Pyrmūs krūgus Zīmeļeiropā datej ar 13. godusymtu. Aptyvai ap tū laiku krūgu tradiceja īguoja Livonejā, taipat kai pats „krūga” nūsaukums. Ar vuordu „krug” Zīmeļvuocejā i „krog” Zvīdrejā tymā laikā suoka apzeimēt sātu, kurā uzjem apmeklietuojus, vysuvaira ceļuotuojus iz īrūbežuotu laiku. Gostim par samoksu izsnīdze ari iedīņus i dzierīņus.

Nu 14. godusymta zynomys rakstiskys līceibys, ka tīseibys īreikuot krūgus Latvejis teritorejā dūd vuocu ordens, augstuokuo gareidznīceiba i Reigys rāte. 15. godusymta dokumentaluos līceibys dūd viests par gona daudzim krūgim Reigys apleicīnē, Vydzemē i Kūrzemē, tok viests par pyrmajim krūgim Latgolā pasaruoda vāluok, tik 16. godusymtā. Dokumenti līcynoj, ka 1501. goda 12. februarī ordena mestrs Valters fon Pletenbergs izlieņuoja H.Heringam Rēzeknis (Rositten) nūvodā zemis gobolu pi Kausa (Kovšu) azara, dūdūt tīseibys tī īreikuot krūgu i tierguotīs. Tymā pošā godā ordena mestrs izlieņuoja kātam (beņdem) Bernardam zemi Rēzeknis piļs tyvumā i duorza vītu iz vyds kopim i piļsduorzam, kur varātu izceļt krūgu. Tom sekoj viests par krūgim ari pi Krystapiļs tylta (1511. godā) i Rēzeknis nūvodā (1523. godā). Pi Ludzys piļs krūgu ar duorzu izlieņuoja ordena mestrs H. fon Brigenejs (1537. godā). Dažim lāmumim kluot pīvīnuots verdikts par krūga eipašnīka tīseibom. Zeimeigs pādejuo ordena mestra, jau Kūrzemis hercoga Gotharda Ketlera nūlāmums izlieņuot V. Efernam (Effern) Neretys muižu Jākubpiļs apleicīnē i pīšķiert privilegejis: ceļt bazneicys, patmalis, ari krūgus i tierguotīs.

Īlu brugiešona Rogovkā 1928.-1929.g. Radzama nazkodejuo krūga āka.

Prūtams, ka krūgā vysu pyrma dzēre olu, veinu, vāluok ari braņdīni i cytus reibynūšus dzierīņus. Latvīši jau nu seneju laiku gatavejuši mīsteņu – apeiņu ryugtū olu i madolu. Tī beja zemnīku vydā īmeiļuotuokī dzierīni, kam nabeja stypri i, ar māru lītuoti, saguoduoja omuleigu nūskaņu i nakaitieja veseleibai. Itei lobvieleiguo attīksme paruodeita daudzuos tautysdzīsmēs, ari latgalīšu:

Ok tu, syla Mikeleiti
Tovu soldu oluteņu
Es uz tevi naatītu,
Kab na solda oluteņa.

Krūgs beja vīns nu centrim cylvāka dzeivis telpā i laikā. Tam beja lela nūzeime zemnīku komunikacejā, informacejis apmaiņā i dabuošonā. Atzeimejoma ari krūga funkceja tautys kulturys formu veiduošonā. Izjamūt bazneicys i krūgus nazkurus godusymtus atpakaļ nabeja cytu pulceišonuos vītu. Krūgā varēja na tik dzert, ēst i atsapyust, bet i nūpierkt precis, pīvadumam, suoli, tabaku, siļčis, postolys, dzeļzi, svešzemu garšvīlys i cytys precis. Tai krūgs kliva ari par sova veida tierga vītu. Jura dīnā, 23. aprelī, zemnīki krūgūs slēdze leigumus ar kolpim jaunajai lauku dorbu sezonai i dzēre leikopus*. Ja krūga apmeklietuojam nabeja naudys, jis varēja moksuot ari naturā – ar labeibu, lynim, lynu audumim, vuškom, telim, vystom i tt.

Krūgs beja vīna nu izteiktuokajom latvīšu folklorys tapšonys vītom, kur nu mutis mutē tyka veiduoti dažaidi pīstuoškys, legendys, jūki i sokomvuordi. Ar krūgu saisteits eipaši lels, daudzveideigs dainu kluosts, kam krūga dzeivē pasaruoda ari cylvāka byuteibys i tikumiskajā raksturojumā:

Šauras šauras maņ acteņas,
Es puiseiti cauri radzu:
Kurs bej šaids, kurs bej taids,
Kurs krūgā dzāruojeņš.

 *leikops – īdzeršona, ar kuru apstyprynoj darejumu

Roksta autors: Eduards Plankājs