Vīna nu talanteiguokajom jaunajom latvīšu vīglatletem ir sprintere Gunta Latiševa-Čudare nu Lendžim. Ari itys gods īsuokts na tik ar Rēzeknis goda lobuokuos sportistis titulu, bet ari lobim sasnāgumim zīmys sezonys saceņseibuos. Intervejā Gunta stuosta par sportu, kasdīnu, kai ari atkluoj sovu nuokūtnis sapynu.

Kai tu suoci nūpītnai nūsadorbuot ar sportu?
Muns stuosts nasasuoce tai, kai tys vysbīžuok nūteik veiksmeigu sportistu dzeivē. Es vīglatletikai uzadyuru dīzgon najauši, nimoz nadūmojūt par panuokumim republikys leimenī. Pamatškolā maņ napatyka skrīt krosus, tys lykuos gryuši, nūgurdynojūši i bezjiedzeigi. Par “lelū sportu” nabeja nikaidys saprasšonys. Tik tod, kod suoču vuiceitīs Rēzeknis Vaļsts gimnazejā, školuotuoju pamudynuota, nūguoju iz puors trenenim. Ruodīs, ka vīneigais, kurs ticēja munom spiejom, beja Pīters Stripkāns – muns pyrmais treners. Nu suokuma beja tik puors treneņu nedeļā, kas ruodejuos napīteikami panuokumim, bet jau zīmā, pyrmajūs “lelajūs” mačūs, Latvejis čempionatā A grupai es dabuoju skaneigū čempionis titulu. Cīši labi atguodoju, ka zvaneju iz sātu tētem i sajiusmā klīdžu: “Tēt, Tova meita ir Latvejis čempione!” Taišni tod es saprotu, ka itū sajiutu nagrybu pagaisynuot i ir juostruodoj! Nu jau īt catūrtais gods, kai skrīšona i treneni ir naatjemama munys dzeivis sastuovdaļa.

Kai mainiejusēs tova sportiskuo kasdīna, suocūt studejis Reigā?
Teiri teoretiski it kai nikas jau nav mainejīs. Škola i piec tam treneņš. Bet principā mainejīs cīši daudz. Studejis pavysam nūteikti nav tys pats, kas vydsškola, jauns treners (Edvīns Krūms), treneņbīdri, apstuokli… Bet nu jau asu pīroduse. Juoatzeist, ka Reigā ir vaira īspieju, juocer tik, ka rezultatim tys paleidzēs augt!

Varbyut, ka tys ir tik stereotips, tok ruodīs, ka bīži sportisti izavielej studēt ar sportu saisteitys lītys, bet tu studej tīseibu zynuotni. Parkū taišni taida izviele?
Es laikam asu puoruok ambiciozs cylvāks. Es nūsajiugtu, ka vyss munā dzeivē grīztūs tik par i ap sportu, koč i bez tuo jau īsadūmuot sovu dzeivi vairs navaru. Jurisprudeņce mani uzrunuoja, partū ka es asu puorlīcynuota, ka zynuošonys, kū dabuošu, byus vierteigys i ka muoceišu tuos izmontuot, ari karjerys īspiejis byus!

Kai ir vuiceibys apvīnuot ar sportistis karjeru, tymā skaitā ari treneņnūmetnem i saceņseibom? Pīmāram, ruodīs, ka iz “Reigys kausim” (“Rīgas kausi”) pārn saguoja braukt izreiz piec matematikys eksamena.
Var apvīnuot. Reizem gon izīt taidi periodi, kod golus saviļkt ir gryušuok, partū ka vysur gribīs paruodeit sevi maksimali labi. Tai beja iz vuiceibu goda beigom, kod tyvuojuos eksameni i tymā pošā laikā saceņseibys. Tū dīnu, kod iz reizis piec matematikys eksamena izskrieju nu školys i īlieču vacuoku mašynā, lai paspātu iz startu, nikod naaizmiersšu. Leidzeigi beja ari sesejis laikā. Taišni tod tyvuojuos zīmys sezonys saceņseibys. Beja juosagatavej, bet tymā pošā laikā beju nūslūguota školā. Es vysod atguodoju – ka vaira tu dori, tod vaira vari paspēt!

Gunta doncoj ari Lendžu deju kolektivā “Ūdzeņa”, kuru jei skaita par sovu atpyutu.

Kai tu vārtātu situaceju vīglatletikā Latgolā?
Suoksim ar tū, ka ar sportu i vīglatletiku Latvejā ir biedeiga situaceja. Bet, ka pasaver taišni iz Latgolu, pasmaideit pat nav par kū. Maņ kotru reizi ir škrobe, ka iz vysom saceņseibom ir juosadūd garā ceļā iz Reigu, Valmīru, Ventspili voi Līpuoju. Jākubpilī ir tyvuokais normalais stadions, kur laiku pa laikam nūteik saceņseibys. Zīmā tei naapšaubami ir Kuldeiga, kur ir vīneiguo maneža, kurā reikoj augsta leimiņa saceņseibys. Storp citu, cik maņ zynoms, Kuldeigys manežys projekts beja paradzāts Rēzeknei, tik koč kas nūguoja greizi i projekts nūguoja gar dagunu. Žāļ… Grybātūs, lai ari cytim teik māruot kuorteigu ceļu, pīmāram, iz Rēzekni voi Daugovpili. Bet nikuo – nav jau kur sasaceņst!
Runojūt par treneņu apstuoklim, atlīk īsadūmuot, ka nadzeivojam Āfrikā, partū navarim vysu cauru godu trenētīs uorā. Taišni te ari rūnās suope – a kur i kai trenētīs zīmā? Tei, prūtams, vīla puordūmom, bet, nu ūtrys pusis, – īspiejis Latvejā gondreiž vysim vīnaidi švakys, tai ka stypri rauduot navar. Prīca, ka atsarūn treneri, kuri spiej uztrenēt sportistus ari smīkleigūs apstuokļūs.

Kaidi ir tovi sportiskī plani itymā godā i kaidi sportā kūpumā?
Itūgod mani sagaida treis nūpītni starti. Eiropys Komandu čempionats, kurs itūgod nūtiks Reigā, Eiropys čempionats Šveicē, kai ari Pasauļa junioru čempionats Jūdžinā, ASV. Muni plani ir personeigī rekordi itymuos saceņseibuos. Bet kūpumā muns lelais sapyns, kai jau kotram sevi cīnūšam sportistam, ir Olimpiskuos spēlis.

Voi ir cylvāki, kurus tu varātu saukt par sovom autoritatem?
Maņ byutu gryuši nūsaukt konkretus pasauļa slovanus sportistus, slaveneibys. Es naaizaraunu ar cytu biografeju izpieti. Es cīši cīneju cylvākus, kuri vysu, kas jim ir, nūpeļnejušs gūdeigā i smogā procesā. Taidu ir daudz, partū nasuokšu uzskaiteit.

Kas nu leidzšinejom sportiskajom gaitom tev ir atstuojs vysspylgtuokuos emocejis?
Maņ divreiz ir saguojs byut suopeigi tyvu medaļom. 4. vīta Eiropys Jaunīšu olimpiskajā festivalā i taipat 4. vīta Eiropys Junioru čempionatā. Bet juoatzeist, ka obejuos reizēs es paruodeju vysu, iz kū tod beju spiejeiga – personeigī rekordi i tymā skaitā lobuokais rezultats 400 m distaņcē juniorem Latvejis viesturē. Naaizmierstams beja ari Eiropys Komandu čempionats, kur cīši ceinejūs, i kūpviertiejumā ar izlasi ījēmem 2. vītu, izceinejūt ceļazeimi iz 2. līgu.

Atguodoju, ka vosorā skaiteju trenera Edvīna Krūma rokstu par Eiropys Komandu čempionatu, kura viersrokstā beja pīmynāta “Rūžeņa” originalvolūdā, taipat asu tevi satykuse ari, pīmāram, “Bez PVN” koncertā Reigā. Cik svareigi tev ir byut latgalītei?
Nui, tuos saceņseibys nūtyka Slovakejā, iz kurīni braucem garā i nūgurdynūšā ceļā ar autobusu. Tys ari beja laiks, kod Latvejā maņ beja izlaidums i, kod braucem atpakaļ, – Juoni. Vysu laiku puordzeivuoju, ka naasu sātā pi sovejim, bet mes koč kai apsavīnuojom i suocem dzīduot. Vairuokys stuņdis nu vītys! Pa vydu daudzajom dzīsmem mani palyudze ari “Rūžeņu” sadzīduot, kas, prūtams, maņ daudz problemu nasaguoduoja. Vysi baudeja i klausejuos ar iņteresi, vīns ūtrs ari leidza pavylka. Taipat ari byutu grāks nanūīt iz “Bez PVN”, cikom poša asu Reigā. Latgalīšu muzyku klausūs cīši lobpruot, ari skrīnūt!
Cīši lepojūs, ka asu latgalīte. Goduos, ka mani treneņūs taišni tai ari uzrunoj – Latgale. Bet tys tik ar cīši pozitivu pīgaršu. Pīdzymu latgalīte i tai ari vysu dzeivi taisūs nūdzeivuot! Muns sapyns ir sāta Latgolys laukūs, bareņš bārnu i tonna svaiga gaisa. I es ceru, ka taišni tai ari vyss īsagrūzeis. Bet pagaidom es sakūsšu sovus seikstuo latgalīša zūbus i tik iz prīšku!

Interveju sagataveja: Laura Melne
Kartenis: nu Guntys personeiguo arhiva