Juoņa Ivanova klavīrmuzyka i 4. simfoneja „Atlantida” – ituos breineiguos Juoņa Ivanova daiļradis pērlis izskanēs treis koncertūs Latvejā, tymā skaitā Latgolys viestnīceibā GORS Rēzeknē 30. novembrī. Vokoru baudamuoku dareis video projekcejā tārpta vizuala ituo koncerta koncepceja.

Koncerta pyrmū daļu rūtuos Juoņa Ivanova skaistuokī skaņdorbi, kas komponeiti klavīrem solista Riharda Plešanova snīgumā. Pianists ir vīns nu Latvejis izpiļdeituojmuokslys lapnumim, storptautisku konkursu laureats, itūšaļt jis stažejās Moskovys konservatorejā pi īvārojamuo pianista Mihaila Voskresenska.

Koncerta ūtrajā daļā skaneis izciluo skaņraža 4. simfoneja ar nūsaukumu „Atlantida”. 2009. godā izveiduotais kulturys kanons apvīnoj tuos gareiguos vierteibys, kas, piec ekspertu atzynuma, vyslobuok raksturoj i izgaismoj Latvejis kulturys montuojumu, i vīns nu myusu lapnumim muzykā ir izcilais komponists Juoņs Ivanovs, kas īzeimoj vasalu pusgodsymtu latvīšu kulturys atteisteibā. Taišni juo simfoniskuo muzyka ir atzeita par kulturys kanona cīneigu vierteibu. Simfonejis trauksmainais topošys laiks nu 1939.–1941. godam i tymuos īlyktais emocionalais komponista puordzeivuojums i prīkšnūjautys par tyvojūšūs viesturis katastrofu – Latvejis Republikys pastuoviešonys beigom, filozofiskuo pamatdūma par varonys civilizacejis būjāeju Atlantejis okeanā dora itū dorbu aktualu ari myusu dīnuos. Tei ir drama, pyrmais Ivanova dorbs, kur taidā spylgtumā izcalts nasavīnuojamu spāku pretstosts i sadursme – borga nuove i cylvāka dzeiveibys skaistums. Itim divejim pretpolim komponista muzykā ir leidz itam laikam nadzierdāts spylgtums, kontrastaineiba.

Koncertam ir pīaicynuots izcilais režisors Uģis Brikmanis, i klauseituojam tiks pīduovuota ari video projekcejā tārpta vizuala ituo koncerta koncepceja. Simfonejis atskaņuojumā pīsadaleis Juoņa Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškolys mārgu kors (dirigente Anda Lipska), Arvida Žilinska Jākubpiļs Muzykys školys mārgu kors (dirigente Agnese Grudinska), Modūnis Vaļsts gimnazejis mārgu kors (dirigente Ija Voiniča), kai ari muzykys školu jaunīšu apvīnuotais orkestris, kura sastuovā spieļoj jaunī muziki nu Rēzeknis, Modūnis i Ventspiļs muzykys vydsškolys, Emila Duorzeņa Muzykys vydsškolys, Jezupa Medeņa Muzykys vydsškolys, Latvejis Muzykys akademejis, kai ari Jākubpiļs piļsātys kamerorkestris dirigenta Muorteņa Berga vadeibā.

Beleti iz Latgolys viestnīceibys GORS pasuokumim īguoduojami „Biļešu paradīzes” tierguošonys vītuos vysā Latvejā, tymā skaitā Latgolys viestnīceibā GORS Rēzeknē, Piļs ūļneicā 4, kai ari škārsteiklā www.bilesuparadize.lv.

Ziņu sagataveja: LaKuGa piec „Gora” snīgtuos informacejis