Seņ gaideituo Irēnys Vilčukys monografeja par Francisku Varslavānu — gleznuotuoju, kurs Latvejā aizsuoce i veiduoja modernū gleznīceibu — ir turpynuojums pyrms vairuokim godim izdūtajai Pītera Zeilis gruomotai „Latgolys gleznīceiba”, kas sūpluok boguoteigam reprodukceju materialam pīduovuoja ari Latgolys gleznīceibys tradiceju i atteisteibys apskotu Eiropys kontekstā, paruodeja Latgolys muokslinīku davumu Latvejai i pasauļam.

Francisks Varslavāns ir spylgta personeiba 20. g. s. 30. godu Latvejis muokslā. Jis reizē beja sovys vaļsts i Latgolys patriots, reizē muokslā īnese Eiropys modernuos gleznīceibys izpausmis. F. Varslavāns puorsvorā gleznuoja eļlis tehnikā i dorbuojuos ainovys, portreta i sadzeivis žanrā, tymā skaitā radeja ari religiska satura kompozicejis, gleznuoja Rēzeknis nūmali, lauku ļauds. Vīns nu juo svareiguokūs nūpalnu ir Rēzeknis muokslinīku kūpys izveide, tai apvīnojūt spylgtuokuos regiona muokslys pasauļa personeibys i dūdūt lelu īguļdejumu Latgolys muokslā.

Gruomotā apsavārta gleznuotuoja biografeja, atseviški viereibu veļtejūt profesionalūs gaitu suokumam Pīterburgā, pyrmajom izstuodem, ceļuojumim i studejom uorzemēs: Berlīnē, Romā, Florencē, Parīzē, Rēzeknis muokslinīku kūpys izveidei i vadeibai, dzeivei uorpus Latvejis i personalizstuodem.

Gruomotys pyrmajā daļā apsaverami F. Varslavāna gleznu reprodukcejis, ūtruo daļa ir I. Vilčukys monografeja par jū, kū boguoteigi ilustrej dažaidi materiali: senejis fotografejis, avīžu roksti, viestulis.

Ziņu sagataveja: LaKuGa