Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja 47 cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2013. goda apreļa numera.

Pīktais raidejums (vasaluošonuos)

Loba dīna!

Šudiņ “Volūdys vaicuojumā” kūpā ar Jums Maruta Latkovska.

Prūtama līta, ka ar kotru myužeibā aizejūšu paaudzi atmierst ari vasala volūdys kuorta, nabyuteibā aizīt na puors vuordeņu, bet vasalys vērtinis kaidai tautys daļai pīdarūšu vuordu. Tys ir naizbāgams process, jo mainuos vide, kurā cylvāki dzeivoj, i dorba reiki, ar kurim jī struodoj.

Tūmār ir kaids volūdys pamatu pamats, kuru napīcīšams saglobuot nu paaudzis paaudzē. Jo mes sovai volūdai atjamam puoruok daudz vuordu, tod var izīt tai, ka ni unučkeņom i unucenim sovā mēlē varēsim vaira puosaceņu pastuosteit, ni ar sovim vacuokim i vacvacuokim par dzeivi parunuot. Sovejim paliksim svešī, jo dzymtuo volūda ir vīneiguo cylvāka identitate, vīneiguo juo sāta.

Īsaklauseisim Zinaidys Loginys vuorsmuos, kur jei labi atkluoj, cik dziļa suope var pīmeklēt cylvāku, kurs ir pīkuss nu dzeivis steigys i kuram beidzūt pat cīši svareiga izaruoda sovu sakņu izjiuta:
Es pasagluobu Golvoru sātā
Ar dieļu aizsystim lūgim,
Caur mozu škierbeņu tymūs
Vierūs paguotnis duorzūs.
Vacuos uobeļneicys zorā
Sēdēja putyns ar zalta sirdi,
Syla gareni snīgā
Svaidejuos uobelim zalta.
* * *
Jutūs kai dasīts suņs,
Kam zalta saita grauž koklu,
Es navarieju aizrīt nakti
I naspieju izalikt okla.
Gaideju muotis sorguotuojis,
Atguoja – mīgs…
I sapyns beja bolts, bolts
Kai paguotnis duorzūs snīgs.

Nu padūmojit poši, voi ta sovom babeņom, dzedim, kuri staigoj jau myužeibys duorzūs, mes varim atsaļaut saceit: čau voi hellow! Var jau byut, ka pavysam
jauni cylvāki tū tai ari dora. Bet voi nu tuo asam īgivieji? Ar kū švakuoks ir nazkod
sazateikūt saceitais sveicīņs: vasals, vasala, vasali, vasalys, kurā tik daud loba vieliejumu, a izsaceitajam vuordam kai zinim ir, oi, cik varons spāks!

Sovs sokomais latgalīšim beja ari, ejūt paceli voi prūjom, i tys skanēja: Ar Dīvu! Vysu lobu! Palic vasals! Palic vasala! Palicit vasalys!

I pasprīssim niu kūpā, voi ta tys ir pruota dorbs nu taidu sasasveicynuošonys i atsavadeišonys vuordu atsasaceit?!

Ar tū ari “Volūdys vaicuojums” šudiņ ir izskaniejs. Palicit vasali!

Sastais raidejums (vītnīkvuordi)

Loba dīna!

Latgolys Radejis rubrikā “Volūdys vaicuojums” ar Jums ir Maruta Latkovska.

Par kū mes parunuosim šudiņ?

Dūmoju, ka ituos reizis vīsi voi gosti varātu byut vītnīkvuordi. Ar kū tī ir izapeļnejuši ituos sovys vizeitis “Volūdys vaicuojumā”? Līta taida, ka, pīmāram, nūruodomī vītnīkvuordi itys, itei, itaids, itaida ir suokuši gaist nu myusu runys. Mes jūs asam pastyumuši maleņā i aizstuojam ar šys, šei, šaids , šaida, šytaids, šytaida. A par kū mes navarātu tūs otkol “īceļt sauleitē” i saceit:

Itys reits beja breineigs,

Itei gruomota maņ cīši patyka,

Itaids skumeigs jis nikod natyka radzāts,

Itaida naparosta cylvāka es vēļ nabeju satykuse.

Ari par personu vītnīkvuordim jis, jei mums bīži viņ aizamierst i mes jūs aizstuojam tikai i vīneigi ar viņš, viņa. A kū taidu itī personu vītnīkvuordi byutu sagrākuojuši, ka mes jūs vaira nagribim redzēt sovys volūdys arsenalā, sovu vuordeņu kruojumā, jo jī tok eistyn ir mums pīdareigi. Deļtuo lai jis, jī, jei, juos – lai jī vysi ir i vysod palīk myusu draugi!

Taipat kakteņā asam īdzynuši ari nanūteiktūs vītnīkvuordus: kas naviņ, kazyn kas, nazkas, nazyn kas aizstuojūt tūs ar nu lejslatvīšu puorcaltajim i vīnkuorši aizajimtajim dīz kas, kaut kas. Liksim tūs lobuok atpakaļ sovys volūdys kruojumā i drūši saceisim:

Nabādoj, mameņ, kas naviņ paliks ari muoseņai.

Nazyn kas munā duorzā itūs smuordeigūs pučeišu sieklenis pasēja.

Es nazkai par tū pavysam napadūmuoju.

Kazyn kas tī šūreit tai šmukai spēlēja?

Ar tū “Volūdys vaicuojums” izskaniejs.

Paļdis, ka klausejotēs. Vysu lobu!