Asu nu cylvāku, kurim vīns nu dzeivis aizdavumim ir īpazeit sevi. Tū doru kotru dīnu – ceļoju, vuicūs, struodoju dažaidus dorbus. Asu saprotuse, ka definēt cylvāka eistū byuteibu ar vuordim navar – var nūsaukt cylvāka svoru, statusu, garumu, motu kruosu – bet tū, kas vydā – tik sajust, apsazynuot. Taipoš kai, aprokstūt uobeļa izskotu (myzu), mes nikod nasaprassim, ka pa eistam tys ir suleigs i bolts vydā, na sorkons kai myza.

Atlosūt ailis, kurys grybu skaiteit klauseituojim i draugim muzykys i literaturys pasuokumūs, izskaiteju par sevi taidys lītys, kurys nikod maņ nivīns nabyutu pasacejs. Tik precizys atbiļdis iz vaicuojumim, kurus es asu sev koč kod aizdavuse. Vysys atbiļdis iz vaicuojumim ir myusim īškā, tik juoprūt nūjimt maskys, dūmys, iluzejis i klauseitīs – tai pa eistam.

Kod aizblūdeju pa sabīdreibys i īkuortu uzspīstajim pīnuokumim, kod doru „vajag”, na „grybu”, tod atīt ailis kai atguodynojums par eistajom vierteibom, tom, kas dzili īškā, par mīlesteibu. Maņ pat ir taidys ailis, ka dzeja ir gudra, izsauc piec numureņa kai pi doktora, izraksteituos receptis vysod ir precizys, koč ari švakā rūkrokstā pīraksteitys, i kotra poša izviele ir īt iz aptiku ci sātu…

Saprotu tik naseņ, ka rokstu deļ seve. Kod cyti tai saceja, naticieju, kai tai – deļ seve? Ka gribi sataiseit boršču, ej iz duorzu ci tiergu piec bīšu. Paraugi par veļti pīduovuot bīti cylvākim iz īlys – najam. Taipoš ar dzeju i tekstim, navajaga dūt tim, kurim nagaršoj. Es pīduovoju sovis ailis tim, kurim vajag – par sevis vaicuošonu, attīceibom, cylvākim…

Dagneja Bramane

***

Maņ ir jaunys kūrpis
Kotru mienesi,
Bet tuos pat tulznys vysu dzeivi…

***

Es pīkiustu nu nalaimneigu cylvāku,
Jī ir kai bruņurupuči –
Izdarejuši trešdaļu sovu dorbu,
Jī ir iztierejušs vysu dīnu.
I tai – dīnu pa dīnai…
I maņ suop par tom 2/3 prīcys,
Dūšonys, sajiusmys, kuru nabeja – nav…
Nalaimeigi cylvāki ir kai vokora mygla,
Nalaimeigi cylvāki smird…

Bet kurs ir sacejs, ka bruņurupuči nalidoj?

 

***
Es nagrybu Tev zvaneit,
Es grybu sasatikt,
Pasaceit tū, kas Tev pateik,
Pasaceit tū, kas Tev napateik,
(Na)jauši izkuopt iz kuojis.

***

Mes asam kai steigys, kuru iz šaļti spielej liktiņa rūka.
A liktiņs var byut lobs, čudns ci troks.
Liktiņs var likt struoduot, mīlēt ci atsapyust, nui?
Vīnolga Tu esi vucyns, zylūņs ci ružavs uobeļs,
Vīneigais Tovs aizdavums ir kotru reitu
Nūskaņuot sevi mīlesteibā…

(saraksteits, braucūt mašynā iz Upītes Uobeļduorzu, pamatvuordus, beja sarakstejuši draugi – es tik salyku vysu kūpā)

 

***

Es Tev raksteišu, stuovūt kuojuos,
Napuorlīc lopu pa pusei –
Naatsādynoj mani krāslā.
Voi Tu esi raudzejs iztaisnuot bumerangu?
Voi Tu nasasvaidi ar cylvākim?

***

Itūreit saule
Puorkuopa puori horizontam
Akvareļružavā reita suknē.
Es palānai izamauču putynu dzīsmēs
I tīkai nūtyka akts…

***

Leita skaņu melodejā
Rokstom dzīšmu vuordus.
Syltumu nūturēt sirdī i nasamiercēt spuornus.
Nūts zeimejam iz leimlapeņom,
Tuos varēs puorleimēt,
Mažorus miksejūt ar minorim,
Stuovūt iz vīnys kuojis.
***

Vaļstu rūbežys vaļā –
Cylvāku – cīt,
Komunikacejis nabyus…
***

Mīlesteiba ir muoksla
Mīlesteiba ir skaistums
Mīlesteiba ir īspieja napalikt sevī
***

Latgalīts ir būrs, latgalīts ir muokslinīks.
Jis kotru dīnu dora vaira, kai vyspuor var izdareit.
Obom rūkom i sirdi dūd, lai pītyktu vysim
Aporta teiruma smuorda, bazneicys zvona skanis,
Dzīsmys dzeipara villainys boltys i Dīva vuorda.

 

***

Acs dvēselis spīgeļs?
Aizsīnu ar šali –
Speid cauri.
Kai mašynu guņs tymsā –

Navys atstoroj, bet speid!

Nakts

Saškeistu miļjona gobolūs,
Īsasyucu atmosferā, pasaceļu gaisā,
Īsafiltreju sapynūs, vuordūs, skaņuos,
Ap pakšim čabynojūs, čaukstūs…

Iz reita pusi –
Sasalosu, sasavalku, sasalīku kūpā –
A saullāktā iz upi – mozguotūs.

Daudzi tū vysu zyna i jiut,
Partū iz zems vaira našpļaun.

 

***

Ari rokstūt var pīkust,
Vēļ vaira kai māslu tolkā.
Tod paceļ acs – vyss vīnūs zīdūs.

Rudinī, Dzejis dīnuos, byus ražys nūvuokšona.
Lobuokūs eksemplarus izstuodeis izstuodē.

Aspazeja myusu ailis nūjims digitalkā,
Nūness ruodeit Raiņam,
A jam kai vysod – par moz saulis.

 

***

Vieja aizpyustu sapynu tymsā
Jau ūtrū stuņdi vaicoju pagaisynuotuos vakardīnys…
Ceļa sumkā, kai vysod, par moz vītys,
I šampanīša buteli attaiseit vaira nav spāka…

 

Sasatikšona
Lyupom konturu navalku –
Tik nūkruosoju sorkonā kruosā.
Sirdsbolss

Īsaklaus, kū Tev soka,
Ir godsymts, kod 2x naatkuortoj.
Cylvāks bez mīlesteibys
Kai smaids bez zūbu,
Kai sāta bez lūgu…

 

****
Ailis – viļni iudinī.
Cylojās, šyupojās, sakust,
Daīmu tyvuok jiurys molai,
Iudiņs īsagiun garajūs brunčūs,
Valkās leidza, cikom
Aiztaisu gruomotys vuokus…

***
Naīsim pa paralelem,
Sakrissim gubā, sataisūt šaurus i plotus leņķus,
Taisnus leņķus i 60° lenķus.
Trejstyurus, kvadratus, rombus.

 

***
Munys acs iz dabasim –
Sauli, Dīvu.

Itūreiz cauri mīlesteibai verūs,
I zyni, ir sovaižuok –
Vaira nasauop…

 

****
porcelana vāzeitis
boltys malnys
eisim garim koklim
inetrjera prīkšmati
puteklim kruotīs
vāzeitis ar cīt koklim
sīvītis bez jiutom

pučis napījam
nav jau kur īlikt
Par konfliktu rysynuošonu
 
Es i sīnys.
Div gar uoru, div gar babu dzeivūklim.
Kuopusta smuorda vaira nav – ir vokors.
Pītryukst geometrejis.
Grīžu buļvus rombūs, nūvalku augšumu,
Sadolu pa pusei –
Vīnuodsuonu trejstyurim leņki pi pamata vīnaidi.
Atrūnu nu jauna kūpeigu volūdu ar draugim,
I mes narunojam par laika apstuoklim,
I par prīvuordim – nā.
Atrysynuots vīnuodojums ar divim nazynomajim –
Pylna lopa riekinu –
Na apriekinu.
Golā saīt skaista biļde,
A kaidam tei ir i svātbiļde…

***

Izsprydzynuoti tylti vīnam ir tragedeja.
Ūtram – breivs ceļs lelajim kugim.
Bet, īspiejams, kaids tū jau ir sacejs…

 

Karteņa: Dagnejis Bramanis p.a.