Cytreiz soka, ka latgalīts ir tys pats latvīts, viņ ar kvalitatis zeimi. Vysai skali saceits. Vys jau kotrā pasacejumā ir zynoma daļa taisneibys, nui?

Latgalīšu kulturys goda bolva „Boņuks” itūgod svieteja sešu godu jubileju. Drupeit par mozu, lai palaistu lelajā pasaulī, par lelu, lai turātu sveci zam pyura. Godu gaitā „Boņuks” namaineigi saglobuojs sovu kvalitatis zeimi, taipat kai namaineigū underground kulturys statusu, kū pīzeist i uzsver, ka tys rakstureigs ari vysai Latgolai, bolvys idejas autori Oskars Orlovs i Guntis Rasims. Navar napīkrist itaidam traktiejumam.

Zynoms, ka par latgalīšu kulturu iņteresejās tikai nalela daļa sabīdreibys, visbīžuok poši latgalīši. Muokslinīkam voi kulturys darbinīkam koč nalelys atzineibys dasnēgšonu var saukt par naīspiejamuos misejis cīneigu aizdavumu. Varātu jau saceit – ka tys teik dareits caur kulturys goda bolvu, sabīdreibys iņterese i uzmaneiba pasalelynoj. Bet voi tai ir? Nasaverūt iz vysai gūduojamū „Boņuka” bolvys pastuoviešonys laiku, arviņ tai sekoj leidza voi pat par elementaru tuos eksisteņci zyna tikai nadaudzi. Ituo nūslāgtuo statusa deļ latgalīšu kulturys goda bolvys pamatmierkis ir motivēt vītejūs Latgolys īdzeivuotuojus „koč kū dareit”, meklēt jaunus, rodūšus rysynuojumus voi puorveiduot asūšūs, klišeju pylnūs. Ceņtīni izīt iz plašuoku mierīni ir drupeit apseikuši minimaluos cytu cylvāku iņteresis deļ. Tūmār ļauds, kuri ir informeiti par kulturys bolvu, skaita tū par pīteikūši lelu sasnīgumu. „Boņuks” ir koč kas vaira par muola statueti, tys ir aplīcynuojums eistynam talantam, ilgstūšam dorbam voi pat myuža īguļdejumam.

Kas veicynoj underground kulturys statusu? Vyss īsasakņoj viesturē. Sevkura veida latgalīšu kulturys atteisteibu pamateigi bremziejs ilgstūšais oficialais (1865–1904) i vāluok arinaoficialais(leidz 1988. g.) drukys aizlīgums. Sevkura veida literaturys izdūšona latgalīšu rokstu volūdā beja īspiejama tikai „pagreidys” drukuos vai rūkrokstūs. Preteimā puorejai Latvejai, kur itymā laika pūsmā nūteik nacionaluo atmūda vysā tuos plaukumā.

Drukys aizlīguma laikā (ari ilgus godus piec tam) daudzuos saimēs vaļdejs styngrys uzskots – runuot latgaliski nūzeimoj byut par zamuokuo sabīdreibys sluoņa puorstuovi, byut par kolpu voi rūklaižu „augstuokstuovūšim”. Itaida dūmys poziceja vysai bīži latgalīša zamapziņā sasaglobuojuse leidz pat myusu dīnom. Latgalīts arviņ beistās runuot sovā dzymtajā volūdā. Izreiz aiz Jākubpiļs rūbežom latgalīts ceņšās puorsalatviskuot i slēpt sovu akcentu, latgalīts ceņšās aizmierst i napīminēt sovys seņču tradicejis i kulturu, vysu, kas saistoms ar „zamuokstuovūšū škiru”. Bet mes poši damierstam, ka latgalīts ir tys pats latvīts.

Vēļ sarežgeituoku itū situaceju padora bīžuo „eistynū latvīšu” attīksme pret latgalīšim. Ir Reiga, lauki i vēļ zamuok par laukim – Latgola. Itei latgalīšim nalabvieleiguo vide teik radeita iz godu gaitā īstruoduotu stereotipu bazis. Pīmāram, „Latgalē ir vieni krievi.” Pyrmkuort, napareizi ir saceit „krīvi”, deļtuo kaite dzeivoj ari boltkrīvi, pūli, ukraini i cytu tautu puorstuovi, taitod jī ir krīvvolūdeigī, navys vīnkuorši krīvi. Ka kaidam tyvuoki i saprūtamuoki ir statistikys dati, tod, ūtrkuort, bolstūtīs iz 2011. goda tautys skaiteišonys datim, leluokais krīvvolūdeigūs īdzeivuotuoju eipatsvors ir Reigys regionā, t. i., 66,31%, bet Latgolys regionā tikai 33,69%. Bet „dziļūs Latgolys laukūs” – Lendžu pogostā – dzeivoj leidz pat 97% latvīšu (t. i., latgalīšu).

„Latgalē visi ir alkoholiķi” i „kandžas dzinēji”. Nasenejais Jelgovys skandals par etanola aizstuošonu ar metanolu pīruoda, ka nakvalitativs alkohols var tikt izplateits ari cytuos Latvejis piļsātuos – tikpat aktivi kai cytuos Eiropys vaļstīs, pīmāram, Čehejā, kur ituo goda pavasarī tīsys prīškā stuojuos 31 apsyudzātais par taišni taidom pošom metanola atškaideišonys mahinacejom. Rezumejūt – ceņtīni vysus Latvejis krīvvolūdeigūs alkoholiķus „nūveļt” iz Latgolys placim ir vairuok kai muļkeigi. Vysi īprīškmynātī fakti (i cyti pastuovūšī stereotipi) nateik skaiteiti „taipat viņ”, kotrs nu tim vairuok voi mozuok veicynoj Latgolys kai nūvoda i latgalīšu kai latvīšu izsliegšonu no kūpejuo Latvejis konteksta, tymā skaitā ari kulturys i kulturys goda bolvys.

Latgalīšu kulturys goda bolva „Boņuks 2013” itūgod pyrmū reizi tyka padūta Latgolys viestnīceibā „GORS.” 59 pretendenti i 19 nominacejis ir vysai pīkluojeigi skaitli, lai varātu saceit, ka Latgolā ir kultura i kulturys cylvāki. Pīruodejums tam, ka latgaliskais arviņ turpynoj pastuovēt, augt i atsateisteit. Kai intervejā sacejuse viestnīceibys „GORS” vadeituoja Diāna Zirniņa – „GORS” ir vīta, kur „Boņukam” byus byut. Taitod jau tagad varim saceit, ka atguojs laiks jaunu literaru, muzikalu i kulturys dorbu izstruodei, deļtuo ka „Boņuks 2014” byus.

Nasagryb byut tam, kurs cytim vuica, kai tim dzeivuot, just voi kai dūmuot. Bet grybu atguodynuot, ka kultura mums vysim vīna – nav svareigai voi tu sieļs, līvs voi latgalīts. Vysi asam latvīši.

Piec 2011. goda tautys skaiteišonys datim, latgalīšu volūdu kasdīnā lītoj aptuvani 164 510 īdzeivuotuoji. Respektivi, latgalīšu kultura nav tikai viesturis gruomotuos īraksteiti fakti, jei ir, jei vard i dzeivojite – cylvākūs. Tys ir cyts pasaulis redzīņs i izpratne, cylvāki, kas pat svešinīku pījims kai sovu, cylvāki, kas, špetnejūt gryuteibom, turpynojīt iz prīšku. I par tū jau ir itei bolva – par cylvākim.

Latgalīšu kulturys goda bolva „Boņuks” varbyut ir napamaneita Latvejis kontekstā, bet sovu ceļu jei ir suokuse īt i tycu, ka ari turpynuos. Likt punktu rokstam gribīs, atsasaucūt iz muziķa Kārļa Kazāka vuordim: „Man ir sajūta, ka Latgalē cilvēki mīl dzīvi atklātāk. Cilvēcīgāk.”

Autore: Laura Stepiņa