Dvēsele ūlā/puosoka

Dvēsele ūlā/puosoka

Publicāta: P. Šmita „Latgaliešu pasakas”, 1937.g. (saglobuota originaluo raksteiba).

Bejuse kēniņa meita vuordā Līza, kas dzeivuojuse pilsātā Novgorodā. Dzeivuojis ari kēniņa dāls, saukts Juonis ķeizars, kas juojis karā par trejdeviņom zemem. Jis pījuojis pi Novgorada, pamanējis tur ustobā guni dagūt un līgojis vydā. Viņu puorjāmuse Līza, īvaduse pošu savā pilī un viņa zyrgu stallī. Un tur viņi dzeivuojuši vīnā pilī, cikom bejis juoīt karā. Taišņi uz tuos pilsātas guojis īnaidnīks, un Juons keizars nyu jau gribējis īt karā, bet Līza viņu napalaiduse, pasacējuse, ka lobuok vīna šei poša īškūt karā.

Reitā Līza pīsacāluse, pajāmuse sovas piles atslāgu un izvoduojse jū pa vysu pili, tikai vīna kambara naslāguse vaļā, kurs bejis aizsīts ar lyuku. Tad pīsacējuse, ka lai jis itymā kambarī naīt.

Kad kēneniņa Līza nūbraukuse karā, tūlaik tikai vīns pats Juons keizars palicis tamā pilī. Viņš staiguojis pa vysu pili un viņam īsagribējīs īt pasaskatīt, kas ir tamā kambarī, kur ar lyku aizsīts. Tad jis spēris ar kuoju tamuos duravuos un uz reizes durovas izlākušas uorā nu eņģim. Īguojis tamā kambarī, jis īraudzējis tur cylvāku koroujūtīs, kam pa obejim suonim koruojušuos bucas. Tad sacējis tys cylvāks, kas koruojīs: „Lydzu padūt man itū bucu, kas koruojas man lobajā suonā!”

Juons ari pasnēdzis jam itū bucu, bet tamā bucā bejis ašnis. Kad tikai tys cylvāks izdzēris itū bucu ašņa, kai uz reizes atsaruovīs nu kēdem. Tus bejis beznuoves cylvāks, nu jis tylen pajēmis un izdzinis Juoni keizaru nu tuos piles. Tad Juonis sēdīs rotūs un nūbraucis prūjom.

Kad puorbraukuse Līza, tūlaik viņa ļūti nūskumuse, īraudzīdama beznouves veiru jau vaļā. Jis ar viņu gon runuojis ļūti laipnim vuordim, bet Līza pavysam nagribējuse viņa runas klausītīs.

Vīnu reizi Līze teišom saslymuse, tūlaik beznuoves cylvāks nūjuojis medeibuos un atjuojis pi juos Juonis keizars. Līza jam pasacējuse: „Tu juoj uz taidu un taidu vītu, kur dzeivuoj veirs, kas vysu zyna; tys zyna ari, kur atsarūn beznuoves cylvāka dvēsele.”

Juonis nu sēdīs zyrgam mugurā, juojis meklēt tū veiru, kas vysu zyna. Kū meklējis, tu ari atradis.

Tys veirs pasacējis Juoņam: „Juoj uz jyuru tur ir vīna sola, uz tuos solas tu atrassi peili. Puorplēs tū peili, jamā byus ūla, tū ūlu tu pajem, aiznes uz pili, nūkyrynoj korstu cepli un īmet tur viņa dvēseli!”

Kad jis nūbraucja uz tuos solas, atroda peili, sagyva un puorplēsja pyšu. Kad tikai viņš tū ūlu, kas bejuse tai peilē, pajēmis rūkā, kai uz reizes beznuoves cylvāks palicis slyms, jo tai ūlā beja juo dvēsele. Kad Juonis keizars atbraucis, nūkurinuojuši cepli, īmatuši tur ūlu un tamā pašā bereidī beznuoves cylvāks nūmiris. Nyu Līza ar Juoni keizaru dzeivuojuši laimīgi, un varbyut, ka viņi vēl tagad dzeivoj.

Karteņa: LaKuGys arhivs

Kalenders

Apr
11
Pīk
16:00 Gruomotys “Kaids nūteikti atīs” ... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Gruomotys “Kaids nūteikti atīs” ... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Apr 11 @ 16:00 – 17:30
10. aprelī Rēzeknē i 11. aprelī Daugovpilī nūtiks diveji saisteiti pasuokumi par volūdys tematiku i norvegu autora, Nobela premejis laureata Juna Fosis (Jon Fosse) gruomotys “Kaids nūteikti atīs” prezentaceja. Īīšona – bez moksys.   Pīsadola:[...]
17:30 Koncertpietejums “Dzagiuze tauty... @ Daugovpiļs Vīneibys noma kopejneica
Koncertpietejums “Dzagiuze tauty... @ Daugovpiļs Vīneibys noma kopejneica
Apr 11 @ 17:30 – 19:30
Folklorys kūpys “Grodi” i folklorys pietnīka Aigars Lielbārža koncertpietejuma “Dzagiuze – tautys prīškstotūs i dzīsmēs” prezentaceja Daugovpilī. Koncertā “Grodu” izpiļdeituos dzagiuzis dzīsmis meisīs ar pietnīka Aigara Lielbārža komentarim par dzagiuzis simboliku, prīškstotim folklorā i dzīšmu[...]
18:30 Izruode “Kaids nūteikti atīs” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Kaids nūteikti atīs” @ Daugovpiļs teatris
Apr 11 @ 18:30 – 20:00
Beidzūt jī ir kūpā, diveji viņ, tuoli paceli nu vysu. Tykuši pi jaunys pījiurys sātys nazkur nakurīnis vydā. Beidzūt. Diveji viņ. “Tok, ka nu kaids atīt?” apziņā īsamolda namīreiga dūma, i carātuos mīra ūstys iudiņus[...]
Apr
12
Sai
all-day Arvīda Eglis 120. jubilejai veļt... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Arvīda Eglis 120. jubilejai veļt... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 12 all-day
Gleznuotuoju profesoru Arvīdu Egli (1905–1977) riezeknīši pamatuotai vys vēļ skaita par sovejū, kam ar Rēzekni ir saisteiti gondreiž 30 trauksmainuokī juo myuža godi (1915–1944). Tok sovys vosorys nu 1958. gods leidz pat myuža nūslāgumam muokslinīks[...]
11:00 Sasatikšona ar Juoni Pampi @ Kuorsovys kulturviesturis centrys "Līču mājas"
Sasatikšona ar Juoni Pampi @ Kuorsovys kulturviesturis centrys "Līču mājas"
Apr 12 @ 11:00 – 12:30
Sasatikšona ar Juoni Pampi @ Kuorsovys kulturviesturis centrys "Līču mājas"