Vīnys dīnys kalendarā nūtykumi spiej byut eipaši i atstuot īspaidu iz krītni ilguoku laika periodu. Tai 1928. goda 21. oktobris izavērte par lelu i nūzeimeigu dīnu vysai Latgolai i seviški Rēzeknei. Piļsātā sasapuļciejušs sabīdriskī darbinīki nu vysys Latgolys pīsadaleja divejuos svineibuos vīnlaiceigi – tyka īlykts pamatakmiņs jaunajai Rēzeknis komercškolys ākai, kai ari izgleiteibys īstuodei, kura turpmuokūs godus byus cīši saisteita ar itū āku – Latgolys Tautys universitatei.

Rēzeknis komercškolys āka. Karteņa: zudusilatvija.lv

Tautys universitašu ideja jaunajā Latvejis vaļstī beja aktuala, partū ka lela sabīdreibys daļa ilgū Pyrmuo pasauļa kara godu deļ beja palykuse bez izgleiteibys īspiejom, leidz ar tū ari bez specializacejis kaidā konkretā orūdā i plašuokys kulturys nūrišu izpratnis. Tautys universitašu aizdavums beja gon ceļt kulturys leimini sabīdreibā, gon ari dūt teiri praktiskys zynuošonys, ļaut specializētīs kaidā orūdā, kas cylvākam nav bejs pīeimams ci ir sabīdreibā vajadzeigs. Pyrmū – Latvejis Tautys universitati – attaisieja jau 1920. godā Reigā, bet Latgolai daguoja vēļ 8 godus pagaideit, taisneibu sokūt, Daugovpilī tyka attaiseita ituos universitatis nūdaļa, kai ari 1923. godā attaiseita Latgolys Tautys konservatoreja ar lelu davumu muzykā.

Latgolys Tautys universitatis dybynuošona beja dīzgon plašs pasuocīņs, tymā storpā tyka nūturāts svineigais dīvakolpuojums, universitatis attaiseišonys akts, jaunuos školys pamatūs tyka īmyurāta kapsula ar svineiguo akta tekstu, Latvejis monetom, kai ari vysom Rēzeknis gazetom pīcuos volūduos. Dybynuotuoji sajēme ari apsveikuma telegrammys nu daudzom vaļsts i pošvaļdeibu amatpersonom. Par universitatis padūmis prīšksādātuoju dybynuošonys sēdē tyka īvālāts Nikodems Rancāns, bet par vaļdis prīšsādātuoju beja Aleksandrs Sylovs, Rēzeknis komercškolys direktors, kurs universitati vadeja vysu tuos pastuoviešonys laiku leidz pat 1940. godam, kai ari nūdrūsynuoja tai īspieju dorbuotīs komercškolys telpuos.

Latgolys Tautys universitate dubynuotuoji i pasnīdzieji 1929. godā Rēzeknē. Karteņa:: P. Zeile “Latgales kultūras vēsture”, 2006. gods.

Universitatis darbeibys lūks tuos pastuoviešonys laikā beja cīši plašs. Pīduovuojumā beja gimnazejis kursi, vysaida veida komerczineibu studejis, ari volūdu kursi, muzykys i gleznīceibys vuiceišonuos īspiejis, muojsaimnīceibys, autovadeišonys kursi i c. Universitate reikuoja ari atseviškys lekcejis ci lekceju ciklus par popularzynuotniskom temom, kas beja taišni paradzāti plašuoku sabīdreibys masu īinteresiešonai i izgleituošonai. Tuos eksisteņce beja ari īspieja aktivi izapaust lelai daļai latgalīšu kulturys i zynuotnis darbinīku, kas aktivi īsasaistieja universitatis dorbā. Tīsa, itys dorbs nabeja peļņu nasūšs, universitate pastuovēja nu tautys zīduojumim i gudreibu vuiceitīs grybūšūs samoksom. Atseviški darbinīki, pīmāram, jau īprīkš mynātais Aleksandrs Sylovs, na reizi viņ atsasaceja nu atolguojuma i struoduoja breivpruoteigi.

Universitate attaisnuoja sovu nūsaukumu i, lai ari baze beja Rēzeknē, sovu darbeibu izvērse vysā Latgolā. Nu 1929. goda leidz pat universitatis pastuoviešonys beigom 1940. godā tyka attaiseitys nūdalis daudzvīt – Ludzā, Preiļūs, Kruoslovā, Kuorsovā, Abrenē i cytur, pīduovojūt plašys izgleiteibys īspiejis, seviški ar orūdizgleiteibu saisteituos jūmuos, kai elektrotehnika, šyušona, radiotehnika, pūdnīceiba. Sasadorbojūt ar lauksaimnīceibys školom, tyka attaiseitys ari atseviškys nūdalis, kas nūdrūsynuoja lūpkūpeibys, zemkūpeibys, biškūpeibys, duorzkūpeibys i cytu lauksaimnīceibys nūzaru vuiceišonūs vokorškoluos. Nūdaļu darbeiba beja seviški nūzeimeiga izgleiteibu nadabuojušajim i orūdu naprūtūšajim vacuoka godaguojuma cylvākim, kurim itei beja breineiga īspieja dabuot grybātū izgleiteibu i leidz ar tū ari atrast lobuok apmoksuotu i drūsuoku dorbu.

Sadarbeibā ar Rēzeknis Muzykys školu tyka realizāta vēļ vīna nūzeimeiga īcere – 1931. godā tyka nūdybynuota Rēzeknis Tautys konservatoreja, kas kūpā ar Daugavpilī asūšū nūdrūsynuoja plašuoku tautys interesi par muzyku, īspieju vuiceitīs dzīduošonu i muzykys instrumentu spēli.

Augstu viertejami ari universitatis reikuotī kongresi 1929. i 1933. godā. Tūs laikā tyka apsprīsta izgleiteibys atteisteiba Latgolā, pīaugušūs izgleiteibys vaicuojumi, aktualitatis i nuokūtnis perspektivys tyka īzeimātys kai nūlaseitajūs referatūs, tai ari diskusejuos.

Ar 1940. godu okupacejis vara puortrauce Latgolys Tautys universitatis darbeibu. Divpadsmit godu laikā tuos īguļdejums Latgolā nav apstreidams, lekcejis kūpā nūsaklausiejušs vaira nakai 54 000 cylvāku, bet dīz voi skaitlis spiej atspīgelēt universitatis realū ītekmi. Tuos reikuotī pasuocīni beja kulturys nesieji ari nūmaļuokūs nūstyurūs, rūsynojūt interesi par vierteibom muokslā, muzykā, folklorā. Vīnlaiceigi universitate beja paleigs ari materialajā dzeivē, tuos snīgtuo izgleiteiba na vīnam viņ paleidzēja kai sātys dorbuos, tai ari lobuok apmoksuota i grybāta dorba atrasšonā, vīnlaiceigi veicynojūt saiminīciskū atteisteibu vysā regionā i pīsaistūt daudzus, kas cytaižuok byutu braukušs paceli. Eistynojūt sovys īceris, tyka veicynuota ari latgalīšu kulturys i sabīdriskūs darbinīku sadarbeiba, dorbs kūpeiga lobuma i interešu vuordā. Koč ari nav sasaglobuojuse ni poša universitate, ni āka, kurymā tei atsaroda, tys, kū universitate nabyut ni vīglajūs apstuokļūs spieja sasnēgt, ir sasaglobuojs i atstuojs sovu zeimūgu Latgolys i Latvejis viesturē.

Roksta autors: Toms Tālbergs