2014. gods lelā daļā pasauļa teik gūduots kai Zyrga gods. Zyrga lūmu ciļviecis viesturē nav īspiejams puorviertēt. Bet kaidys līceibys par zyrgim i zyrga pīdarumim mes varim atrast nu tuoluo dzeļža laikmata?

Godusymtu gaitā zyrgs bejs cīši svareigs puorsavītuošonys leidzeklis, seviški bīžajūs sauszemis siruojumūs. Koč seņlaikūs zyrgi beja augumā mozuoki nakai myusu dīnu zyrgi, tūs mudrums i iztureiba nūdrūsynuoja karaveirim īspieju puorvarēt lelūs attuolumus i pīsadaleit karuošonā. Nu kara zyrga izveiceibys i spāka beja atkareiga karaveira dzeiveiba. Zeimeigi, ka Latvejis teritorejā dzeivojušūs baltu i sūmugru ciļšu karaveiri leidz kaujis laukam vysbīžuok laidēs juošus, tok kauju suoce jau kai kuojinīki. Raksteitī olūti saglobuojuši kaidu līceibu ar kuršu zyrgu nūviertiejumu. Vuocu gareidznīks i hronists Brēmenis Ādams (ap 1081. g) sovā Hamburgys-Brēmenis veiskupejis viesturē soka itaidus vuordus: “Tī ir daudz zalta, vyslobuokī zyrgi.” Bet par senejūs latgaļu juošonys tradicejom stuosta Atskaņu hronikys (13. gs.) fragments: „Tūs sīvys skaistys, eipatnejis, / I sovaids tārps tom stuovu kluoj, / Tuos juoj kai jūs tāvi juoj.” Voi hronists gribiejs akcentēt latgaļu sīvīšu juošonys prasmis voi dreizuok veidu, prūti, līkūt kotru kuoju sovā pusē (a na sādus, obejis kuojis līkūt iz vīnu pusi, kai sīvītem pījimts vydslaiku Eiropā) – tys palīk atkluots vaicuojums.

Vāluo dzeļža laikmata zyrga pīdarumi. (Karteņa: Liepiņš, A. “Senā Latvija”. R.: Zvaigzne ABC)

Myusudīnu Latvejis teritorejā zyrgu apbedejumi ir lels ratums, iz puorejūs fona izaceļūt lībīšu apbedejumim. Lītuvā tūs ir daudzi vairuok. Tys saisteits ar apbedeišonys tradicejom – lītuvīši sovus dižciļteigūs aba kunigaišus nareši paglobuoja kūpā ar jūs zyrgim, lai aizsaulē tī turpynuotu kolpuot saiminīkam. Var tikai minēt, kas nūtics ar senejūs latgaļu zyrgim pēc saiminīka nuovis – voi tys turpynuoja kolpuot dzymtai voi ari tyka upureits. Nu bronzys laikmata ir skaidrys līceibys, ka uzturā tyka izmontuota zyrga gaļa.

Vysuvaira juotnīka i zyrga pīdarumu atrasts Rītumlatvejā, kuršu apbedejumūs. Arheologiskī izrokumi Asotis i Kūknesis piļskolnūs ruoda, ka ari senejim latgalim Vydslatvejā i Austrumlatvejā patykušs meistareigi izstruoduoti juotnīka i zyrga pīdarumi. Bet tūs varēja atsaļaut tikai poši tureiguokī, deļtuo ka beja cīši duorgi: kuopšli moksuojuši ap 125 g sudobra, pīši – ap 20 g, laužni – 11 g. Saleidzynojūt, zūbyns moksuojs 125 g subodra – taitod vīnā cenā ar kuopšlim! Sadlu kuopšli beja gon ar izlīktu, gon taisnu pāda ploskonumu, kas nūruoda, ka juotnīku apave bejuse gon ar meikstu, gon cītu podu.

Aglyunys Kristapeņu kopulaukā konstateiti divu tipu laužni – divpūsmu ar suona dzeļžim suonūs i diveju voi treis pūsmu laužni ar rypulim golūs. Tyvys formys suonu dzeļži zynomi nu Tiervetis piļskolna, leidzeigi puorstuovāti ar lītuvīšu i prūšu arheologiskajā materialā. Treispūsmu laužni izplateiti lelā Zīmeļeiropys teritorejā. 11. godusuymtā treispūsmu laužņus nūmaineja divpūsmu laužni, kas Austrumbaltejā lītuoti 10.–14.gs. Myusu arheologiskajā materialā laužni ir saleidzynojūši rats atrodums. Rītumeiropys bruninīki tūs bīži lītuoja. Pretstotā bruninīku pīšim ari vītejūs īdzeivuotuoju pīšu dzeļksnis beja nalels. Klaideigai byutu paust, ka myusu tāvutāvi beja atpalykuši, deļtuo ka napazyna laužņus. Jī dabuoja zyrga uzaticiešonu ar pacīteigu dorbu, bet na ar baiļu īdzeišonu.

Latgaļu teritorejā atrosti nadaudzi peicku kuoti, par pīvadumu, Jasmyužys Maskevicišku i Višku Moskovys kopulaukā, Āraišu azarpilī. Itaidys konstrukcejis peickys kuotus sauc par “skonūšajim”, deļtuo ka rypulī īvārtī lirys veida storplūcekli pi atviezīņa radeja papyldu trūksni. Mynātūs peickys kuotu izceļsmi saista ar Eiropys zīmeļu daļu. Krīvzemē atrostī dateiti ar 10.–11.gs. Itys juotnīka pīdarums vīnnūzeimeigi līcynoj par kontaktim ar dīnvydaustrumu sābrim.

Kristapeņu kopulaukā atrosti ari cilindriski dzeļža zyrgu zvoni, kas puorkluoti ar bronzu. Leidzeigi zvoni zynomi senejūs prūšu arheologiskajūs pīminekļūs. Lītuvīšu i senejūs prūšu materials līcynoj, ka apsadluojumā zvoni bejuši pīkuorti zyrgu koklu prīškys pusē.

Vāluo dzeļža laikmata zyrga pīdarumu atdarynuojumi. (Karteņa:Jānis Pilskalns)

Aplyukuotajam periodam (11.–13. gs) rakstureigi pīši ar suonskotā līktu “V” voi “U” veida lūku. Greznuokī eksemplari rūtuoti ar sudobra platiejumu voi kruosainūs metala slūksneišu i laseišu rūtuojumu (vysbīžuok bronzys voi vara). Kai ruoda atrodumi kuršu guņskopūs (Durbis Dīrūs, Pasilcīmā i Vylkmuižys azarā), ituo tipa pīšus kurši lītuojuši vēļ 13.–14. gs. Zeimeigi, ka vysbīžuok kopūs atrosts tyka vīns pīss. Itymā sakarā cīši interesants ir 17. gs. jezuitu prāvesta Dionisija Frabricija līcynuojums sovā “Livonejis viesturē”. “Kod zemnīks gryb kuopt zyrgā, jis tymā kuop nu lobuos pusis i lītoj tikai vīnu pīsi.” Taitod tuos ir senejis vītejuos tradicejis, kas 17. gs. vēļ teik pīkūptys.

Dažaidys īmovu seikdalis, it seviški grezni bronzys īmovu sadaleituoji i apkolumi, boguoteigi atrostys kuršu guņskopūs. Acimradzūt latgaļu teritorejuos izplateituokī beja narūtuoti uodys voi celu tehnikā austi īmovi, deļtuo ka apkolumi atrosti cīši reši.

Zemgaļu apdzeivuotajā Mežūtnis piļskolnā 12. gs. sluonī atrosts ari zyrgu skrybyns, kas līcynoj, ka myusu seņču zyrgi bejuši labi kūpti.

Unikali ir sadlu atspaidi, kas gataveiti nu brīža roga i atrosti Talsu piļskolna izrokumūs – jauktā kuršu-vendu apdzeivuotā teritorejā.

Pokovu darynuošonu i zyrgu apkaļšonu īvīse tikai 9. godusymtā. Tys nūtyka palānai, i vēļ 12. gs, vairums zyrgu beja naapkolti, deļtuo ka pokovi masveivā izaplota tikai 13. godusymtā – Zīmeļu krysta karu ītekmē. Vysbīžuok sastūpami pokovi ar 6 leidz 8 caurumim i piramidalim dzeļkšnim obejūs pokova lūku golūs.

Āraižu ezerpilī atrosti ari zyrga soku i rogovu fragmenti, kas dateiti ar 9.–10. gs. Tok juoatzeimoj, ka dzeļža laikmatā vēļ gona bīži par viļciejspāku tyka izmontuoti vierši – gon zemis aršonys, gon kravu transporta nūlyukūs.

Par tū, ka zyrgam bejuse na tikai praktiska, bet ari simboliska i gareiga nūzeime, līcynoj stilizeita zirdzeņa veida pīkareni, kas bīži rūtuoti ar saulis simbolim. Sevišks ir Salaspiļs Laukškolā, lībīšu kopulaukā, atrostais pīkareņš, kurā atveiduotys realistiski zyrga pīdarumi – rūtuots zyrga dečs, sadli, kuojys apkoltys ar pokovim i īveiduotys krēpis.

Prūtams, zyrgu izmontuoja ari lauku dorbūs. Dūmojams, ka dorba zyrgi natyka izmontuoti karā, sovukuort kara zyrgi – lauku dorbūs, deļtuo ka kotrai nūdarbei vajadzeiga sova dresura.

Roksta autors: Eduards Plankājs