Dzeļžaceļš kai transporta veids Latvejis teritorejā suoce atsateisteit 19. gs. 60. godūs leidza ar socialojom i ekonomiskajom reformom Krīvejis imperejā i palyka par svareiguokū atspaidu Latvejis teritorejis ūstom i tautsaimnīceibys nūzarem. 19. gs. 60. godūs Krīvejis imperejis vaļdeiba lelu viereibu pīvērse magistralūs dzeļžaceļu ceļtnīceibai. 1857. godā Krīvejā tyka izveiduota Golvonuo dzeļžaceļu sabīdreiba, kura realizēja dzeļžaceļu politiku i vadeja svareiguokūs „labeibys” magistraļu ceļtnīceibu, kab nūdrūšynuotu preču eksportiešanu caur Malnuos jiurys ūstom.

Jaunlatgolys (Abrenis) stacejis āka. Karteņa: zudusilatvija.lv

Nūzeimeigī transporta koridori vierzejuos caur Latvejis teritoreju, ari Latgolu, nu Varšavys iz Sanktpīterburgu, nu Krīvejis īkšīnis iz Baltejis jiuru. 19. godusymta ūtrajā pusē Latgolā ryupnīciski industrialuos revolucejis ītekmē strauji atsateisteja ryupnīceiba, kas sekmēja dzeļžaceļu teikla veiduošonūs. Daugovpiļs (tūlaik Dinaburga) atsateistieja i palyka par nūteicūšū i leluokū Latgolys administratīvū i saiminīciskū centru i beja par īvārojams satiksmis ceļu mozgs. Te krustuojuos Sanktpīterburgys–Varšavys lelceļa trakts, dzeļžaceļa linejis Daugovpiļs–Rēzekne, Reiga–Daugovpiļs.

Pyrmais dzeļžaceļš, kas tyka izcalts Latvejis teritorejā, beja Pīterburgys–Varšavys dzeļžaceļš 1860. goda 8. novembrī, kas guoja cauri Rēzeknei. Jau 1836. godā beja atvārta Sanktpīterburgys–Varšavys šoseja. Lai atteisteitu tierdznīceibys i ryupnīceibys sakarus ar Rītumeiropu, Krīvejis imperators Nikolajs I 1851. godā paraksteja pavieli ari par magistraluo dzeļžaceļa byuveišonu. Byuvdorbus aizkavēja Krymys karš i naudys tryukums vaļsts kasē, deļtam dzeļžaceļa ceļtnīceiba tyka nūdūta Krīvejis dzeļžaceļa golvonajai sabīdreibai.

Byuvnīceibys trase suokūtneji tyka sadaleita 5 pūsmūs (240 versts). Kotrā nu tim štābu sarokstūs skaitejuos 1 štāba viersnīks, 30 apakšviersnīki inženeri, 6 civilī īriedni, 6 rokstveži, 10 konduktori. Daugovpiļs beja 1. klasis staceja, Rēzekne – 2. klasis staceja. Latgolys (ari Latvejis) dzeļžacelim slīžu plotums naatbylda Rītumeiropys standartim, kas Eiropā beja 1435 mm, bet Krīvejis imperejā – 1524 mm. Lela lūma beja pūļu izceļsmis byuvinženeram profesoram Stanislavam Kerbedram, kurs projektiejs dzeļžaceļa tyltu puori Daugovai. Byuvnīceibu suoce vīnlaikus nu obejim golapunktim i trasi byuvēja pa pūsmim. Objektus byuvēja piec tipveida projektim.

Byuvdorbūs pīsadaleja apleicejūs muižu dzymtļauds, regularuo karaspāka karaveiri, kai ari karaveiru struodnīku brigadis. Byuvdorbu kūpejuos izmoksys veiduoja ap 86 miljonim rubļu, dorbi piļneibā pabeigti tikai 1862. godā. Dzeļžaceļa garums sasnīdze 1288 km. Viļcīņu kusteiba pūsmā Ostrova–Daugovpiļs tyka suokta 1860. goda 8. novembrī. Vāluok atkluota viļcīņu satiksme ari ar Kauņu, Šaulim. 1877. godā izcēle Daugovpiļs staceju, kas beja kruošņuokuo i modernuokuo Latvejā.

1861. goda 21. septembrī Reigys–Dinaburgys dzeļžaceļa sabīdreiba atvēre dzeļžaceļa satiksmi nu Reigys iz Daugovpili. Tys beja suokums vītejuo dzeļžaceļa teikla izveidei. Ideja par dzeļžaceļu Reiga–Daugovpiļs roduos 1847. godā. Dzeļžaceļa lineja Daugovpiļs–Kauņa, kas atkluota 1862. godā, Latvejis teritorejā deve pyrmū pastuoveigū tyltu puori Daugovai, kuru varēja izmontuot ari guojieji i zyrgu pajiugi. Latvejis Republikys laikā ceņtēs palelynuot dzeļžaceļu teiklu, tyka atkluota ari dzeļžaceļa lineja Pakalnieši–Kūdupe (1934. godā), kur tyka izvasti kūkmateriali nu Viļakys, Bolvu, Stāmerīnis, Alyuksnis i Līpnys viersmežnīceibys. 1894. godā dzeļžaceli puorguoja vaļsts eipašumā. Gar dzeļžacelim piļsātuos izauga jaunu ryupneicu korpusi, nūlyktovu rajoni.

Suokumā pa Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļu kotrā vierzīnī dīnnaktī kursēja tikai divi pasažīru viļcīni, bet 20. gs suokumā kusteibys intensitate pīauga. Ir zynoms, ka iz dzeļžaceļa nūtyka ari nalaimis gadīni, pīmāram, 20. gs suokumā apsaguoze Sanktpīterburgys–Varšavys pasažīru viļcīņs, kurā guoja būjā cylvāki. 1910. godā nu Rēzeknis stacejis iz Pīterburgu kotru dīnu kursēja 3 dreizī, 2 pasažīru, 1 posta viļcīņs.

Dzeļžaceļus suoce izmontuot ari vītejī lauksaimnīki i seikryupnīki. 20. gs. suokumā Latvejis teritorejā jau beja dzeļžaceļu teiklys 1927 km garumā, kuru veiduoja sešys svareiguos tranzita magistralis i atseviški šaurslīžu pīvadceli. DzeļžaceLi dorbuojuos saskaņā ar Krīvejis imperejis normativajim aktim, tūs golvanais aizdavums beja nūdrūšynuot preču plyusmu storp Īkškrīvejis guberņom i Baltejis jiurys ūstom.

Ārtī transporta sakari veicynuoja, ka regionūs suoce atsateisteit ryupnīceibys uzjāmumi, mašynbyuve i metalapstruode (lokomotivu remonta uzjāmums Daugovpilī, Jelgovys mašynbyuvis ryupneica). Daugovpiļs – nūzeimeiguokais industrejis centrs Latvejis austrumūs – sekmēja jaunu ryupnīciskūs atteisteibys centru topšonu – Leivuonu, Kruoslovys, Jākubpiļs izaugsmi.

1902. godā ekspluatacejā tyka nūdūta 67 kilometrus gara strupceļa dzeļžaceļa lineja nu Sanktpīterburgys‑Varšavys dzeļžaceļa Abrenis (Pytalovys) stacejis leidz Sytai, kas atsarūn iz Vitebskys i Vidzemis gubernis rūbeža. Itei lineja kolpuoja kūkmaterialu izvesšonai. Atkluota ari Ventspiļs–Zylupe dzeļžaceļa lineja, kab nūguoduotu lauksaimnīceibys produktus iz Pīterburgys ūstu i tod iz puorejū Eiropu.

Pyrmuo pasauļa kara laikā dzeļžaceļš Krīvejis imperejā tyka pakļauts militarajom strukturom, tuo golvanais uzdavums beja nūdrūšynuot armejis vajadzeibys – karaspāka puorvītuošonu, apguodi ar puortyku, municeju, īrūčim. Leidz Pyrmajam pasauļa karam dzeļžaceli Latvejis teritorejā kolpuoja golvanūkuort tranzita satiksmei i beja vierzeiti iz ūstom. 20.–30. godūs nūtyka izmainis, kur dzeļžaceļa atteisteiba baļstejuos iz koncepceju – pīeimama, lāta i ārta satiksme.

Pyrmuo i Ūtruo pasauļa kara godūs būjā guoja rokstā aplyukuotajā laika pūsmā caltuos stacejis ākys, tylti, slīžu celi. Vuocu okupacejis laikā plotslīžu dzeļžaceļu linejis puorbyuvēja 1435 mm slīžu plotumā (Daugovpiļs, Rēzekne). Pyrms Pyrmuo pasauļa kara ekspluatātī dzeļžaceli Latvejis teritorejā beja Krīvejis imperejis magistraļu nūslāguma pūsmi. Latvejis Republikys laikā dzeļžaceļa teiklys kolpuoja vaļsts tautsaimnīceibai. Leidz ar padūmu okupaceju 1940. godā Latvejis dzeļžaceli suoce kolpuot Padūmu Savīneibys saimnīciskajom i politiskajom iņteresem. Dzeļžaceļa saimnīceibu skuore vysys padūmu sistemys puormainis, planveida saimnīceiba, centralizaceja, rusifikaceja i militarizaceja. Vyssmoguok padūmu laikā cīte dzeļžaceļa personals, kuru skuore ari deportacejis. Piec 1991. goda dorbu suoce Latvejis Dzeļžaceļš.

 Roksta autore: Rita Gruševa