Bronislavai Martuževai – 90

Bronislavai Martuževai – 90

Šudiņ, 8. aprelī, 90. jubileju svieteitu folklorys teicieja i dzejneica, nacionaluos pretuošonuos kusteibys dalineica, Treju Zvaigžņu ordiņa virsneica Bronislava Martuževa. Juos pīmiņai itūšaļt teik gataveits muzykals uzvadums “Rakstītāja”, kurā Martuževys dzeja i meļdeni sasatiks ar komponistu Mārtiņa Brauna, Valta Pūcis, Jāņa Lūsēna i Imanta Kalniņa muzyku. 29. majā izruode byus radzama Latgolys viestnīceibā GORS.

Bronislava Martuževa dzymuse 1924. goda 8. aprelī Abrenis apriņča Domopolis (niu Bierzpiļs) pogosta Slavītu sādžā kai septeitais bārns saimē, bet 1928. godā puorsacāluši iz dzeivi Lubuonys pusē.

Dzejneicys dzeivis redzīņa pamati ir veidojušīs Latvejis breivvaļsts laikā, i tūs veiduoja na tik saime, bet ari školys. Pastuoveigu olguotu dorbu jei nabeja struoduojuse, partū ka kai Nacionaluos pretuošonuos kusteibys dalineica i atbaļsteituoja nu 1946. goda leidz 1951. godam globuojās pagreidē sovā “Lazdiņu” sātā. Tī, pagrobā, ari roduos dzīsme, kū zyna vysā Latvejā:
“Kādēļ skumjas tavās acīs šovakar, mans draugs,
Prieka brīdi garām laistu tās vairs neatsauks.”

1951. godā Martuževa tyka apcītynuota i aizsyuteita iz Sibiri, kur 5 godi beja juopavoda smogā dorbā, piec atsagrīzšonys ilgi i vairuokys reizis sekuoja uorstiešonuos slimneicuos i sanatorejuos.

Padūmu Latvejis izdevnīceibys atsasaceja izdūt politīslūdzeituos Martuževys dzejūļus, partū pyrmuos divejis gruomotys “Balta puķe ezerā” i “Rakstītāja” tyka izdūtys ar radineicys Evys Mārtužys vuordu.

Kūpumā tyka izdūti deveni Bronislavys Martuževys dzejūļu kruojumi i divejis izlasis.

Bronislave bejuse tautys teicieja, poša saceriejuse dzīsmem i vuordus, i meļdejus. Kinorežisors Zigurds Vidiņš par dzejneicu ir sataisejs dokumentalū kinu “Gaismas lāse”. Koč ari dzeivuodama tuoli nu centra i nabyudama kasdīnys sovstarpejā apritē, jei ir sajāmuse vairuokus apbolvuojumus – Treju Zvaigžņu ordini (1994), Rakstnīku savīneibys Goda bolvu par dzejūļu kruojumu “Nopūtas” (1999) i Kulturys fonda Speidulys bolvu par dzejūļu kruojumu „Kā putni dzied” (2004)

Bronislava Martuževa ir teikuse ari tautā zynomū latgalīšu tautysdzīsmi “Zemli zvaigzneite puorguoja”, kū sovulaik īrakstejuse kapela “Dziga”.

Martuževa myužeibā aizguoja 2012. goda 13. februarī.

Karteņa: ordenubraliba.lv

Kalenders

Mar
17
Pyr
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Mar 17 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
Mar
19
Tre
11:00 Nūvodpietnīceibys piecpušdīne pa... @ Kuorsovys piļsātys biblioteka
Nūvodpietnīceibys piecpušdīne pa... @ Kuorsovys piļsātys biblioteka
Mar 19 @ 11:00 – 12:30
Rakstnīka Jezupa Laganovska 105. jubilejam veļteita nūtikšona.
12:00 Izstuodis “Paātrinājums” atkluošona @ Jaunbyuvis biblioteka
Izstuodis “Paātrinājums” atkluošona @ Jaunbyuvis biblioteka
Mar 19 @ 12:00 – 13:00
Sagaidūt nūzeimeigu latvīšu gruomotnīceibys jubileju – pyrmuos īspīstuos gruomotys latvīšu volūdā pīcsymtgadi – Daugovpilī, Latgolys Centraluos bibliotekys filialē Jaunbyuvis bibliotekā, nūtiks ceļojūšuos izstuodis “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā”[...]
17:30 Ture izstuodē “Gleizds, šķēres, ... @ Paula Stradiņa medicinys viesturis muzejs
Ture izstuodē “Gleizds, šķēres, ... @ Paula Stradiņa medicinys viesturis muzejs
Mar 19 @ 17:30 – 19:00
Muzeja pietneica – socialantropologe Anna Žabicka sovā stuostejumā par izstuodi pīsavērss veirīša (male gaze) i medicinyskajam (medical gaze) skatīņam iz sīvīti kai Gleizda muokslys, tai dokumentalajuos fotografejuos, kas beja nasaraunamai saisteitys ar juo dzeivi i[...]
Mar
20
Cat
all-day Izstuode “Baba, kurū škārsteikla... @ "New East"
Izstuode “Baba, kurū škārsteikla... @ "New East"
Mar 20 all-day
Baba ir Latgolys fenomens, kura oda zečis, skaita gazetys, marinej konservus zīmai, slauc gūvs i iz pīna golda nūdūd pīnu, ravej duorzu, cap špeka peirāgus i dora cytys lītys, kū babys parosti dora. Tok taidys[...]