Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja 47 cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2014. goda apreļa numera.

27. raidejums (burts “l”)

Loba dīna! Latgolys Radejis viļņūs kūpā ar Jums Maruta Latkovska!

Latgalīšu vuordu, kas atsaškir nu lejslatvīšu, apsavieršonā šudiņ ir daguojuse reize vuordim, kuri suocās ar burtu “l”. A pyrma – par kai dzīsmeite skaneigajim vītu vuordim: Laizāni,Landskorona, Laudari, Leiksna, Leivuons, Lejs (azars), Lelais Līpukolns, Leikumi, Leimani, Leinakolns, Leņdži, Liučāni, Liudāni, Liukāni, Liumani, Lizdiki, Līpna, Līpnīki, Līpiniškys, Lītavnīki,Lynova, Lubuons, Ludza,Ludzeiši, Luoči,Luocupi, Ļudvikova.

A niu cyti vuordeni, kuri suocās ar burteņu “l”: myusu, augšlatvīšu, vuords ir laidynuot, a lejslatvīši soka kausēt,laiška, laiškeņa ir liekšķere, a laiškuot ir vieteit, lataka ir lāsteka, ari vāsa sīvīte, ladauka ir solta ustoba. Vuords lauks tys nav teiruma apzeimiejums kai lejslatvīšim. Latgolā lauks soka par zyrgim ar lauku (gaišu) pīri, vēļ lauks ir ari cylvāks, kam moti iz pīrys atsakuopuši.

Sovukuort, laulobnīki ir kuozu gosti, a laupeit guļbys, buļbeišus ir teireit, myzuot kartupeļus.

Lāna gaļa ir jāla i meiksta gaļa. Vēļ par gaļu ir dzierdāts sokom: kas tei par gali – vīnys lānys, tai runoj par mozvierteigu, ūtruos škirys gaļu.

Lādeitīs ir pucētīs, pīm., redz kai meitys lādejās – īs iz večerinku, niu saceisim: īs iz diskoteku.

Luņgeibuos īt – īt raugūs da jaundzymušuo.

Lāvs ir lāzons, saklys, a par lementari nazkod sauce ābeci.

Lineika ir atsperu roti, a lynzīds – gaiši zyla kruosa.

Lipiņs ir tauryns, a literi – burti.

Lītūņs ir lietuvēns, lizeika – karūte.

Lyga ir slimeiba, a lytka ir gūrns, ari kuoja nu ceļagola iz augšu.

Luops ir prīžu skols, a luopturs – skolu turātuojs.

Lukta, lukteņa ir div` bolkys viers orūdim klietī – pierts slūtu, niešu globuošonai, a lūdzinīks – lūgu sliedži, “lūga duravenis”.

Lupatnīks ir lupotu saga zyrgim, a lūbtīs ir veiktīs, pīm. Maņ pasalūbedabuot taišni tū puisi par veiru, kuru esgribieju!

Laipeņa ir bišu izejis dieleits nu guļstrūpa.

Leluo Muorys dīna ir 15.augustā, kod Bazneicā teik pasvieteitys zuoleitis, tei ir breineiga dīna, kod pateiceibys litanejā dabasim pļovā, mežā i teirumā skaņ: “Svātuo zuoļu Vaļdineica, vysa zeme caur myusim, zuoleitem, lyudz Tevi, Dīvamuot, esi myusu aizbiļdne…”

Īvāruosim, ka ar burteņu l suocās na tikai Leluos Muorys dīnys nūsaukums, bet ari taidys skaistys duorza pučis vuords kai lataceņa, cytuos vītuos, pīm., Aglyunys gruomotu golda vadeituojis Lidejis Aglyunītys dzymtajā pusē Istalsnys draudzē juos sauc pa ļāleitem, a lejslatvīšim tuos ir sirdspučeitis. Jo teišam tūs zīdeni atguodynoj sirsnenis, taipat lataceņu i ļāleišu vuordeni tom nav nu gaisa nūkrytuši. Izaver, ka ari latgalīšim itī vuordeni ir guojuši nu sirds iz sirdi. Na vīnys viņ paaudzis bārni ar ļāleišu zīdenim kai mozom ļaleitem ir spieliejušīs smiļteņuos i piec pavasareiga leita prīcuojušīs, ka sirsneņu pučeitis sauleitē izaver kai dimanta latacenis.

Vēļ grybu pīminēt, ka ar burteņu “l” suocās ari lineņu (aug teirumu, gruovu moluos i tūs zīdeni ir leidzeigi laumuteitem, tik daudz smolkuoki) vuords. Uorstnīceibys augu gruomotuos itai lauku pučeitei ir parostuos vīrcelis nūsaukums, taipat ari upis pučei laičinei ir dzaltonuos lēpis voi dzaltonuos iudiņa rūzis vuords.

28. raidejums (burts “m”)

Šudiņ parunuosim par vuordim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu i suocās ar burtu “m”. Pyrma īsaklausit vītu vuordūs: Mači, Medni, Madžuli, Mērdzine, Miglinīki, Mežarejis, Myurinīki, Meļderi, Malmona, ari Malmuta, Malnova, Malta, Mežavydi, Myglāni, Murāni, Muorteni, Muotrīne, Muokūņkolns, Muizinīki, Makuži, Murāni. Ari Viļakys vuords nazkod suocēs ar burtu “m”, jo tū sauce par Marinhauzenu.

A niu par cytim vuordenim: madaunīks – ir muola pūds madam, a mārga ir meitaleigovys godūs.

Maut ir peļdēt, meikstūne – atkusnis.

Meit nūzeimej maineit, a metļuks ir tauriņs.

Mīlis ir raugs, a motka ir dzejis šketere.

Mozgys ir mazgls, muļtiņs ir flaneļs.

Mylyns ir cyuku kaunamais duņcs, ari rūkys dziernovu darbynomais kūks, ari rasna vāza, mylna, ari catūrtuo nūzeime ir vuordam mylyns: tys ir na vysai gudrys cylvāks, tautā par taidim soka – “ar maisu systs”.

Muoga ir kuņgis, meitičs ir donžuans.

Meitīs ir maineitīs, a marudzēt ir kavēt.

Maule ir rotu rumba, dīmžāl myusu dīnuos tys ir gondreiž izgaisynuojs sovu senejū nūzeimi, a īgivs vaira nīvojūšū.

Merkavuot ir mieginuot, a myudēt ir mauruot.

Mieslīņs ir skaidīņs – vīta sātā, kur gatavej molku.

Miļtineica ir myltu putra, a molozejs ir jaunpīns.

Morgs, ari morga ir 2/3 desetinys (apmāram 0,74 nu ha) zemis, a murmuļs ir pīdziers pļuopa, ari cylvāks, kurs naskaidri runoj.

Muoceiba ir spredikis, a Bazneicys svātki – Mozuo Muorys dīna, kurus sviņ 8. septembrī, tei ir ari Dīva Muotis Jaunovys Marijis dzimšonys dīna.

A niu par augim, kuru nūsaukumi suocās ar burtu “m”:Muškiters ir lelzīdu pelargoneja, a mežoga ir meža uobeļneica.

Mienesnīki ir redisi, a par duorza mirtu latgalīši sauc zylū kuopneiti (trepeiti).

Moruška ir divlopu žagateņa, a muotis zuole ir matuzāle.

Par mīlesteibys kūceņu mes saucam smuordeigū sausserdi.

Maņ, prūtama līta, nav nikaidu zynuotnisku pīruodejumu, bet ari vairuokys sakriteibys pošys dzeivē līcynoj, ka myusu i augu liktini ir sovstarpeji saisteiti i vīns ūtru papyldynoj.

Tymā rudinī, kod nūmyra muns dzedeņš, zīmā nūsola ari mīlesteibys kūceņš (smuordeigais sausserds) babenis puču duorzā. Laikam jau ir kaida eipaša saikne storp zīdim, kūkim i cylvākim. Tys nūzeimej, ka, izdorūt puoresteibu sovam mozajam bruoļam, tū nagrybūt (morali) izdorom ari sev.

29. raidejums (burts “n”)

Loba dīna! Latgolys Radejis viļņūs kūpā ar Jums Maruta Latkovska!

Itūreiz parunuosim par taidu myusu alfabeta burteņu kai burts “n, ņ”, pīmynūt vuordus, kuri suocās ar itū burtu i piļneibā atsaškir nu myusu muosu i bruoļu – lejslatvīšu vuordu.

A vysupyrma, kai tys jau īsuokts, nūsauksim kaidus vītu vuordus ar burtu “n, ņ”: Narata (upe), Nartiši, Nagli, Naini, Naudyskolns, Naujine, Nautrāni, Neicgaļs, Neicinīki, Neikšāni, Nierza, Niperi, Nīdermuiža (ari Nīdarmuiža), Ņukši.

Vītu vuordu sakareibā grybu pastuosteit, ka pavysam naseņ ir izguojuse taida varona, 647 lopyspušu bīza autoru kolektiva sastuodeita gruomota, kura saucās “Latvijas ciemi” – Nosaukumi, ģeogrāfiskais izvietojums”. Itamā gruomotā ir īkļautys piec īspiejis vysys lauku apdzeivuotuos vītys, kurys sastuov vysmoz nu treju sātu i kurom ir apvīnojūšs nūsaukums. Itamā gruomotā ir dūti ari vītu latgaliskī nūsaukumi. Interesentim, kuri grybātu itū gruomotu dabuot sovā eipašumā na viņ personeigi, bet ari kaidys dorbavītys vajadzeibom, vajadzātu grīztīs ar lyugumu pi Latvejis Geotelpiskuos informacejis agenturys direktora. Tei patīši ir vīna cīši vierteiga gruomota!

Nu gon giusimēs pi vuordeņu, kuri suocās ar burtu “n”. I tai. Vuords nalpa, ari malpa ir lītuots mierkača apzeimiejumam. Pyrmū reizi maņ ar itū vuordu izguoja sasatikt kaidā Franča Trasuna fabulā, es tod nikai navarieju izdūmuot, kū varātu nūzeimēt vuords nalpa.

Ar vuordu naļūms teik runuots par kaidu nūmuoktu, navasalu cylvāku. A par naprašku sauc namuokuli, naizdareigu personu.

Našaļtē atguojs – tys nūzeimej, ka atīts ir nalaikā, nagaideitai, a nauošmi ir najauši, naviļši.

Naramūņs – namīreigs cylvāks, jis ir pats na sevī, jū puorjāmušys bailis, naramūņs.

Nabarāks – švaks dzeivuotuojs, naiedeleigs, vuojs, koltons cylvāks.

Naši ir nateirumi, a našmuks ir nagleits, sovukuort natiklis ir slynks cylvāks.

Necva,necveņa ir mulda, muļdeņa.

Neika ir svīsta kuļamais trauks, neit ir kuļt svīstu.

Nešļovys ir nastivis zemis nesšonai.

Nuotyna drēbe ir kūkvylnys drēbe.

Nalobums ir tyukšs, pīmāram, samiļzs, sasuopiejs piersts, tod soka, ka pierstā ir nalobums, vēļ tautā soka – džieļs ād, voi kai lejslatvīši saceitu, cylvākam ir grēmas. Ari taidu paruodeibu var saukt par nalobumu.

Nudi teik lītuots ar nūzeimi – tik tiešām, a nui – ar nūzeimi – jā!

Niu, niule ir ar nūzeimi nupat, tagad.

Nu reizis ir ar nūzeimi suokumā.

Neopresbiters ir naseņ īsvieteits prīsters, a nešpors – vesperis, vokora lyugšonys katuoļu Bazneicā.

Nabašnīks ir nalaikis, nakryškuons ir poguons, bezdīvs, naticeigs cylvāks,a nūceja ir cereiba. “Iz Teve es turunūceju, Kungs…” – tai raksteja vacajuoslyugšonu gruomotuos.I reizem ari dzeivē izīt, ka mes īsamonomsadadzynuot i cytaiž nūpūsteit apsevi vysu, viņ myusu eņgeļs sorguotuojsvēļ tur nūceju (cereibu), gaida pavasaraatsagrīzšonys cylvāka dvēselē i vīnkuoršilyudzās.

Nūslāgumā par dažim augu vuordim: pīmāram, nūrītinis, nūrītnis ir atvašu saulrītiņs. Itū pučeiti stota kopūs i tei kolpoj kai myužeibys simbols.

Naktineicys ir mums vysim labi zynomuos rudzupučis, a nastargys, nasturkys,nastarkys ir kresis. Nešporka (najauksim ar vuordu nešpors – vesperis) – taitod nešporka ir spargeļs. Augs, kurs leidzeigi pleivura pučei teik dalykts zīdu puškūs, a tuo gaišūs pavasara dzynumus izmontoj, lai sagataveitu breineigus duorziņu iedīņus, par kurim slovonais kulinars Reiteņš, ocu namyrkšynuodams, drūši saceitu “nu kas var byut lobuoks par itū!” Jo tys teišam ir gordai i veseleigai.

Ar tū ari Volūdys vaicuojums ir izskaniejs! Paļdis, ka klausejotēs. Vysu lobu!