Pastaru vieja patmalis ir eipašs Latvejis kulturviesturiskais pīmineklis, partū ka tuos Latvejā ir vīneiguos rekonstruātuos holandīšu tipa vieja patmalis ar grūzomu viejtveris mehanismu. Vieja patmalis nu 1998. goda ir vaļsts nūzeimis arhitekturys pīmineklis. Ituos vieja patmalis atsarūn Latgolā Rībeņu nūvoda Stabuļnīku pogostā. Vieja patmaļu nūsaukums „Pastars” ir cīši izplateita pavuorde plašā vieja patmaļu apleicīnē.

Nadaudz pīsavieršūt maļšonys i patmaļu viesturei, juosoka, ka Latvejis teritorejā gryudu maļšona rūkys patmalēs, kas beja dīzgon smogs fizisks dorbs, pazeistama jau nu 10. gs. i vysbīžuok tū veice jaunys meitys. Vāluok jau pasaruodeja ryuča patmalis, tuoļuok atsateisteja iudiņa patmalis, bet nu tom vieja patmalis. Latvejā leidz 1871. godam patmaļu īreikuošona beja muižnīku privilegeja, partū straujuoks vieja patmaļu skaita pīaugums beja 19. gs., koč i vysā Latvejis teritorejā tuos izaplateja jau 18. gs. Vysleluokais vieja patmaļu skaits beja 20. gs. suokumā, zynoms, ka ap 1910. godu Latvejis teritorejā bejs apmāram 650 holandīšu tipa vieja patmaļu. Tok tūs skaits pamozom sasamozynuoja, partū ka vieja patmalis naspieja konkurēt ar iudiņa patmalem i tom patmalem, kū darbynuoja jau ar spāka mašynom.

Pyrmuo pasauļa kara laikā daudzys vieja patmalis tyka likvidātys, lai nabyutu īnaidnīkam par izdeveigu nūvāruošonys vītu, bet vāluok daži vieja patmaļu eipašnīki sovys patmalis apdrūsynuoja i nūdadzynuoja, lai itaidā veidā sajimtu īnuokumus. Nūprūtams, ka vieja patmaļu liktiņs laika gaitā bejs vysnūtaļ skorbs, partū vēļ jū vaira juonūviertej vieja patmalis, kas leidz myusu dīnom ir sasaglobuojušys i paruoda mums nadaudz nu aizguojušim laikim.

Pastaru vieja patmalis, precizi izasokūt, ir holandīšu tipa vieja patmalis ar tyltu, i tom ir kūka korpuss iz augsta akmiņa myura vierspamata. Leidz myusu dīnom gon nav sasaglobuojs tylts apleik vieja patmalem. 1891. godā caltuos vieja patmalis atsarūn lāzanā kolnā. Tei bejuse īrosta prakse – vieja patmalis ceļt atkluotuos vītuos, lai nu vysu pušu tom tyktu kluotyn viejs i nabyutu nikaidu škieršļu, pīmāram, sātys, bierzs, meži, gatvis. Vieja patmalis nu naleluo uzkaļneņa varēja sovus spuornus slīt augstu gaisā puori dryvom i klajumim. Lubuonys zemīne ir vīna nu Latvejis teritorejis vītom, kur vysvaira cēle vieja patmalis, partū ka iudiņa patmaļu ceļšonai nabeja pīmāruotu upu i ryuču.

Pastaru vieja patmalis 2013. godā. Karteņa: V. Vilcānis p.a.

Pastaru vieja patmalis ir 28 m augstys i agruok apkolpuoja vysys apleicīnis saimisteibys. Malieji iz dziernovom brauce agri nu reita, partū ka, kai soka, „kas pyrmais brauc, tys pyrmais maļ”. Bīži gon beja tai, ka malieji vasalu dīnu i pat ilguok stuovēja pi patmaļu ryndā i gaideja sovu maļšonys kuortu. Latgolā kotra sāta brauce kaidys 4–6 reizis godā iz patmalem, i braukšonys laiks tyka saskaņuots ar cytim saimisteibys dorbim. Tai kai gaideišonys laiks beja ilgs, tod veiduojuos ari taidys krūga patmalis. Malieji sovu labeibu atstuoja patmalēs i poši kavieja laiku krūgā. Vysbīžuok itī krūgi atsaroda 30–200 m tyvumā, bet pi Pastaru vieja patmaļu tyvuokais krūgs bejs 4 km attuolumā asūšais Kuorkleņa krūgs, bet, īspiejams, ka ari tī braukuši kaidi malieji.

Pastaru vieja patmalis beja lelys, i tymuos beja vasali treis maļšonys gaņgi, kas ļuove eisuokā laikā samaļt lelu myltu daudzumu. Pīguodis process nūtyka itai – stadulā, kas ir patmaļu daļa zem tylta, ībrauce ar pajiugu i taišni nu tuo labeibys maisus izvylka vieja patmaļu bieneņūs. Piec tam jau gotovūs myltu maisus pa sleipu sili nūlaide iz stadulu i tī tūs īkruove vosorā rotūs voi zīmā rogovuos.

Meļdera dzeivi raksturuoja teicīņs „vieja meļders ir Dīva nerrs”, tā bīži saceja, partū ka jī vysu laiku ceinejuos ar vieja kaprizem, salejušom i pat sasalušom burom, kai ari struoduoja caurviejā, zīmys soltumā, kai ari naktīs. Pastaru vieja patmalēs vajadzeibys gadīnī vieja patmaļu golvu, na korpusu pagrīze pret vieju i tū dareja ar striči voi kēdi.

Par meļderim vysbīžuok palyka vacūs meļderu dāli, kurim beja juoīsavuica vysi dorbi, kai ari remontēt salyuzušūs patmaļu īkuortu, i reizem meļderi labi prota ari gaļdnīka dorbus. Piec tam tūpūšī meļderi izturēja puorbaudejumus ari cytuos vieja patmalēs, i, kod tys beja padareits, jī vēļ godu nūstruoduoja par „vanderzelli” – ceļuoja nu vīnu vieja patmaļu iz cytom i kotruos nūstruoduoja kaidu mienesi.

Pastaru vieja patmalis dorbuojuos ar vieja spāku leidz pat 1958. godam. 20. gs. 60. godi vyspuor ir laiks, kod Latvejā beidzēs vieja patmaļu darbeiba. Piec tam leidz 1980. godam Pastaru vieja patmalis dorbuojuos ar mehaniskū dzinieju.

Piec ostoņu godu, 1988. godā, Pastaru vieja patmalēs veice atjaunuošonys dorbus – saremontēja spuornus, izlyka jumtu i atjaunuoja uorsīnu skaidu apšyvi. 2010. godā Pastaru vieja patmalis pīdzeivuoja sovu atdzimšonu, partū ka tyka suokts patmaļu rekonstrukcejis process, kurs nūsaslēdze 2012. godā. Vītejuo gaļdnīkmeistara Zenona Bolūža vadeibā tyka atjaunuoti patmaļu spuorni, kuru nūstyprynuošona i īgrīsšona beja cīši sarežgeits aizdavums. Nuokūtnē teikūt planavuots atjaunuot ari patmaļu augšdaļā asūšū mehanismu.

Vieja patmaļu atjaunuošonā finansiejumu deve Vaļsts kulturkapitala fonds, kai ari patmaļu eipašnīks Vitālijs Pastars, kurs īguļdeja sovus privatūs leidzekļus. Tai kūpeigim spākim ir atjaunuots i saglobuots na tik Latgolā, bet vysys Latvejis mārūgā īvāruojams arhitekturys pīmineklis.

Roksta autore: Maija Ārena