Vosorys suokumā LaKuGā publiciejom Aivara Kalnieša ailis. Niu jiusu viereibai pīduovojam jaunys autora ailis.

Par vieju – aizguojieju

Vysu myužu nazkur skriejs,
Vakar pagaiss varans viejs.
Paruovs drupeiti par spieju,
Puorsapyuts i izlaids vieju.
Vysu myužu smogi pyuts,
Cytus viejus molā gryuds,
Cytu vieju aukom baideits,
Rausteits i pa gaisu svaideits.
Sausys vieja sāklys grauzs,
Vieja rūkom montu rauss,
Svešus mokus raudams vaļā
Tymsuos naktīs gaudovs skali.
Atvodviejeņš gari pyuš –
Cik bejs vātrains vieja myužs.
Kai jis krystu škārsu malīs
Vysuos šuospasaulis dalīs.
Daudzreiz vysu pazaudiejs
I nu jauna saraust spiejs,
Grīzdams viherus i stormus,
Piļdejs sovu sapņu normys.
Kreit iz kopa vieju zīds,
Vieju zvoni skaudri klīdz
Šalkys, nūpyutys i vādys
Simbolizei vieju bādys.
Orkans napacīteigs eļš:
”Jam ir suocīs vāsmu ceļš.
Bet parkū jius stuovit, glupī?
Viejs jums atstuojs naudys čupu!”
Vysi vieji matās skrīt.
Kotrs skrieja cytuvīt.
Ka var ticēt tautai vīnai,
Jī tai skrīn leidz šūboltdīnai.

 

IQ

Maņ ir IQ, bet nav Ls
i USD nav ari.
Es siežu salics rūcenis
I dūmoju kū dareit.

 

Ka byutu dorbs, es struoduotu
I nūpeļneitu ”kešu”,
Bet siežu sātā mienešim
I kosu sovu plešu.

 

Dīveņ, tieteņ, atej cīmā, nūlic prīškā zivi.
Tev byus golva, maņ byus aste, iessim obi divi.
Dīveņ, tieteņ, atej cīmā, atnes lobu veinu,
Siediesim i dzersim obi. Tys byus baigi feini!

 

Tai, skali lyugdams Dīveņu,
Es monitorā raugūs,
Ar bolsu kuopnu debešūs
Bet dūmys palīk draugūs.

 

Te pīpeši iz datoru
Īt nazkas leidzeigs spamam:
”Ka ir IQ, bet nav Ls,
IQ ir juobyut zamam.”

 

 

 

 

Traknūs godu pīmineklis

 

Te nazkod beja kolhozs ”Sierpa smaile”,
Bet šudiņ nūvods ”Ausekleiša stareņš”.
Nu traknūs godu gūdeibys te palics
Klybs pogostvecs i nalels sīvu bareņš.

 

Lai mīsta gūdam spūdrynuotu kaņti,
Lyugts dižais formys meistars Šablons Pīters.
Jis stuosta: Traknūs godu pīminekļam
Byus rozā brilleitis i oranžs svīters.

 

Traknūs godu pīminekļam
Byušūt divi zūdi,
Divu stūbru bise kotrā placā,
Vīnā rūkā pica, ūtrā kokakola
I pi kuojom vysa muokūņmola.

 

Iz atkluošonu sabrauks varysveiri
I kulturpersoneibys runys saceis
Par moraliskom vierteibom i gūdu
Kū peļnejs kotrs muola zemis raciejs.

 

Šuo pīminekļa pamatkoncepcejā
Tiks īstruoduota bezgaleiga laime,
Kū, pīlītojūt jogu i fen-šuju
De facto varēs sajust kotra saime.

 

 

 

 

Buramī vuordi

 

Kurīs, Laimys guņteņa,
Mienesteņa stareņā
Ar ūgleitis pyktumeņu
Leidz gaismenis sveidumam.

Mūstit, nūklusātī vuordi,
Kai snauduši pumpureni
Nu aizlaikim, nu myužeibys,
Caur zibiņa plaiksneitem.

Teci, teci, gudra ziņa,
Kai zaļkteiša teciejums.
Kai pa smolku pavedīni
Pa dārdedzis leikumim.

Globoj vīdu zynuojumu
Zam klusuma zīgelim,
Zam smiļtenis, zam sakneitis,
Zam cītuo i akmisteņ’.

Verīs, verīs nuokameibā
Ar kraukleiša redziejumu,
Kai caur spūdru dimanteņu
Raskriesleņa pūdeņā.

Sorgoj boltu dvieseleiti
Olūteņa dzydrumā,
Caur viermlis ryugtumeņu
Ar cārmyukšys krustenim.

Turīs sovā patīseibā
Ar dadzeiša kierumeņu,
Cikom myglys muokuleitī
Lēks sauleite ūtraižuok.

 

 

 

 

Dūd, Dīveņ

Vosora korsta kai pūdnīka ceplis,
Saule puor pasauli volda.
Nūkuops nu kombaina, Patmaļku Ontons
Pogolmā sāstās pi golda.

Apeini paaugušs, nūkuļti mīži,
Pogrobā muceņa ola.
Dūd, Dīveņ, šytaidu mīreigu dzeiveiti
Leidz pošam pasauļa golam.

Vosorys vokorā dzērviņu pūreņā
Dzērvis par rudini klaigoj,
Patmaļku Ontons ar grūzeņu sieņu
Lānom pa mežmolu staigoj.

Gūtenis ganeibuos paādušs vuortās,
Pyuneite pylna ar sīnu.
Dūd, Dīveņ, šytaidu mīreigu dzeiveiti
Leidz pošai postorai dīnai.

 

 

 

 

Klačys

Jom ir zynoms vyss par vysim.
Juos jau namādz runuot līku,
Bet mozdrusceņ juoapsprīžās.
Kas jom aizlīgt var tū prīcu?
Sasādušs kai bokys birzī,
Sprīž par dzeivi mīsta sīvys
Gotovys, ka vajadzeiba,
Saukt par līcinīku Dīvu.
Viktors kaida drauga fermā
Struodoj golvu napacieļs.
Cyti soka – tuos jau spēlis!
Pasorg, Dīvs, cik ļaunys mēlis.
Jezups asūt degustators.
Kai tai varūt? Kur tys derūt?
Tys jou saimis malnuo vuška –
Kotru Dīva dīnu dzerūt!
Muorys unuks laikam dokters:
Pazeist vysys labzuoleitis –
Kanepeitis, mogoneitis
I vēļ daudzys, daudzys cytys.
Greizais Juļuss divūs dorbūs
Struodoj, napazeidams mīru.
Naasūt vairs reņģu āduojs –
Graužūt peliejušu sīru.
Nav jau tai, ka vyss īt škārsom.
Zvīdri atviers lelu kontu,
Ka mes ļausim sovā zemē
Mekliet nūglobuotū montu.
Ir vēļ vīna loba līta,
Kuru nadreikst palaist viejā:
Mudri juopatentej skrytuļs –
Tū nivīns vēļ nadareja.
Latgolā zam muola nafta
Globojās deļ malnom dīnom.
Byusim poši boguotuokī!
Tikai nastuostit nivīnam.
Latgola piec dažim godim
Politsabīdrūtūs maina,
Ūnija, kai stuosta gudrī,
Sauksīs leluo Čanga-čaina.
Čaina ražos porcelanu,
Čanga tū, kū vydā līt,
Vysa pasauleite baudeis
Divys ekstrys vīnuvīt.

 

Karteņa: LaKuGys arhivs