Cylvāka myužs, kod myužeibā īt.

Naktī iz svātdīni myužeibā aizguojuse dzejneica Emileja Kalvāne. Zemis kliepī jei tiks guļdeita pīktdiņ, 21. martā, Salaspiļa vacajūs kopūs. Atsavadeišona 13:30 itūs kopu kapleicā.

Emileja Kalvāne martā nūsvieteja opolu jubileju. Jei ir dzymuse 1944. goda 12. martā Mērdzinis pogosta Styglovā. Jauneibā pīsadaleja Mirdzys Kempis Jaunūs autoru apvīneibā, 70. godu beiguos apkūpuoja dzejūļus pabīzā kladē — beja īcarāts, ka tys byus kruojums „Pakāpieni”. Vysi pīzyna, ka materials lobs, tik juos dzejā nabeja ni patriotisma, ni pateiceibys partejai. Atsaroda vysaidi attaisnuojumi, kab kruojuma naizdūt.

90. godu vydā Emileja Kalvāne suoce raksteit i publicētīs latgaliski. Juos ceļš pi skaiteituoju, kai izaruoda, beja ejams dzymtajā volūdā.

Kalvānis pyrmuo gruomota „Lobuo dīna” izguoja 2003. godā, piec tuo suocēs veiksmeiga sadarbeiba ar drycānīti komponistu Ontonu Matvejānu.

Emileja poša tū atguodoj tai: “(..) mienesi piec kruojumeņa izīšonys tyku Pītera Luoča aicynuota atzeimuot „Lobuos dīnys” ceļšonu gaismā. Par miļzeigu puorsteigumu pasuokums tyka atkluots ar nazcik dzīsmem, kū komponists Matvejāns jau beja paspiejs komponēt ar munu vyssvaiguokū dzeju.

(..) Itys Dīva pruota veiduotais tandems radeja puori pussymta kai laiceigūs, tai goreigūs dzīšmu ar munu dzeju. Izguoja gruomotys, dzīsmis tyka īskaņuotys diskūs. Pabejom ar koncertim dažaiduos Latgolys vītuos.”

Laiks dzejūlim tyka pazogts nu cytu dorbu, kurūs Emileja nikod nav beidusēs — jei ir bejuse kulturys noma vadeituoja, radejis diktore, programu veiduotuoja, avīzis tulkuotuoja, ari postnese, sietneica i sanitare. Pyrms godim juos taiseituos radejis programys variejs dzierdēt vysā tūreizejā Ludzys rajonā: skaļrunī skaniejuši rajona smīkleiguokī i svareiguokī nūtykumi. Populars bejs pat taids kai pusnūpītnys draudu teicīņs: „Paziņuošu Kalvānei, tod tu redziesi — palaiss tevi pa vysu Ludzu!”

Pyrms diveju godu agrā pavasarī izguoja dzejneicys ūtrais kruojums “Atvosora”. Kruojumā izskaņ reizē atsavadeišona nu dzeivis i streipis paviļkšona, reizē vitala vosorys zīdiešona i optimisms par speiti rudiņam i dzeivis gryutumam.

Koč veseleiba daklybuoja, Emileja Kalvāne vysod ar prīcu atsasauce latgalīšu aicynuojumim pīsadaleit pasuokumūs, sovu dzeju paskaiteit. Vēļ nedeļu pyrms nuovis Emileja brauce tuolu ceļu iz Rēzekni, kab sasatikt ar skaiteituojim, kab sovu radeitūs ryndu breineibā pasakavēt. Kūpā ar sovejim i caur Drycānu ansambli „Almus”. Dzeive reizē bejuse nažieleiga i cīši žieleiga — pādejā braucīnī iz Latgolu jei satyka sovus meilūs ļauds, apcīmuoja komponista Ontona Matvejāna kopu.

Emileja par sevi roksta: “Ir dzeivuots i pīdzeivuots, i, paļdis Dīvam, puordzeivuots vyss — gon patikšona, gon napatikšona (i ar vysu tū iztikšona). Cik vysa tuo ir bejs, tik i goreiguos boguoteibys i fiziskuos vareibys caur puorbaudejumim sajimts.

Rauduodami nikuo naizdareisim! Myusu aizdavums nav ryudynuot. Mums ir juopasmaida i juodzan vysi iz prīšku!”

Emilejis Kalvānis dzejā natryukst dzeivis prīcys i gudreibys, kū jei sasmāluse sovā navīglajā myužā. Itei pīredze ir puorkausāta tekstūs i izskaņ ar speiteigu spāku i mīlesteibu pret cylvākim, dzeivi i Dīvu.

Lai myužeibā Emilejai gaiši celi!

Lai tagad tī dabasūs dzymst i izskaņ jauni i skaisti dzejūli i dzīsmis mums, Latvejai i Latgolai par gūdu i svieteibu!

Foto: Māris Justs