Rēzeknē nūtiks VII Storptautiskais etno festivals “GOSTI”

Rēzeknē nūtiks VII Storptautiskais etno festivals “GOSTI”

11. i 12. julī Rēzeknē nūtiks VII Storptautiskais etno festivals “GOSTI”, kas īprīkš pazeistams kai Nacionalūs kulturu festivals Rēzeknē, nu festivala ideja i tradicejis palīk namaineigys – tys atkluoj prīcu par gostu gaideišonu, meilu uzjimšonu i leiksmu kūpā byušonu. Itūgod festivals puļcēs ap 800 dalinīku nu Latvejis, Lītovys, Igaunejis, Boltkrīvejis, Krīvejis, Pūlejis, Ukrainys i Turcejis. Vaira kai 50 kolektivu itūgod vīnuos kūpeigā festivala tema – sīna laiks i sīna tolka, gosti i ļustiešona aba “Gosti, iz sīnatolku”!

Dažaida muzyka,tautysdzīsmis i dejis Rēzeknē izplauks kai skaistys pučis pļovā, kur atškireiguos kulturys izpausmis cyta cytu papyldynoj, pylnveidoj i, leidza pastuovūt, vuica respektēt cytam cyta dvieseliskū boguoteibu.

11. julī 19.00 festivals īsasuoks vīnlaiceigi i piļsātā ar koncertu “Pļuovu sīnu pa vysu dīnu”, i vairuokūs Rēzeknis nūvoda pogostūs – Lendžūs, Veremūs, Strūžanūs i Feimaņūs, kur uzastuos tautys muokslys kolektivi nu Latvejis, Lītovys, Boltkrīvejis, Krīvejis, Pūlejis i Ukrainys.

12. julī nu 10.00 Rēzeknis piļskolnā vysi aicynuoti baudeit latgalīšu sātys vīsmīleibu – byus i latgalīšu, lītaunīku i boltkrīvu sīna tolcuonu sasadzīduošona, i sovstarpiejuos saceņseibys sīna stogu likšonā i cytūs tolkys dorbūs. Piec kuorteiga dorba paradzāta ari sīna tolkai atbylstūša maļteite.

Kod sīna tolkys dorbi byus apdareiti, nu 14.00 sevkurs varēs izbaudeit ari cytu vaļstu nacionaluos kuknis lobumus – pi “Zeimuļa”, koncertzala GORS i Festivala promenadē gar Rēzeknis upi dorbuosīs ukraiņu, lītaunīku, pūļu, boltkrīvu i krīvu sātys, kur tautys muokslys kolektivi prīcynuos ar dzīsmem i dejom, bet sātys saiminīki cīnuos i tierguosīs ar nacionalim gordumim i omotnīku darynuojumim.

Festivala dižkoncertā “Rēzeknes vārtos – dziesmu zārdi” kūpā dzīsmis skandēs i deju rokstus veiduos deju kūpys, dzīšmu i folklorys ansambli nu Latvejis, Krīvejis, Boltkrīvejis, Ukrainys, Pūlejis, Lītovys i Turcejis, ļaunūt sajust sovstarpejū sābru kulturys tradiceju styprumu i boguoteibu.

Piec struoduošonys i koncertu baudeišonys, ļustiešonuos pīktdīnis i sastdīnis vokorā nūsaslēgs ar nakts koncertbalu, kur sevkurs varēs kuojis izlūceit jautrūs dančūs i raudzeit sarunuot sev tolcuonus cytai vosorai.

Storptautiskais etno festivals “Gosti” (īprīkš Nacionalūs kulturu festivals) Rēzeknē nūteik kotru ūtrū godu i tys ir ījiems stabilu vītu kūpejā kulturys nūtikšonu kalenderā. Tuo pyrmsuokumi vaicojami aktivā i sistematiskā Rēzeknis nacionalūs bīdreibu darbeibā, kas izapauž tīksmē apzynuot i saglobuot sovu etniskū identitati. Festivala mierkis – caur tautys muzyku, dejom i ritualim atkluot i paruodeit plašuok Rēzeknē, Latgolā i cytuos Latvejis vītuos dzeivojūšūs  mozuokumtauteibu etniskuos kulturys vierteibys, tūs īsakļaušonu i atteisteibu šudiņdīnā.

Festivalu organizej: Pošvaļdeibys agentūra “Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centrs”, sadarbeibā ar Rēzeknis piļsātys dūmi, Rēzeknis Nacionalūs bīdreibu kulturys nomu, Rēzeknis nūvoda dūmi i Eiroregiona „Ezeru zeme” pošvaļdeibu asociaceju.

Kalenders

Apr
12
Sai
all-day Arvīda Eglis 120. jubilejai veļt... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Arvīda Eglis 120. jubilejai veļt... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 12 all-day
Gleznuotuoju profesoru Arvīdu Egli (1905–1977) riezeknīši pamatuotai vys vēļ skaita par sovejū, kam ar Rēzekni ir saisteiti gondreiž 30 trauksmainuokī juo myuža godi (1915–1944). Tok sovys vosorys nu 1958. gods leidz pat myuža nūslāgumam muokslinīks[...]
11:00 Sasatikšona ar Juoni Pampi @ Kuorsovys kulturviesturis centrys "Līču mājas"
Sasatikšona ar Juoni Pampi @ Kuorsovys kulturviesturis centrys "Līču mājas"
Apr 12 @ 11:00 – 12:30
Sasatikšona ar Juoni Pampi @ Kuorsovys kulturviesturis centrys "Līču mājas"
18:00 Komedejšovs “Četri bruoli” @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Komedejšovs “Četri bruoli” @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Apr 12 @ 18:00 – 19:30
“Četru bruoļu” šovs ir bruoļu Kozlovsku – Juoņa, Jura, Oskara i Muorteņa (Kozmena) – taiseits humoriski seits vokors divejūs cielīņūs.   Improvizaceja, skeči, izaicynuojumi bruoļu vydā, vysaidi puorsteigumi i vokora eipašais gosts, kas šaļtim bruolim[...]