Decembra beiguos Kruoslovys Viesturis i muokslys muzejā tyka atkluota jauna ekspoziceja “Grāfa Plātera notāra kabinets”.

Ekspoziceja “Grāfa Plātera notāra kabinets” aptver Kruoslovys viesturis periodu nu 19. godu symta beigom leidz 20. godu symta 20. godim, kod Kruoslovys viesturē, kas gondreiž 200 godu beja saisteita ar Plāteru dinastejis vuordu, nūtyka īvāruojamys puormainis, kuru deļ Plāteri pagaisynuoja sovu īprīkšejū vareneibu i ītekmi Latgolā i atstuoja Kruoslovu.

Ekspoziceja īpazeistynoj ar diveju Kruoslovys saimu – Šarkovsku i Rabinoviču – viesturi. Tuo laika atmosferā ļaun īsajust autentiskī prīškmati: Šarkovsku saimei pīdarūšs 19. godu symta firmys “H.Gentsch” flīgeļs, Kuzņecova fabrikys fajansa i porcelana trauki, kai ari mebelis i fotografejis.

Ekspozicejis zynuotniskuos koncepcejis autori ir muzeja kruojuma globuotuoja Alla Lomanovska i muzeja direktors Valdemārs Gekišs, telpys dizainu veiduojs Reigys muokslinīks Aivars Klindžāns.

18. godu symta beiguos piec grafa Plātera aicynuojuma iz Kruoslovu atbrauce rabins Rabinovičs. Juo dāli i unuki naturpynuoja senču tradicejis i nabeja rabini. 19. godu symta vydā Samuils Rabinovičs (1845–1916) i juo bruoļs Tuvja Rabinovičs beja apgaismuošonys kusteibys “Haskala” pīkritieji. Cara Aleksandra II vaļdeišonys laikā (1855-1881) Samuils Rabinovičs nūkuortuoja eksamenu, kas ļuove jam piļdeit pylnvaruotuo lītveža funkcejis.

Samuils beja ilggadejs apdrūšynuošonys bīdreibys “Russkoje strahovoje obščestvo” (Krīvu apdrūšynuošonys bīdreiba) puorstuovs Kruoslovā. Juo pakolpuojumus izmontuoja ari grafa Plātera saime. Nūviertejūt Samuila Rabinoviča dorbu, grafs Gustavs Plāters izduovynuoja jam zalta zeimūggradzynu ar monogrammu.

Tuvjis Rabinoviča dāls Moisejs (1882–1941) nu 1927. leidz 1932. godam beja Kruoslovys piļsātys golva. Ūtruo pasauļa kara laikā Moisejs, juo sīva Maša, jaunuokais dāls Aleksandrs, kai ari daudzi Kruoslovys ebreji tyka nūgalynuoti.

Samuila Rabinoviča unuks Mihails Botviņņiks (1911–1995) beja pasauļa čempions šahā 1948.–1957., 1958.–1960. i 1961.–1963. godā.

Ūtrs unuks Izāks Rabinovičs (1911–1977) dzeivuoja Reigā, beja īvāruojams matematiks, astronomejis viesturnīks i zynuotnis popularizietuojs.

Aleksandrs Šarkovskis (1867–1950) beja pādejais Kruoslovys eipašnīku grafu Plāteru lītu puorvaļdnīks i līcinīks jūs vareneibai i tuos nūrītam. 20. godu symta suokumā Aleksandrs beja aktivs Kruoslovys Breivpruoteiguos guņsdziesieju bīdreibys vaļdis lūceklis.

Aleksandra Šarkovska dāls Josifs (1901–1961) beja pazeistams uorsts oftalmologs, profesors Krīvejā. Meitys Marija (1901–1977) i Bronislava (1896–1991) ilgus godus struoduoja Kruoslovys školuos.

Samuila Rabinoviča i Aleksandra Šarkovska saimis grafu Plāteru laikā 19. godu symta beiguos i 20. godu symta suokumā, kai ari vāluok beja cīši cīnejamys i labi zynomys Kruoslovā i uorpus tuos.

Muzeja darbinīkim ari niu ir loba sadarbeiba ar Šarkovsku i Rabinoviču saimis puorstuovim. Vairuokus eksponatus jī jau ir izduovynuojuši muzejam, par cytim rysynojās sarunys. Cytugod obeju saimu puorstuovi planavoj atbraukt gostūs iz sovu vacvacuoku dzimtini.

Ziņu sagataveja: LaKuGa
Karteņa: kraslavaspils.lv