Ir cylvāki, kuri vysu sovu myužu veļtej kaidam konkretam mierkim, i Gustavs Manteifeļs sevi i sovu dorbu veļteja Latgolai i latgalīšu volūdys atteisteibai. Gustavs Manteifeļs dzims 1832. goda 18. novembrī Drycānu muižā (tān Rēzeknis nūvods) puorpūļūtā vuocu muižinīku saimē. Pyrmū izgleiteibu leidz 15 godu vacumam sajiems sātā lobu uorzemu sātys školuotuoju vadeibā, vuicūtīs franču, vuocu, latiņu, pūļu volūdu, klavīrspieli, kompozicejis teoreju i praksi. Svareigi ir tys, ka, nasaverūt iz itom „augstajom volūdom”, tyka vuiceita ari apleik lītuotuo latgalīšu volūda. Tuoļuok vuiciejīs Jelgovys gimnazejā i studiejs tīslītys Tērbatys universitatē, kuru beidzs ar uzslavu, 1859. godā sajemūt tīslītu magistra grādu.

Gustavs Manteifeļs myuža garumā dorbuojīs kai viesturnīks, izdeviejs, etnografs, goreigūs dzīšmu melodeju autors i latgaliskūs kalendaru tradicejis īdybynuotuojs, folklorys apkūpuotuojs, interesiejīs par tautys tradicejom, muokslu, literaturu (īskaitūt bibliografeju), volūdnīceibu.

Juo davums Latgolys atteisteibā ir nanūviertejams. Nūsadarbuojs ar gruomotu izdūšanu, raksteišonu i tulkuošonu latgalīšu volūdā. Tulkuojs Bībelis stuostus, lyugšonys, svātūs dzeivis stuostus, izdevs pyrmū riekinuošonys vuiceibu gruomotu latgalīšu volūdā. Tūmār sevišku īviereibu peļnejs ar divejim sovim tulkuojumim i izdavumim. Nu 1862. leidz 1871. godam G. Manteifeļs izdeve kalendaru „Inflantu zemes laika grōmota aba kalenders”. Tys beja pyrmais itaida veida izdavums latgalīšu volūdā, kas beja pīejams vītejim zemnīkim i īdzeivuotuojim. Itī izdavumi saturēja cīši daudz vierteigys informacejis i padūmu vysaiduos dzeivis jūmuos, suocūt ar saiminīkuošonu, amatnīceibu, ceļtnīceibys dorbim i beidzūt ar kū nibejs izklaidei i kulturai, dzejūlim, stuostim, ticiejumim i dzīsmem ar notom. Ūtrys nūzeimeigs veikums ir breivlaisšonys dokumenta tulkuojums latgalīšu volūdā. Kod 1861. godā tyka pasludynuota zemnīku breivlaisšona, tod beja svareigi itū aktu dareit zynomu ari zemnīkim. Itū aktu latgalīšu volūdā beja puortulkuojs muoceituojs Ulmanis, tūmār volūdā beja tik daudz klaidu, ka tulkuojums izsaucs vairuokus puorpratumus, izacāluši namīri, kurus varēja apspīst, lītojūt tikai īrūčus. Tod itū aktu nūdeve iztulkuot Manteifeļam, kas aizsuoce laiceigūs tulkuojumu rasšonūs, nuokušajūs godūs izdeve tulkuotus lykumu kruojumus, kai ari vysaidys gruomotys, ka jau cylvāki ir breivi, tod jī attīceigi ir juoizgleitoj vysaiduos lītuos.

G. Manteifeļa izdūtais kalendars 1865. godam.

Nūzeimeigs veikums beja Rēzeknis i Drycānu apriņčī apkūpuotuos tautysdzīsmis, kūpumā aptuveni 170 dzīsmis. Itū dorbu jis dareja kūpā ar grafīni Plāteri i publicejūt tuos kruojumā „Magazin”, kū izdeve Latviešu literāriskā biedrība. Ituos pošys bīdreibys Magazīnā jis 1885. g. snēdze latgalīšu gruomotu sarokstu, kas izguojušys nu 1604. līdz 1871. godam. Itymā sarokstā tyka apkūpuotys 122 gruomotys.

Sovā myužā Gustavs Manteifeļs beja izveiduojs i par sovim leidzeklim īspīds cīši vierteigu gruomotu kaidam cīši īvāruojamam cylvākam kotra katuoļticeiguo dzeivē. Itei duovona, Latgolys bazneicu albums „Terra Mariana” („Muorys zeme”), kuru veiduoja Latgolys muokslinīku dorbi, tyka pasnīgts Ruomys pāvestam Leonam XIII, i itys duovynuojums vel šudiņ globojās Vatikana bibliotekā.

Ituo cylvāka padareitais Latgolys kulturys atteisteibā ir naizmāroujams. Manteifeļs ir sastatejs Inflantejis aba Latgolys latvīšu i par Latgolys latvīšim raksteitūs gruomotu bibliografeju, publiciejs vaira nakai 300 rokstu, golvonūkuort pūļu i vuocu volūdā par Baltejis, seviški Latvejis i Latgolys, viesturis, kulturviesturis, geografejis i c. vaicuojumim. Itys publicātūs dorbu apjūms byutu krītni leluoks, ka viņ naizītu aizlīgums publicēt i izdūt rokstus latgalīšu volūdā. Policeja konfiscēja latgalīšu gruomotys, kai ari arestēja izdevieju Lākmani, kam Tērbatā pīderēja drukuotova. Lākmanis atsataisnuoja ar tū, ka latgalīšu volūdu nimoz namuokūt, bet manuskriptus jam nūdevs barons Manteifeļs. Suocūt izmekliešonu pret Manteifeli, jam beja juoapsūlej, ka puortrauks īspīst gruomotys latgalīšu volūdā, ka nā, jam draudeitu izsyutejums iz Sibiri.

Piec ituo aizlīguma Manteifeļs pīsavierse vairuok pietnīciskajai darbeibai. Nu 1888. goda Manteifeļs beja Krakovys Zynuotņu akademejis Muokslys viesturis pietnīceibys komisejis lūceklis, bet1889. godā jam tyka pasnīgts Leipcigys etnografiskuo muzeja gūda diploms par atbolstu folklorys pietnīceibā.

Nūdzeivojūt skaistu i pīpiļdeitu dzeivi, Gustavs Manteifeļs nūmyra 1916. goda 24. aprelī Bonifacovys muižā, tagadejā Bolvu nūvoda Bierzpiļs pogostā. Apglobuots Drycānu bazneicys duorzā, kur Latgolys Školuotuoju centraluo bīdreiba 1937. godā izlika pīminis plāksni. 1981. goda 13. augustā dzymtys pīdereigī nu Pūlejis i Latvejis katuoļu bazneicys puorstuovi pastateja pīminekli ar uzrokstu latiņu volūdā – „Viesturnīkam i etnografam”. I patīsi nūzeimeigam cylvākam Latgolys viesturē i latgalīšu volūdys atteisteibā.

Roksta autore: Laura Keiša