Itys roksts veļteits 20. godu symtā savuoktajim sovulaik Jaunlatgolys apriņčī ītylpstūšuo Abrenis apvyda folklorys materialim, kas globojās LU LFMI Latvīšu folklorys kruotuvē (LFK).

Jaunlatgolys apriņča karte. Nu LFK arhiva.

Jaunlatgolys apriņča folklorys vuokums ir navīndabeigs – austrumu pogostūs folklora vuokta krītni mozuok nakai rītumu, kur tū vuokuši taidi pazeistami ļauds kai Eduards Volters (1856–1941) i Vilberts Krasnais (1908–1942). Folklora atrūnama Juoņa Endzelina (1873–1961) materialūs (tūs jam pīsyutejs kaids A. Skroderis), Pītera Stroda (1892–1960) (īsyuteituojs – O. Ločmels), kai ari daudzūs cytūs manuskriptūs. Nu austrumu dalis pogostu folklorys vuociejim plašuokai sabīdreibai pazeistami viņ diveji – Ivans Frīdrihs (1902–1975) i Emilis Melngailis (1874–1954), kuri pīrakstejuši folkloru ari Jaunlatgolys apriņča rītumu pogostūs. Abrenis apvyda folkloru vuokuši Aglyunys vydsškolys, Bolvu komercškolys, Jelgovys Vaļsts 2. vydsškolys, Kacēnu Ausekļa I pakuopis pamatškolys, Kuorsovys piļsātys gimnazejis, Lubuona piļsātys gimnazejis, Reigys piļsātys Viļa Olava komercškolys, Vaļsts Ludzys vydškolys, Vaļsts Pokrovys pamatškolys, Vaļsts Rēzeknis školuotuoju instituta, Vaļsts Vīstura pamatškolys audziekni, kai ari individuali vuocieji. Lai paruodeitu školānu vuokuma kvalitati, rokstā izmontuotajuos folklorys vīneibuos saglobuota originaluo ortografeja, izlobojūt viņ interpunkcejis klaidys.

Abrenis apvyda folklorys vuokšona suocēs saleidzynojūši vālu – 1925. godā, kod Jelgovys Vaļsts 2. vydsškolys škoļneica Anna Bierzeņš pīraksteja teikys, ticiejumus, meiklis i tautysdzīsmis nu Kacēnu pogostā dzeivojūšuos radineicys Mildys Bierzeņš. Tūmār par svareiguokū Abrenis folklorys vuocieju skaitoms I. Frīdrihs.

Vitebskys gubernis Sebežā dzymušais Ivans Frīdrihs 1924. godā pabeidze školuotuoju kursus Reigā i leidz 1928. godam (kod jis tyka nūzeimuots par Abrenis piļsātys sešklaseiguos pamatškolys vadeituoju) struoduoja tuoli nu golvyspiļsātys. Tai ari itys lauku školuotuojs suoce vuokt Abrenis apvyda folkloru, suocūt ar častuškom, bet paraleli vuocūt ari tradiceju aprokstus i puosokys. Pyrmuos Frīdriha publikacejis laikrokstā „Slovo” pasaruodeja jau 1926. godā. Juo pyrmuo gruomota – „Jaunlatgolys apriņča krīvu zemnīku folklora” (Фольклор русских крестян Яунлатгальского уезда) – tyka izdūta desmit godu vāluok. Tys ir pyrmais izdavums, kurā nūdrukuota Abrenis folklora.

Dreiž piec tuo I. Frīdrihs planavuoja izdūt vēļ vīnu gruomotu, bet napaspieja – arests 1941. i 1944. godā i izsyutejums iz Krasnojarskys apgobolu izmaineja folklorys vuocieja dzeivi. Frīdrihs beja savuocs častuškys, kas izsmēja padūmu varu, vodūņus i komisarus, ari taidys, kas tyka skaiteitys par pīdauzeigom.

1958. godā Frīdriham tyka atļauts atsagrīzt Latvejā, tūmār vaira nabeja tīseibu vuiceit školā, partū jis struoduoja vīnā nu Reigys ryupnīceibys uzjāmumim. Gondreiž iz reizis piec atsagrīsšonys Frīdrihs atsuoce Abrenis apvyda folklorys vuokšonu i sistematiziešonu. Materialus LFK jis turpynuoja īsyuteit leidz pat 1966. godam, kūpā manuskriptu papyldynojūt ar 7584 folklorys vīneibom (saleidzynuojumam – puorejūs manuskriptūs kūpskaitā Abrenis materiali veidoj viņ apmāram 1500 vīneibu). Dzeivis laikā I. Frīdrihs tūmār paspēja izdūt vēļ vīnu gruomotu – 1972. godā izguoja „Krīvu folklora Latvejā: dzīsmis, tradicejis un bārnu folklora” (Русский фольклор в Латвии: песни, обряди и детский фольклор) –, tymā īkļaunūt ari materialus nu Abrenis apvyda. Piec folklorys vuocieja smierts izguoja vēļ divejis gruomotys ar juo savuoktajim Abrenis materialim, kas beja nūdrukuoti sūpluok cytūs Latgolys apvydūs savuoktajam. Ituos gruomotys beja: „Krīvu folklora Latvejā: puosokys” (Русский фольклор в Латвии: сказки, 1980) i „Krīvu folklora Latvejā: častuškys” (Русский фольклор в Латвии: частушки, 2004).

20. gs. pyrmajā pusē folklorys vuokšonys dorbā aicynuoja pīsadaleit školānus. Tyka i avīzēs publicātys vaicuojumu lopys par vysaidu folklorys žanru vuokšonu i školom vysā Latvejā nūsyuteiti nūruodejumi tradiceju kruojiejim. Pīmāram, „Latvejis Jaunatne” 20. gs. 20. godu ūtrajā pusē školānus mudynuoja īsyuteit folkloru i saceriejumus, interesantuokūs īsyutejumu autorim paradzūt gūdolgys. Isyuteituoju vydā beja ari diveji Vaļsts Pokrovys pamatškolys školāni – Aleksandrs Lejasblusa i Marta Svārups, kuri pīrakstejuši ar Kacēnu pogostu saisteitys teikys (kotrs īsyuteja vīnu). A. Lejasblusys vuords pīmynāts ari pamatškolys manuskriptā atrūnamūs materialu īsyuteituoju sarokstā.

Intensivuokajā tautysdzīšmu vuokšonys laikā (19. gs. pādejūs 20 godūs) vysnaaktivuokais nūvods beja Latgola (īsyuteituos tautysdzīsmis veiduoja viņ sešpadsmytū daļu nu „Latvju dainu” kūpapjūma) ar daudzim t. s. māmajim pogostim, kurūs nabeja vuokta folklora. Lai itū situaceju maineitu, 1923. godā Kulturys fonds pīškeire finansiejumu Reigys 2. vydsškolys školuotuojai Annai Bārzkolnei (1924. goda 2. decembrī jei izveiduoja LFK, kuru vadeja leidz 1929. godam), nūruodūt, ka tys izlītuojams tautys gora montu vuokšonai, sevišku viereibu pīvieršūt Latgolai. Dreiž piec tuo A. Bārzkolne suoce saraksti ar Aglyunys vydsškolys direktoru Nikodemu Rancānu, kurs A. Bārzkolni aicynuoja iz Aglyunu. 1925. goda beiguos voi 1926. goda suokumā nūtykušuo apmekliejuma laikā folkloriste vydsškolys audzieknim stuosteja par folklorys vuokšonys vajadzeibu. Pasasokūt sarakstei, kas puorauga sirsneigā draudzeibā, i Aglyunys apmekliejuma rezultatā LFK arhivs tika papyldynuots ar apmāram 100 ituos školys školānu manuskriptim. Vīnu nu tim 1928. godā īsyutejs 19 godus vacais Valentins Repšis, kurs pīrakstejs Gauru pogosta latgalīšu folkloru.

Tai kai Aglyunys vydsškolys školānim par īsyuteitū folkloru moksuoja, vuokums izaceļ ar paviršeibu, izpuškuošonu, atsakuortuošonu i pat materiala vyltuošonu. Pi tam cīši skaidri radzams, cik svareiga itim školānim ir bejuse nauda – čakluokī saskaitejuši burtus puslopu moluos voi burtneicu beiguos, lai zynuotu, cik daudz naudys ir tīseigi sajimt nu LFK, tū napuorprūtami demonstrejūt materialim pīvīnuotajuos viestulēs, kur dīzgon uzstuojeigi lyudze nūsyuteit atleidzeibu, pi tam piec īspiejis mudruok. 1925. godā A. Bārzkolne beja nūsacejuse, ka par 15 000 burtu moksuos 4 Ls (vāluok taida poša moksa beja par 9000 burtu). Vēļ piec tuo takse tika samozynuota iz pusi, nivīnu par tū nabreidynojūt. Juoatzeimoj, ka honoraru par īsyutejumim dabuoja viņ Latgolys školu školāni, golvonūkuort Aglyunys vydsškolys audziekni, kuri, storp cytu, vuokuši ari Jaunlatgolys apriņča rītumu dalis pogostu folkloru.

Kod A. Bārzkolne vērsēs pi ituos školys školuotuoju, lyudzūt tūs izviertēt školānu vuokumus i nūruodūt, cik svareigi ir, lai folklorys vuokšonys dorbs natyktu dareits peļņys deļ, tyka sabūjuotys juos i N. Rancāna attīceibys, kurs par taidim izsacejumim jutuos aizskorts leidz sirds dziļumu.

Sovukuort Vaļsts Vīstura pamatškolys kruojums ir nūzeimeigs na viņ savuoktūs materialu deļ, bet ari partū, ka itymā manuskriptā atrūnams vysleluokais Abrenis apvyda karteņu skaits. Konkreti itim uzjāmumim myusu dīnuos ir cīši lela vierteiba tūs satura deļ – tymūs attāluoti i Purvmolys pogosta vītejī īdzeivuotuoji (“русские латыши”), i kulturainova. Tok paviršeiba rakstureiga ari Vaļsts Vīstura pamatškolys īsyuteitajam materialam. Koč i školys puorziņs Paulis Svenne daļu školānu vuokuma puorrakstejs, naratai blokus folklorys vīneibom pīraksteits viņ teiciejs, aizmierstūt pīroksta vītu, sovukuort daļa vīneibu nimoz nav pīraksteitys leidz golam.

Leluokuo daļa Abrenis folklorys materialu ir pīraksteiti literarajā volūdā, partū tī nasnādz nikaidys zinis par tymā laikā itymā apvydā lītuotū volūdu. Ari tūs teicieju stuostejums, kuri runuojuši krīviski, pīraksteits literarajā volūdā (atskaitūt I. Fridriha vuokumu, kas ir krīvu volūdā) voi nav pīraksteits vyspuor. Tai, pīmāram, E. Melngailis, kurs pīrakstejs ap 5000 melodeju, 1930. godā apmeklēja Augšpili, kur pīraksteja vīnu melodeju, pīzeimēs īrokstūt, ka „pie baznicas Augstpilī (Вышгород) 8 junijā 1930 dziedaja ar krievu tekstu divi veci ubagi-krievi”. (LFK 1045, 1197) Vuordi itai dzīsmei nav pīraksteiti, tok E. Melngailis obejus dzīduotuojus ir īmyužynojs karteņā, kas pīvīnuota melodejai.

Turpynojūt runuot par ceņtīnim folkloru pīraksteit literarajā volūdā, juomiņ vēļ kaids vuokums Augšpiļs pogostā. Tai kai itys pogosts beja vyskrīvyskuokais vysā apvydā, naizbreinoj krīvu volūdys puorsvors i ītekme tī savuoktajūs materialūs. Tai, pīmāram, kaids sešpadsmitgadeigs školāns Sommers Augšpilī pīrakstejs teiku literarajā volūdā, tok tekstā radzams, ka, vystycamuok, sātā itys puiss ir runuojs krīvyski, par kū līcynoj nakonsekventais garumzeimu lītuojums i teikumu konstrukcejis.

Ite pīmārs:
Jaunlatgales apriņkī, Augšpils pagastā, Augšpilī atrodas kalns. Uz kalnā atrodas krievu baznīcā. Ap 1840.-1850. gadam vēl nebija baznīcas, bet tanī vietā bija krievu „Časovņa” jeb lugšanas nams. Kāds stāstītajs bija vēl maziņš. Kādā vasarās dienā viņš viens pats bija māja, kad atnāca pie viņiem kāds krievu generāļis, un šis stāstija, kā viņi bija kopā 12 generāļi, bet visi krita kaŗā un palika dzīvs tikai viņš. Kā esot no lugšanas namas durvim trīs asus uz priekšu atrodoties zemē zelts zem lielo akmeni un kā pats viņš nevar šo zeltu izrakt, tad novēl stāstītajam šo zeltu, ja stāstītajs izraks šo zeltu, un generaļīs aizgāja projam. (..) (LFK 622, 383)

Runojūt par viesteituojfolkloru, juonūruoda, ka LFK globojās ari apjūmeigais profesora Pītera Šmita (1869–1938) manuskripts, kurs beja vīns nu pyrmajim, kas tyka aplyukuots, meklejūt materialus rokstam. Vuokumā atrūnami materiali, kū cylvāki profesoram īsyutejuši nu vysu Latvejis molu, tok tymā nav nivīnys (!) vīneibys nu Abrenis. Tys vadynuoja dūmuot, ka Abrenē golvonūkuort pīraksteitys tautysdzīsmis i ka viesteituojfolklora itymā apvydā tikpat kai nav vuokta. Tok cyta aina atsakluoj, apsaverūt manuskriptus, kur, logiski sprīžūt, Abrenis materialim navajadzātu byut.

Taids ir, pīmāram, kaids 1928. goda Vacguļbinis apleicīnis folklorys vuokums. Vuociejs pīrakstejs naskaitamys puosokys i teikys nu 28 godus vacuos Marijis Kļaviņ, kura sovukuort tuos dzierdiejuse nu tāva Gauru pogostā. Vuociejs atzeimuojs, ka ituos teiciejis tāvs ar muoti naasūt protuši ni skaiteit, ni raksteit. Tai kai vīneibys pīraksteitys pareizā literarajā volūdā, itymā rokstā tuos natiks iztierzuotys.

Rūnās vaicuojums, parkū materiali pīraksteiti literarajā volūdā. Voi ari abrenīši, taipat kai cyti latgalīši, jau nu bierneibys sabīdreibys attīksmis deļ tyka īaudzynuoti, ka runoj napareizi i ka jūs volūda ir krūpleiga, partū ceņtēs izpatikt lejislatvīšim, tekstus pīrokstūt jim saprūtamā latvīšu volūdys paveidā? Lai voi kai, ir juosaprīcoj, ka, par speiti itai tendencei, tūmār ir ari taidi materiali, kas pīraksteiti latgaliski. Tim ari pīvierssim viereibu.

Ir zinis par tū, ka Abrenē asūt bejuse sova izlūksne, kū myusu dīnuos nivīns nu teicieju eisti vairs naatguodoj i kam leidz itam breižam nav apjūmeiga dokumentala apstyprynuojuma – viņ volūdnīka Juoņa Endzelīna 1913. godā pīfiksātī seši izteicīni i demografa Ilmara Meža 2004. godā īraksteituo interveja ar purvmalīti Akuļinu Pokrovsku. Vīni teicieji stuosta, ka vītejuo izlūksne bejuse sajaukums no literaruos, latgalīšu i krīvu volūdys, cyti – ka tei bejuse sovdabeiga latgalīšu volūda ar seniskom vuordu formom i nūzeimem. Pi tam juojam vārā, ka atškireibā nu Jaunlatgolys apriņča rītumu dalis, kur latvīši beja leluokuo etniskuo grupa, austrumu daļā beja krīvu puorsvors, kas ītekmēja ari izlūksni. Taišni partū Abrenis vuokumi latgalīšu volūdā ir juopapietej viereiguok.

Juoņs Endzelins rokstā “Latvieši un latgalieši” miniejs 12 Pleskovys gubernis cīmus, kur nu senejim laikim dzeivuojuši latvīši, kas runoj leidzeigi inflantīšim. Itī cīmi ir: Savinci, Porjakova, Peņkova, Amunova, Podlipe, Karpova, Stuļpine, Razseki, Gorodišče, Mašnova i Kuzņecova. Nu itymūs cīmūs folklora nav vuokta.

Vīns nu ratajim tekstu kūpumim latgalīšu volūdā ir Arvida Aizsila apjūmeigajā Lubuonys Vaļsts gimnazejis vuokumā. Ite atrūnami īprīkš pīmynātī nu krīvu volūdys tulkuotī folklorys teksti, kai ari folklorys vīneibys latgaliski. Gimnazists voi gimnaziste (ni manuskriptā, ni ruodeituojā nav īspiejams nūskaidruot školāna vuordu i dzymumu) V. Priede 1939. godā Kacēnūs pīrakstejs 50 latgalīšu tautysdzīsmis nu kaidys Annys Palmys, kura 1937. godā dzīduojuse ari literarajā volūdā. A. Palmys latgaliskuos dzīsmis ir taidā izlūksnē, kaidā runoj Viļakys i Līpnys apleicīnē:
Nakaret broleliņu
Uz oudeņa šoupulī,
Troukss viervīte, kriss mosiņa,
Pašā jouras dibinā. (LFK 935, 23323)

Kacēnu pogostā latgalīšu tekstus (tautysdzīsmis i buramvuordus) pīrakstejs ari Vaļsts Ludzys vydsškolys škoļnīks O. Ūzuleņš. Prīkšstatam par īsyuteitū materialu juo pīraksteitī čyusku vuordi: Ak tu, polu polkavniece, kas tu grāku darīja. Vai nū malam, vai no boltam, vai nu raibam, vai nu tāvim, vai nu motem. Ar cīri cierst, ar adatu durts. Lai sašļovk no baka, paleik mīkst kā villa. Mūžīgi Amen! (LFK 548, 7553h)

Sovukuort īprīkš pīmynātais Aglyunys vydsškolys školāns V. Repšis Gauru pogostā pīrakstejs golvonūkuort puosokys i teikys, kuruos radzamys i Škilbānu, i Kuorsovys pogosta izlūksnem leidzeigys īzeimis. Tai ari puosokā par kieneņu i vonogu. Dīvamžāļ puosoka ir puoruok gara, lai tū ītylpynuotu itymā rokstā, bet tuoļuok citātajā fragmentā radzamys pīmynātuos izlūkšņu īzeimis. Kai jau īprīkš mynāts, itys vuociejs nav skaitejs burtus savuoktajā materialā, tok var redzēt, ka jis ceņtīs tekstu pagarynuot, īspiejams – carātuos peļnis nūlyukā – tai vītom puorkuopūt tradicejis lykumeibys.

Tys beja seņ senejūs laikūs. Kod zvieri un putni dzeivoja sadareigi. Draudzeigi dzeivoja zvierbuļs ar peli. Vīnu raizi zvierbuļs atneze vīnu graudu kvīša un soka delēt tū pa pusei. „Še, kūd tu paprīkšu,” sacieja zvierbuļs iz pelis. „Na, kūd tu paprīkšu,” pele sacieja uz zvierbuļa. Pec (gaŗa) ilga streida pele paeme un atkude leloku pusi. Zvierbuļs sazasirdieja un soka sist peli. Pele turejos pretim. Beidzut pele sasabeida un īskrieja olā. Zvierbuls gaidieja, gaidieja, bet navarieja sagaidēt, cikom pele izleiss nu olys. Sasadusmoja zvierbuļs vēļ vairok un aizskrieja syudzeitūs sovam kieneņam vonogam. Pele, izzynojuse, ka zvierbuļs aizskrieja pi vonoga, viņa ari aizskrieja uz sovu kieneni ļauvu. Par kaidom dinom zvierbuļs pazinoj vysim putnim, lai saskrīn uz kaŗa, pele ari visim zvierim. Saīt vysi zvieri uz laukuma, kuŗš beja nuzeimots deļ kaŗa. Bet putnu vēl nabeja. Sasalasiejuši putni nadaudz toļok nu to laukuma un nazynūt uzbruka uz zvieru. Soces lels kaŗš. Levs kaŗoja ar vonogu, pele ar zvierbuli. Zvierbuļs atkņobe pelei aci, pele zvierbuļam izplēse vysu asti. Kaŗš beidzēs. Ļovs aizskrieja uz sovu moju — lelu mezu. Vonogs, stypri sakauts un pīkusis, atsasiedis lelys eglis viersyunī, siedieja un dūmoja par sovu veseleibu, vai grīzs viņš tu spāku, kurš beja pyrms kaŗa, vai na. Kieneņš, paiemis blisi, aizgoja uz mežu miedeibā. Atstaigojis vysu dīnu, niko nanumiedieja. Īdam uz moju, viņš īraudzieja vonogu eglī siežūt. Vinš vīnu raizi paeme mierki, vonogs sacieja: „Našauņ manis.” Kieneņš aplaide blisi. Par dažas minutes mierkieja ūtru raizi. „Našauņ manis.” Vonogs otkon lyudze. Kieneņš nūlaide blisi, pasavere uz vonoga, redz: nu kryutim viņam tak asnis. Kieneņš tagad pacēle blisi un gribieja nūšaut, lai viņš nasamucei. Bet vonogs zieleiga bolsā soka lyugtīs. „Našauņ manis, bet pajam mani uz mojom un izbaroj treis godus, treis dīnys un treis mienešus. As tev par tū samoksošu.” Kieneņš nu vonoga pavaicoja: „Vai tev daudzi vajag bareibys?” Vonogs atbildieja: „Treju vieršu dīnā.” Kieneņš padūmoja un pascieja: „Nu tod īsim uz munom mojom.” Īdami uz mojom, kieneņš vaicoja nu vonoga, kur viņš tai īvaiņots? Vonogs izstostieja par kaŗu. Atgoja uz kieneņa pili, īlyka vonogu stalli un deve viņam treis vieršus. Vonogs par vīnu raizi apēde. Tai kieneņš atbaroja viņu treis godus. Tūlaik vonogs prasieja nu kieneņa, lai palaiž viņu ora paraudzēt sovu spāku, vai par itī treis godi grīze vai na tū, kaidu turieja leidz kaŗa. Kieneņš viņu izlaide. (..) (LFK 670, 3)

V. Repšis nūruodejs, ka itū puosoku pīrakstejs nu sova tāva (dz. 1893. godā Gauru pogosta Glemzinis cīmā), kurs tū sovukuort dzierdiejs nu sova tāva (dz. 1848. godā Gauru pogosta Glemzinis cīmā). Tuoluokajā puosokys tekstā, kai ari cytuos pīraksteitajuos puosokuos pasaruoda leksemys (pīmāram, karabļs, pažārs, bumažnīks, pazaprōvēja), kas varātu līcynuot, ka Abrenis apvyda latviskuos ciļmis latvīšim pamatvolūda saziņā bejuse krīvu, partū ka apleicejūs vairuokums beja krīvi, bet sātys volūda – latgalīšu. Var dūmuot, ka natuoli asūšūs pogostu īzeimis Abrenis teicieju runā rodušuos i īdzeivuotuoju migracejis (puorsaceļšonys iz dzeivi itymā apvydā), īsapreciešonys i, īspiejams, ari sābru pogostūs nūteikūšūs pasuokumu (pīmāram, tierga dīnu) deļ.

Tok svareiga lūma ir ari tam, kurs pogosts bejs blokus. Tai, pīmāram, Purvmolys pogostā pīraksteitajā tautysdzīsmē radzamys i Viļakys, i Škilbānu izlūksnis īzeimis.

Auški saulīte leigoja,
Kap auškōk leigōtu;
Ilgi māmina dzeivoja,
Kap ilgōk dzeivōtu. (LFK 1552, 30407)

Itū dzīsmi dzīduojuse pazeistamuo Zīmeļlatgolys partizana Pītera Supis muote Emīleja. Vaļsts Vīstura pamatškolys manuskriptā atrūnamys ari poša Pītera saceitys meiklis i ticiejumi, kas pīraksteiti, kod jis vuicejīs 1. klasē. Kruojumā ir ari Pītera bruoļa Dominika savuoktuo folklora. (Ituos školys manuskriptā školāni ir i vuocieji, i teicieji.)

Pītera Supis saceituos meiklis. LFK 536, 122-129

Kūpumā var secynuot, ka Abrenis folklorys vuokumi leluokūtīs pīraksteiti naveižeigi, leidz ar tū daļu no tim bez redigiešonys ir sarežgeiti uztvert. Materialā, kas savuokts latgalīšu volūdā, atrūnamys i Zīmeļlatgolys, i Centrallatgolys (Kuorsovys) izlūkšņu īzeimis, kai ari dažaidi slavismi.

Abrenis materialu apzynuošonu apgryutynoj apstuoklis, ka daļa LFK ruodeituoju ir saraksteiti tik tautysdzīsmem, puorejūs folklorys žanrus īkļaunūt tik daleji voi naīkļaunūt vyspuor. Partū cīši īspiejams, ka koč kur Folklorys kruotuvis arhivā globojās nūzeimeigi, leidz šam naatkluoti materiali…

Ka kaidam sātā ir sasaglobuojušys dzīšmu kladis, atmiņu albumi nu školys godim, atmiņu pīroksti voi cyta veida folklorys materiali nu Abrenis apvyda, lyudzu jūs atsyuteit iz adresi:
Bikernīku īla 53-10, Reiga, LV-1039. Piec kopeju sagataveišonys syuteišu atpakaļ. Var syuteit ari iz e-postu: ratfeldere.linda@gmail.com.

Roksta autore: Linda Rātfeldere