Aicynoj daleitīs ar personeigim stuostim par dzīsmem
Rakstnīceibys i muzykys muzejs aicynoj sabīdreibu īsasaisteit tūpūšuos ekspozicejis “Dziesma” veiduošonā, stuostūt par dzīsmis i dzīduošonys nūzeimi sovā dzeivē. Daugovpiļs dzeivuotuojus muzeja darbinīki īlyudz iz sasatikšonu 30. julī, 13.00 Latgolys Centraluos bibliotekys Periodikys laseitovā (Reigys ūļneicā 22A), kur sevkurs aicynuots pastuosteit par kaidu eipašu dzīsmi voi ar dzīduošonu saisteitu nūtikšonu sovā dzeivē.
Intervejis nūtiks napīspīstā gaisūtnē pi kopeja voi čaja. Dzeivuotuoju stuostus izmontuos, veidojūt Rakstnīceibys i muzykys muzeja ekspoziceju “Dziesma”, kuru paradzāts atkluot 2016. goda pavasarī reizē ar rekonstrukceju pīdzeivojušū muzeja āku Reigā, Piļs laukumā 2.
Pamatojūtīs iz dzīsmis i dzīduošonys tradicejis nūzeimeibu Latvejis kulturā, ekspoziceja īcarāta kai muzeja duovona Latvejis Republikys 100 godu jubilejā. Ekspozicejis struktura tiks veiduota, Latvejis dzīšmu viesturi stuostūt caur myusu dīnu cylvāka dzeivis ritiejumu. Leidzeigi kai Krišjāņa Barona tautysdzīšmu kuortuojumā, ekspozicejis ītvorūs cylvāks pīdzims, augs, izīs cauri nūteiktai socialajai pīredzei, īaugs sovys kūpīnys montuojumā i paliks jau par nuokamuos paaudzis bāzi. Partū šudiņdīnys Latvejis dzeivuotuoju īsaiste ekspozicejis izveidē ir cīši napīcīšama.
Daleitīs sovā pīredzē īspiejams vysaidūs veidūs, na tik sasateikūt ar muzeja darbinīkim kluotīnē. Aptauja pīejama škārsteiklā. Leidz 30. juļam izdrukuotys anketys īspiejams aizpiļdeit Latgolys Centralajā bibliotekā.
Sevkurs, kuram ir personeigs stuosts par eipašu nūtykumu, kurā lela nūzeime bejuse kaidai dzīsmei, aicynuots ari sasazynuot ar muzeju (aivars.madris@rmm.lv; 67221956).
Ar aptauju i interveju paleidzeibu raudzeisim kūpeigi nūskaidruot, cik pamatuoti ir taidi tradicionali (ari klišejiski) apgolvuojumi kai: latvīši ir dzīduotuoju tauta; latvīšu kori ir Latvejis Nokia; dzīsmuotuo revoluceja ļuove atjaunuot Latvejis vaļstiskū naatkareibu i cyti.
Ar dzīsmis viesturis interpretacejis storpnīceibu RMM ekspoziceja dūs īskotu na tik diveju profesionalu muokslys nūzaru – rakstnīceibys i muzykys – atteisteibā, nu ari veicynuos diskuseju par nacionaluos identitatis vaicuojumim.