Vacuo Daugovpiļs piļs aba Vacdaugovpiļs piļs bejuse Livonejis ordena komtura piļs. Seņuok piļs saukta gon par Novenene (1261. godā), Duneburch (1305. godā). Vacdaugovpiļs piļs atsaroduse Daugovys lobajā krostā iz zemis strēlis storp divejom dziļom grovom. Myusudīnuos piļs pirmeiguo vīta atsarūn 19 km iz austrumim nu Daugovpiļs i 1,5 km iz dīnavydim nu Juzefovys katūļu bazneicys. Ordens sovu pili cieļs seņuoka latgaļu piļskolna vītā. Itū faktu apstyprynoj arheologa Ēvalda Mugurēviča veiktī arheologiskī izrokumi nu 1982. leidz 1987. godam. Sprīžūt piec vairuokom sanlītom i vītys suokūtnejuo nūsaukuma Novene, īspiejams, ka ite, senejūs latgaļu zemē, pastuovieja kaids lītuvīšu militars atbolsta punkts pyrma Livonejis ordena mestrs Ernests nu Racenburgys cēle sovu Dinaburgys pili. Jemūt vārā ordena myura piļs eisū ceļtnīceibys laiku, piļu pietnīks A. Tūlse pīļuovs, ka suokūtneji Vacdaugovpiļs piļs calta nu kūka.

Daugavpils. (Broce pēc Helmsa.  1771. Brotze Livonica 1, 33.)

 Nu 1367. leidz 1562. godam zynomi 20 Vacdaugovpiļs komturu vuordi. Vacdaugovpiļs seviškū lūmu ordena vaļstī aplīcynoj jau tys, ka vairuoki īvārojami ordena mestri pyrma tam bejuši Daugovpiļs komturi – Pletenbergs, Firstenbergs, Gothards Ketlers i cyti. Daugovpiļs komtura pilij beja vairuoki aizdavumi.Pa pyrmam, tai beja juonūdrūšynoj puorvolda centra funkcejis jaundabuotajuos zemēs, kas aptvēre vysu Sielejis austrumu daļu i Dīnavydlatgolu Daugovys lobajā krostā. Daugovpiļs komtura pilei beja pakļautys ari Rēzeknis i Ludzys piļs. Pa ūtram , leidz ar Krystapili, Sieļpili, Kūknesi i Aizkraukli tai beja juokontrolej svareigais tierdzeibys ceļš pa Daugovu. Pa trešam, jaunizcaltajai pileibeja juoatvaira lītuvīšu siruotuoju namiteigī ībrukumi ordena zemēs. Kai stuosta Atskaņu hronika, jau dreiži piec piļs izceļšonys tai uzbruka lītuvīši dižkunigaiša Treideņa vadeibā. Piļs aplenkums ildzs 4 nedelis. Lītuvīši uzbrukumā izmontuojuši ari 4 akmiņu matamuos mašinys, bet pili nav spiejuši ījimt. 1347. godā mestrs Gosvins nu Herikes Vacdaugovpiļs pili nūstyprynuoja ar 4 jaunim tūrnim. Par cytom naideigūs leišu siruotuoju i varūneigū sanūs Daugovpiļs komturejis īdzeivuotuoju gaitom līcynoj itaidys viests: 1375. goda 2. martā leišu kunigaitis Ķēstutis ar sova bruoļa kunigaiša Aļģirda dālim ībruka Livonejā i ostonis dīnys pūsteja tuos austrumu nūvodus. Piec sešu leišu giustekņu izteikumiem leiši gryutūs apstuokļu i dziļuo snīga deļ asūt sirojumā zaudiejuši vaira par 1000 zyrgu i 50 veiru; cyti 50 asūt īlyuzuši ladā pi Jersikys piļs. Tok leiši beja naatlaideigi karuotuoji i tuo poša goda pavasarī apmāram 300 siruotuoji ar plūstim puorsacēle puori Daugovai. Jī ībrukuši Rēzeknis nūvodā, kur Daugovpiļs komturs tūs sakuove, nūkaunūt ap 200 leišu siruotuoju i atjemūt tim 40 nūguitūs navaļnīkus. Puorejī leiši pasagluobe bāgūt apleicejūs mežūs. 14. godusymts Livonejā beja eipaši namīreigs. Nu 15. godusymta olūtim zynoms, ka Livonejis pilis beja pusleidz labi apguoduotys ar puortyku, bet cīši bīži tryuka kara materiala – īrūču i municejis, pat rūbežpilīs. Livonejā vys pa ilguokam laika pūsmam nūtyka ordena puorstuovu (vysu bīžuok nu Prūsejis teritorejis) veikti piļu i tūs inventara apsekuošonys ceļuojumi aba vizitacejis. Tai, pīvadumam, nu ordenpiļu vizitacejis Livonejā 1488. godā zynoms itaids Daugovpiļs piļs aproksta fragments: „Dinaburgys piļs ir styprs nūcītynuojums, bet moz puortykys, aiztuo ir dīzgon lobā kruojumā rudzi; nav zivu, nav galis, nav bultu, puļvera [..]”.

Daugavpils, litogrāfija. (Pēc Broces-Helmsa. 1838. Napiersky C.E. Ueber das Schloss und die Comthurei Dünaburg. In: Das Inland, Nr.7, 1838.)

Livonejis kara laikā 16. godusymta beiguos piļs tyka sagrauta. 1671. godā beja dūma atjaunuot nūcītynuojumus, bet Zīmeļu kara laikā (1700 – 1721) piļs jau tyka pamasta pavysam. 19. godusymta suokumā nu piļs beja sasaglobuojušuos tik drupys. Tuos tyka dyžan izpūsteitys jimūt akmiņus jaunuos Daugovpiļs cītūkšņa ceļtnīceibai nu 1811. – 1829. godam. Jau 19. godusymta ūtrajā pusē nu piļsdrupom gondreiž nikas nabeja palics puori. 1996. godā Naujenis nūvodpietnīceibys muzejs Vacdaugovpiļs piļs vītu iekļuove turistu stygā, pastotūt tuos senejā atsarosšonys vītā Daugovpiļs tautys muokslinīka Igora Manžoss taiseitu piļs maketu.

Roksta autors: Eduards Plankājs