1. juotnīku pulks beja vīneiguo Latvejis armejis juotnīku vīneiba, saformeita 1921. goda 5. martā Dinaburgā (myusudīnu Daugovpiļs), apvīnojūt Kūrzemis, Vidzemis, Latgolys eskadronu i Zemgalis divizeju atsevišķūs eskadronus (Latgolys partizanu eskadrons i 13. Tukuma pulka eskadrons tyka apvīnuoti vīnā vīneibā) vīnā pulkā. Eskadronim īsarūnūt Daugovpilī, kotram nu tim beja atškireigys uniformys: Kūrzemis eskadronam – sorkonys zeimūtnis i capuru atlūki, Vidzemis eskadronam – dzaltonys zeimūtnis i atlūki, Latgolys eskadronam – boltys zeimūtnis i atlūki, Zemgalis eskadronam – avīkšu kruosys zeimūtnis i atlūki, Latgolys partizanu pulka eskadronam – malnys zeimūtnis i atlūki. Tikai 1922. godā Latvejis armejis juotnīku īrūču škirai tyka nūsaceita dzaltona kruosa zeimūtnem, capuru atlūkim i drēbu apmolom.

Jorģis Zemitāns Anša mugurā

Pulka dīnu svieteja kotru godu 6. julī. 1919. godā itymā datumā Zīmeļlatvejis brigade, kurys sastuovā beja 1. Zīmeļlatvejis atsevišķais kavalerejis eskadrons, īguoja atbreivuotajā Reigā. 1922. goda 9. julī Latvejis Tierguotuoju apvīneiba pulkam izduovynuoja karūgu, iz kura dzaltoni zyluo fona beja izšyuta devize „Dīvs, Tieveja, Pulks”. Pulka sastuovā beja 2  divizioni, kotrā beja 2 juotnīku eskadroni i 1 lūžmetieju eskadrons. Ar 1940. goda 10. juļa reikuojumu pulks tyka puorformeits, apvīnuots ar Rēzeknis kuojinīku pulku i īkļauts Sorkonuos Armejis 24. teritorialajā korpusā kai 20. kavalerejis pulks. 1940. goda decembrī pulks kai nūvacuojuse i modernam karam napīmāruota īrūču škira tyka izformeits.

Latvejis armejis 1. juotnīku pulka karaveiru paraugdemonstriejumi.

Latvejis armejis 1. juotnīku pulka karaveiri īryndā.

Vyszynomuokais Latvejis armejis zyrgs Aņss „dīnēja” taišni 1. juotnīku pulkā Daugovpilī. Piec Cāsu kaujom, kuru laikā Zīmeļlatvejis brigade kūpā ar Igaunejis armeju sakuove Landesvēru i Dzeļža divizeju, 1919. goda 16. julī Aņša mugorā Reigā ījuoja Zīmeļlatvejis brigadis komandirs pulkveds Jorģis Zemitans. Aņss palyka par vīnu nu Juotnīku pulka lobuokajim sporta zyrgim – it seviški lēkšonā puori škieršlim. Juotnīku sacenseibys beja regulara paruodeiba. Armejis juotnīkim beja īvāruojami sasnīgumi sportā, i jī pat veice beistamus trikus, lacūt puori na viņ barjerom, bet ari cylvākim, mašynom i cytu zyrgu mugorom. Juotnīkam ar zyrgu beja juopalīk par lobim draugim, kurus vīnoj sovstarpeja uzticeiba. Deļtuo gondreiž vysim jaunīsauktajim juotnīku voi artilerejis karaveirim dīnasta suokumā uzticēja zyrgu, par kuru vajadzēja ryupētīs vysu dīnasta laiku! Kotra dīna suocēs i beidzēs ar sova zyrga apraudzeišonu, tū pabarojūt, padzyrdūt i izsukojūt. Reizi ci divejis mienesī karaveirim beja juodežurej zyrgu klāvā vysu nakti. Parosti, kod zyrgi palyka vaci, tūs puordeve izsūlēs ci nūkuove, bet Aņss pulkā nūdzeivuoja leidz siermam vacumam i beja karaveiru žāluots i gūdynuots. Piec Aņša nuovis 1940. goda augustā Kara muzejs par 75 latim nūpierka juo uodu, dīvamžāļ Ūtruo pasauļa kara jukuos tei guojuse nabyuteibā.

Roksta autors: Eduards Plankājs