Latvejis i Latgolys pošūs tuoluokajūs austrumu nūvodūs ir breineiga vīta ar vēļ breineiguoku dīvanomu. Zylupis nūvoda Pasīnis pogosta centrā atsarūn nūzeimeiga bazneica – Pasīnis Svātuo Dominika Ruomys katuoļu bazneica. Nūzeimeiga i kai goreigs centrys, aicynojūt kūpā kristīšus, i kai viesturisks i kulturys pīmineklis.

Bazneica sovā nūsaukumā nas Svātuo Dominika vuordu, i tys nav najauši, partū ka taišni dominikaņu mūki beja pyrmī, kas īsaroda Pasīnē i 1694. godā izcēle kūka bazneicu i klūsteri. Guņsgrāks skuore bazneicu 1753. godā, bet jau 1761. godā tyka izcalta myura bazneica i klūsters.

Pasīnis bazneica. Karteņa: lv.wikipedia.org

 Napuorspeilejūt var saceit, ka itei bazneica ir kulturys pērle i vīna nu skaistuokajom bazneicom Latgolā, calta pūļu aba Austrumeiropys baroka stilā. Dīvanoms ir moz puorveiduots, atkluojūt i apburūt ar sovu greznumu. Seviški skaista ir oltorglezna, atkluojūt sevī ari dziļu simbolisku nūzeimi. Gleznā attāluots Svātais Dominiks, kam Dīvamuote duovynoj rūžukrūni, attālojūt i bazneicys dybynuotuojus, i ari tū, ka rūžukrūņa tradicejis suocieji beja taišni dominikaņu mūki. Kai oltors, tai oltorglezna ir seviški grezni, partū ka pats oltors ir taiseits divuos pakuopēs ar divejim oltora goldim. Taipat kai Aglyunā, pi oltorgleznys var izkuopt augšā i pabyut lyugšonuos i klusumā ar sevi i Dīvu.

Pasīnis bazneicys īkšskots. Karteņa: radieceze.lv/pasiene.html

 Vystik na tikai oltora daļa, bet vysa bazneica ir cīši šmuka. Svātūs figurys, eņgeli i putyni, kancele i varganis – sevkurs interjera elements ir leidz niansei puordūmuots. Bazneicys skulpturu eņgeli ir seviški skaisti, i itū skaistumu dūd jūs emocionalitate. Kaids smaida, kaids ir nūpītns, bet kaids pat pasamona nūslauceit osoru kabatys lakateņā. Dzejneica Anna Rancāne atkluoj ari kaidu nūstuostu, kas saisteits ar bazneicu i tuos eņgeļu skulpturom. Ka nūskums cylvāks īīt bazneicā, tod pyrmūs jis radz skumeigūs eņgeļus, bet, ka prīceigs, tod vysi eņgeli smaidūt jam preteimā. Ari eksterjers ir seviški puordūmuots. Bazneicai ir Latgolai rakstureigī divi tūrni, vystik ari ar sovu natipiskū niansi, kas pasaruoda tūrņu stuovu dalejumā. Stuovi ir atdaleiti ar greznu rūtuojumu, kas dūd sevišku trauksmaineibu, kai tū raksturoj cyti cylvāki. Ari īejis daļu raksturoj smolkuos rokoko niansis i vejumi.

Ruodīs, ka kotra nianse kolpoj, kab izcaltu i paruodeitu Dīva varonumu i skaistumu. Kod tu apbreinoj bazneicys, reizē apbreinoj ari pasauļa i puori vysam Dīva skaistumu.

Roksta autore: Laura Keiša