Ari itūgod LaKuGa pīduovoj puorskaitet latgaliski topušūs dorbus Latgolys lauku školu jaunradis konkursa ītvorūs, kas veļteits  literatei Naaizmierstulei. Konkursa tema beja “…soki, kū gribi dzeivē sasnēgt? Uz kū nasās tovs prōts un sirds?”. Turpynojam publicēt videjuos grupys (8.-9. klase) dorbus.

Autore: Kristīne Karpova, Aglyunys vydsškolys 8. klasis škoļneica

 
Maņ gribīs otkon mozai byut!

Maņ gribīs otkon mozai byut
I par dzeivis jāgu nadūmot:
Pa kūku zorim ruoptīs,
Zemē – krist, ar ritini nestīs.

Maņ gribīs smiļktīs
Smiļkts raušus cept,
Paļtī mauduotīs i sapynuot,
Ka tei ir muna jiura.

Gribīs otkon gulēt ilgi,
Kūžļuot „Huba – bubu”, cik gribi,
Gordū „Bingo” stumt aiz byudu,
Nadūmot par sliktim laikim.

Braukt cīmūs pi tuoļuos babys
Aizīt kliepī īsaruopt,
Soldu buču īdūt dzedam,
Paleidzēt pi gryutim dorbim.

Par Bārbejom i piļim sapynuot,
Princi ar boltu zyrgu gaideit
Visskaistuokū sukni miereit,
Iz laiku par princesi pabyut.

Kasdīnu profesejis maineit,
Cytu draugu dorbus viertēt,
Puordeviejs, frizers vaira nav topā –
Byušu modele skaistā lopā.

Bet niu dorbu maņ ir daudz,
Pīnuokumi, škola sauc,
Vuiceitīs, lai navā rūbu,
Vysam dzeivē vajag zūbu!

Maņ gribīs otkon mozai byut,
Nalelai,
Dīvam ticēt,
Dzeivi i cylvākus mīļuot,
Vysu laiku smaidus duovuot….

Autore: Marita Purmale, Maltys 1. vydsškolys 8. klasis škoļneica

Munys dzeivis mierki

Kotra cylvāka dzimšonys breidī Laimis muote līk juo dzeivis ceļu. Tymā byus gon ryupes i raizes, gon prīcys. Cik daudz tū byus, atkareigs tik nu poša cylvāka prasmis i naatlaideibys. Mums kotram dzeivē ir vajadzeiga dorba prasme, atbiļdeiba par padareitū,mīlesteiba iz tyvuokū, sapratne, uzaticiešona i sovu mierķu sasnēgšona.

Kotrs cylvāks var izavielēt, pa kuru ceļu dzeivē jis īs. Ka izavielej eisuokū i vīgluokū ceļu, ej tū. Vīglajā ceļā nav osu skombu, bet ari suortuos rūzis nasmuordoj – tuos ir nu papeira. Bet, ka īsi gryutuokū ceļu, tys byus ilgs i smogs, bet savaiņuotuos pādys sadzīdēs zeidainuos rūžu zīdlapenis. Golvonais, lai tu dzeivē sasnēdz tū, kū beji īceriejs.

Maņ ir treis dzeivis mierki, kurus grybu sasnēgt. Tī nu munys sirds i pruota nikod napazuss.

Pyrmais – napazaudēt latgaliskū. Es lepojūs, ka asu latgalīte, ka dzeivoju Latgolā i runoju sovā meilajā latgalīšu volūdā. Maņ ir svareigi napagaisynuot sovu saikni ar latgalīšu tautu. Es visu myužu grybu byut ar latgalīša syltumu, duosnumu i lapnumu sirdī.

Latgalīši vysod ir izacāluši ar sovu vīnkuoršeibu, darbeigumu, sirdsmīlesteibu, nikur nav tik čaklu dorba rūķu kai Latgolā. Myusu tauta ir seiksta, tei ir nūryudeita gon gryutajūs kara godūs, gon kolhoza laikūs, ari tagad, kas gryb, tys dzeivoj i struodoj sovā zemeitē, naraudūt par gryutim laikim, jo nikur nav tik labi kai sātā. Ite ir zyluokī dabasi i zaļuokuo zuoleite. Aizbraucūt svešumā, ir gryuts juostruodoj, lai tyktu pi naudenis, lai cik tī peļneitu, vīnolga kotru valk iz sovu dzymtū pusi. Deļtuo es grybu vuiceitīs, struoduot i dzeivuot tepat – sovā Latgolā.

Ūtrais muns mierkis ir kolpuot bazneicai, byut tī sovuos prīceiguos i biedeiguos dīnuos. Es grybu byut Dīva, Tuo Kunga bārns, kuru jis mīļoj i sorgoj sevkurā dzeivis pagrīzīnā. Es grybu nūkliut vītā, kur Dīveņš nu reitim staigoj cīmūs, kur gluosta gaļvenis i pabučoj byudeņus, kur vysys bādys jis ar vīnu rūkys muojīni nūjim, tod otkon vyss ir labi.

Dīveņam nav svareigi – tu esi nabogs voi boguots, jis tevi taipat mīļoj i sorgoj. Jis kotru nakti apsasiež pi tovys gultys un vielej lobu, cikom tu soldi sapynoj. Dīvs ar tevi ir vysu laiku – gon sātā, gon uorā. Deļtuo kotram bīžuok ir juoīt iz bazneicu, juoizklausa Svātuo Mise i juosalyudz. Juosalyudz na tik par sevi, bet ari par cytim ļaudim, tod byus Dīva svieteiba cylvākim, byus labi laikapstuokli i vyss labi augs kai duorzūs, tai teirumūs. Nav svareigi, kod i kur mes lyudzamēs, svareigi ir dzeivuot ar Dīva vuordu sirdī. Atviersim sovys sirdis Dīvam, i tod mums nikas nabyus par gryutu, jo Dīvs nikod naizlīk vaira, kai mes varam panest.

Trešais mierkis – paleidzēt slymim, nabogim i vacim cylvākim. Draugus es našķiroju piec boguoteibys, jī maņ vysi ir lobuokī. Nuokūtnē es byušu draugs vysim: vacim i jaunim, slimim i vasalim, nabogim i boguotim. Ka maņ byus kaut mozs kimūseņš maizeitis, es nūteikti pasadaleišu ar tū, kuram tys byus vajadzeigs vysuvaira. Napažāluošu naudeņu i zīduošu bārnunomim i patversmem. Napaīšu garum i zīduojumu kasteitem veikalūs. Nasavieršu iz laiku, bet paskaiteišu vacam cylvākam prīškā juo mīļuokū jauneibys dīnugruomotu par myužeigu mīlesteibu voi mozam bierneņam puosaceņu par začeišu pierteņu. Es svātkūs, cik viņ tys ir īspiejams, īprīcynuošu dzeivis nūškiertūs, izduovynuošu tam puori syltu zeču voi cimdeņu. Ir juopaleidz cylvākam, jo nivīns nazyna, kur tu sagaidiesi sovys dzeivis nūgoli i kaidi cylvāki tev byus blokus.

Muni izvirzeitī dzeivis mierki i aizdavumi nūteikti nabyus vīgli, bet es raudzeišu turēt dūtū vuordu i dzeivuošu latgalīša cīneigu dzeivi. Turēsim gūdā sovu Latgolu, dzīduosim latgalīšu dzīsmis i doncuosim dejis, ar laipnumu gierbsim tautys tārpu, adeisim cymdus i zečis, īaussim latgalīšu rokstus sovuos drēbēs, svieteisim bazneicys svātkus, nastruoduosim svātdīnem, paleidzēsim vuojuokim, sorguosim sovu skaistū dobu i byusim lobi cylvāki!

Karteņa: Intys Valainis zeimiejums