Rušenicys piļskolns kotrā ziņā ir vīns nu ainaviskuokajim Latgolys piļskolnim. Bet grandiozū nūcītynuojumu vaļņu palīki nūteikti ir juoapsaver kluotīnē! Rušenicys piļskolns atsarūn Rībeņu nūvoda Rušonys pogosta vaļsts mežā, Rušenicys upeitis lobajā krostā pi tuos ītakys Sekstis azarā. 1925. godā piļskolnu pietnīks Ernests Brastiņš piļskolnu uzmieriejs. 2003.–2008. godā Dīnvydlatgolys mežnīceibys darbinīki piļskolnā izcierte bīzai saaugušū pamežu, ļaunūt īkļaut itū kulturys pīminekli regionalajuos turisma aktivitatēs. Nu jau vairuok nakai 10 godu piļskolnā nūteik arheologiskī izrokumi, kurūs pīsadola škoļnīki nu vysaidom Latvejis vītom.

Piļskolna aktivuokuo apdzeivuoteiba saistoma ar bronzys laikmatu. Piļskolns bejs nūcītynuots ar stulpūs atspīstu gulynbolku sātmali. Gar sātmaļa molom caltys ovalys formys, zemē īdzilinuotys kūka dzeivuojamuos i saimnīceibys ceļtnis, kas apsiļdeitys ar akmiņa puortim. Dabuotī daudzskaitleigī bronzys kausejamī muola tigeļu i lejamveidņu fragmenti Rušenicys piļskolnu raksturoj kai nūzeimeigu agrū metalu laikmeta bronzys apstruodis centru Dīnvydaustrumlatgolā, kam, īspiejams, beja ari tierdznīceibys sakaru centra funkcejis.

Izpietis dorbus piļskolnā nu 2008. goda finansej Reigys dūmis Jaunatnis i sporta departaments, izrokumūs pīsadolūt Reigys Škoļnīku piļs (RSP) arheologejis puļceņa audzieknim. Itymā puļceņā īsasaista 5.–12. klasis Reigys škoļnīki, kas gryb izzynuot, kai dzeivuojuši cylvāki pyrma vairuokom tyukstūšom godu tuolā senatnē. Gondreiž mienesi garuos vosorys nūmetnis ir unikala īspieja jaunīšim likt lītā nūdarbeibuos īsavuiceituos teoretiskuos zynuošonys i dabuot praktiskuos īmanis. Vysu nūmetnis laiku jaunīši dzeivuoja svaigā gaisā i nakšņuoja teļtīs. Izmontojūt leluo Rušuona azara tyvumu, vairuokys reizis dīnā jaunīši guoja mauduotus. Eipašu prīcu tys deve, atsagrīžūt nu izrokumu laukuma. Kaida gon tod beja ēstgryba! Nui, ari iedīņs prasmeiguos pavuoris rūkom tyka gataveits iz gunkura. Bez tuo, lai tyktu leidz piļskolnam, daļa ceļa kotru reitu beja juoīt kuojom, bet daļa – ceļūtīs ar laivu puori Sekstis azara iudinim! RSP Arheologejis nūmetnis raksturoj na tikai veseleibu veicynojūšys aktivitatis breivā dobā i praktiskūs īmaņu atteisteišona, bet ari eipašys nūmetnis tradicejis. Kotru godu teik reikuots nūmetnis karūga konkurss ar svineigu tuo paceļšonu nūmetnis centrā, kai ari „gunkura vokori”, kod, raugūtīs līsmu daņčūs ci zvaigžņu pīlītajūs dabasūs, nūmetnis dalinīki kūpeigi muzicej. Eipaši sirsneigi itī vokori izavērte, kod dzīsmēs vīnuojuos ari tyvejūs sātu saiminīki, dzīduodami latgalīšu tautysdzīsmis.

Izrokumu process

Lausku škiruošona

Nūmetnis korūgs

Ceļā iz piļskolnu

Roksta autors: Eduards Plankājs
Kartenis: E. Plankāja p.a.