Rakstureigys 11.–13. gs. boguotu i dižciļteigu latgaļu veirīšu svuorku prīkšpusē nosuotys rūtys ir putynveida pīkareni ar gnēzē i astē īkabynuotom bronzys trapecveida mieleitem. Historiografejā itūs pīkarus specifiskūs formu deļ vys sauc par “peileitem”. Tuos gataveitys gon nu bronzys, gon kaula. Bīži peileitis rūtuotys, vysbīžok ar solārajim simbolim – punktenim i apleišim – t. s. sauleitem.

Kaula peileitis nu Aglyunys Kristapeņu kopulauka. (Karteņa:  Radiņš, A. “Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē”, R.: Neputns, 2012)

Aglyunys Kristapeņu kopulauks izaceļ ar vasalim treis kaula peileišu puorim, kurim astē i kņuobu caurumūs īvārti cylpveida važturi ar bronzys bļakys trapecveida mieleitem. Kaula peileitis dateitys ar 10. gs., vīns peileišu puors atrosts kai sovrupatrodums. Kopā i sovrup atrostūs peileišu vierss ornamentāts ar īgrīztu lineju jūslom, kas piļdeitys ar taisnom ci sleipom sveitreņom. Sovpus cytā kopā peileitis rūtuotys ar punktveida padzilinuojumim. Peileišu vydsdaļā atrūnams izūrbts caurums, kurs izmontojams pīšyušonai pi aptārpa. Peileišu puori atsagti viers kreisuos i lobuos rūkys atslāgkaula, deļtam pījimts dūmuot, ka tuos puškuojušys latgaļu veirīšu svuorku kokla izgrīzumu (škāluma vītu iz kryušu), kolpojūt par sova veida dižciļteigūs simbolu, kūpā ar t. s. dižciļteibys puškim grezni apkolpojūt uodys jūstu suonūs.

Bogotu 11.gs. latgaļu veirīšu tārpu rekonstrukcejis piec Aizkaļnis i Pyldys Nukšu kopulauka materialim. (Karteņa: Liepiņš, A. “Senā Latvija”)

Itī pīkari ir tipiska latgaļu veirīšu rūta i vysuvaira rakstureiga ar pīdavom boguotim 10. gs. apbedejumim. Leidzegys kaula peileitis kai boguotu veirīšu kopa pīdava zynomys Mērdzinis Dziervu, Aizkaļnis, Pyldys, Ņukšu i c. kopulaukūs. Asuotis piļskolnā 10.–11. gs. sluoņūs atrostys kaulu peileišu sagatavis. Kristapeņu kopulauka 91. kops ir ari bogotuokais 10. gs. ūtruos pusis apbedejums. Bet 62. kopā, sprīžūt piec mozajim spiraļgradzynu i kaula peileišu izmārim (5,6–5,9 cm), dūmojams, paglobuots pusaudzs. Tys varātu līcynuot par tū, ka latgaļu sabīdreibā varu beja īspiejams montuot, i ka t. s. labīšu atlasis zynomu lūmu sabīdreibā varēja ījimt jau agrā jauneibā.

Roksta autors: Eduards Plankājs