Rotko centrā apsaveramys treis jaunys izstuodis

Rotko centrā apsaveramys treis jaunys izstuodis

Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā atkluotys treis jaunys izstuodis. Leidz 15. septembram byus apsaverama zvīdru izceļsmis norvegu muokslinīka Larsa Stranda izstuode “Aiz horizonta” i Dmitrija Lavrentjeva izstuode “Uzlecošā Venēra”, sovukuort leidz 9. augustam apsaverama Laikmeteiguos muokslys centra augūšys kolekcejis skate kim? salons.

Larss Strands soka, ka juo dorbim rakstureiga “polihromuo monohromeja”: nu attuoluma izavārdami vīnkruosaini, tyvplanā tī pīduovoj daudz tūņkuortu, kai ari daudzveideigi niansietū teksturu i fakturu. Struodojūt pi gleznys, muokslinīka radeituo vīnkuoršeiba palīk sarežgeita, i rezultats – meditativs. Juo dorbūs ir namiteiga atsauce iz horizontu uztveris asociativajā leimenī. Muokslinīka lelformata dorbūs īsamīsoj Zīmeļeiropys tautom rakstureiguo pacīteiba, precizitate i attureiba, tok attureiba ite ir izaicynūša – tei roda sprīdzi, rezonansi i apzinis vibracejis iluzejis.

Dmitrija Lavrentjeva daiļradis evoluceja saisteita ar pyrmsuokumu vaicuojumim. Juo dorbu tālaineiba īt nu arhaiskūs Afrikys skulpturu, nu indiaņu kulturys tradiceju, tymā skaitā nu meksikaņu masku. Lavrentjeva dorbi naratai atguodynoj senejūs ciļšu religejis artefaktus. Muokslinīka plastiskajai volūdai rakstureiga natycama tālu i izteiksmis manīris ekspresivitate i kategoriskums. Dorbūs īlykta varena, eksploziva energeja, kas iz audakla viersmys navoldami izalauž sarausteitu plašu trīpīņu i spylgtys teirys kruosys protuberancis veidā. Lavrentjeva dorbu golvonais objekts ir cylvāka gora izpiete vysuos tuo izpausmēs.