuodē atruodeja ari apmēram 700 sātys lūpu i vaira nakai 600 sātys putynu. Nūzeimeiga beja ari izstuodis izgleitojūšuo lūma, tuos laikā nūlaseja vaira nakai 60 lekceju par vysaidim saiminīciskīm vaicuojumim.

Ryupnīceibys nūzari izstuodē puorstuovēja 216 uzjāmumi, kai ari amatnīki, kūpejā skaitā gondreiž voi 2000, tymā storpā vaļstī labi pazeistami uzjāmumi, kai „VEF” i A/S „Bekona eksports”. Ari preču pīduovuojums beja vysdažaiduokais, suocūt ar kosmetiku, tautystārpim, mebelem i beidzūt ar vysaidom tehniskom īkuortom i lauksaimnīceibā lītuojamu māsluojumu i mašynom. Seviški publiku īinteresēja divejis Daugavpilī izbyuvātāuos lidmašynis, vaļsts orūdškolys i dzeļžaceļa tehniskuos vydškolys audziekņu rūku dorbs.

Svātku laukums. Karteņa: zudusilatvija.lv

Tūmār poša svareiguokuo svātku sastuovdaļa beja pats Pļaujis svātku uzvadums, kam speciali tyka sagataveits amfiteatris i skotuve vītā, kur treis godus vāluok tiks atkluots Latgolys Muorys pīmineklis. Apleik laukumā tyka izvītuotys bufetis, kuruos tierguoja kai puortyku, tai ari vysaidus amatnīku ražuojumus i suvenirus, Reigys ražuojumim, izlīkūt augstuokys cenys, kab atbaļsteitu vītejūs Latgolys ražotuojus. Natuoli tyka izvītuota ari mozpulku nūmetne, veidojūt teļšu piļsieteņu.

13. septembrī svātki suocēs jau ap četrom stuņdem nu reita, kod piļsātā ar viļcīni īsaroda pyrmī svātku apmaklātuoji. Pa vysu piļsātu skaļruņūs tyka atskaņuota muzyka, ūļneicys beja karūgu pylnys, vairuokuos vītuos tyka īkūrti lelī gunkuri, pi kurim koncertus snēdze pyutieju orkestri. Dīnys gaitā tyka sagaideits lels skaits gostu, svareiguokajim, kai Uļmans, tyka sareikuotys specialys sagaideišonys ceremonejis i calti gūda vuorti. Dīnys laikā tyka saceita vērtine runu, tymā skaitā ari Vodūņa uzruna, piec kurys iz uzvadumam paradzātuos skotuvis suocēs dorba paruode. Tuos laikā tyka apbolvuoti prīkšzeimeigī laukstruodnīki i laukstruodneicys. Vokorpusē suocēs golvanais dīnys nūtykums – Juoņa Munča i Alberta Sprūdža veiduotuo izruode “Svētā Zeme”, kurā pīsadaleja 60 kori, orkestris, balets, mozpulki, aizsorgi i daudzi tautā zynomi aktīri. Izruode septeņuos ainuos paruodeja Latgolys viesturi leidz pat 1934. goda 15. majam, uzsvarūt Latvejis i seviški Latgolys atdzimšonu laikā piec apvārsuma. Piec vokora uzvaduma suocēs balle, kurymā, kai roksta „Jaunākās Ziņas”, „apmeklētāji varēs dejot visur, kur vien skanēs mūzika”. Jautreiba beja lela, i vokors nūsaslēdze ar kruošņu uguņuošonu.

Izruodis “Svētā Zeme” fragmenti

Lai saprostu Pļaujis svātku apjūmus, vārts īsavērt skaitļūs. Kūpumā svātkus i izstuodi apmeklēja ap 150 000 cylvāku, nu kurim ap 100 000 latgalīšu, kas ir apmāram 20% nu vysim Latgolys tuo laika īdzeivuotuojim. Deļ 45 000 gostu tyka sagataveiti 29 viļcīni, iz kurim braucieji nu vysys Latvejis varēja dabuot beletus ar 75% atlaidi. Na veļti kaids žurnalists, pa piļsātu staigojūt atzeimēja, ka „liekas, ka rēzekniešu te vairs nemaz nav”, partū ka piļsātā tymā laikā beja ap 13 000 īdzeivuotuoju, kas, saleidzynojūt ar gostu skaitu, vīnkuorši pagaisa brūzmē. Nanūlīdzami, ka Pļaujis svātki beja masu pasuocīņs, kam beja popularitate tautā. Tī, kas navarēja īsarast, varēja sekuot leidza nūteikūšajam gazetuos i radio, partū ka informaceja par svātkim beja pīeimama vysur.

Kauss par gūdu 1939. goda Pļaujis svātkim. Karteņa: LaKuGys arhivs

Prūtams, Pļaujis svātkim beja zynoma ideologiska nūkruosa, vara tūs breineigi labi izmontuoja režima slavynuošonai i Uļmana tāla spūdrynuošonai. I tūmār īgivumu beja daudzi vaira nakai zaudiejumu. Pošim latgalīšim tei beja breineiga īspieja vīnkūpus puorsalīcynuot kai par sovys kulturys, tai ari saimnīceibys sasnīgumim, kai ari gluži vīnkuorši labi pavadeit laiku. Cytu nūvodu gostim sovukuort izstuode aplīcynuoja Latgolys kulturalū i ari saiminīciskū vierteibu izaugsmi, klīdejūt vysaidus mitus par situaceju Latvejis austrumu daļā.

Roksta autors: Toms Tālbergs