Pyrms vaļsts svātkim Daugavpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā tyka atkluota kinorežisora Juoņa Streiča gleznu izstuode „Līdz rudenim vēl tālu”.

Juoņs Streičs ir dzims 1936. goda 26. septembrī tūreizejuo Daugavpiļs apriņča Preiļu pogosta Anspokūs. Kinorežisora školys godi paguoja Preiļu nūvoda Gaiļmuižā. Jau nu bierneibys jis gribiejs byut par gleznuotuoju.

1951.–1955. g.  Rēzeknis Pedagogiskajā školā zeimiešonys školuotuojs Jakovs Beketovs jaunekļam atkluoja pyrmūs orūda nūslāpumus i mudynuoja vuiceitīs tuoļuok. Zeimiešonys prasmis jam nūderiejušs vysys juo dzeivis laikā. Studenta godūs Streičs peļneja iztyku, gatavejūt dekoracejis amatiru teatrim i taisūt plakatus klubim i uzjāmumim.

Nasaverūt iz daudzajim talantim, par lelū Juoņa Streiča aizaraušonu palyka teatris, kas puorauga mīlesteibā pret kino. Juo kinu vizualais ītārps ir puorsvorā poša režisora diktāts i vadeits gondreiž vysuos 20 muokslys kinuos.

1970. godā Juoņs Anmanis, byudams muokslinīka asistents kinostudejā, izzynojūt par režisora aizaraušonu, treisdesmit godu mudynuoja jū atsuokt gleznuošonu. I nu jau gondreiž desmit godu Juoņs Streičs pīsadola izstuodēs i plenerūs kūpā ar sovim draugim, muokslinīkim.

Itai izstuodei Juoņs Streičs ir devs nūsaukumu “Līdz rudenim vēl tālu”, dūmojūt ar tū na godalaiku, bet gleznuotuoja meistareibu, leidz kurys brīdumam jam piec poša puorlīceibys juoīt vēļ tuols ceļš. Bet ir pateikamai byut škoļnīkam dzeivis lobuokajūs godūs, partū ka skaistus tūs dora na godu skaits, bet laime byut izcylūs latvīšu gleznuotuoju muocekļam.

Ziņu sagataveja: LaKuGa piec izstuodis kuratoru informacejis
Karteņa: diena.lv