Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja 47 cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2014. goda maja numera.

30. raidejums (burts “o”)

Esit sveicynuoti Latgolys Radejis klauseituoji! Volūdys vaicuojumā kūpā ar Jums ir Maruta Latkovska.

Šudiņ rynda ir daguojuse taidam pavysam opolam i smukam alfabeta burteņam kai pošam ūmuleibys īmīsuojumam, nu, prūtama līta, burteņam o, ar kuru suocās tī augšlatvīšu voi myusu, latgalīšu, runā atškireigī vuordeni nu lejslatvīšu.

Vysupyrma, kai tys jau īsuokts, nūsaukšu kaidus skaneigus vītu vuordus, kuri suocās ar itū burtu: Ondzuli, Ondrupine, Opoli, Opori, Osyuns (ari Osyuna), Osva, Ots (azars), Ozupine, Osāni, Ostrovski, Opūgi, Odotys, Odumāni, Obrumāni, Olūtnīki, Olūtova… A niu par vuordenim…

Īsadūmuosim, ka asam iz breisneņa īsavāruši Zīmyssvātku laikā i svinim vīnus nu pošim skaistuokajim svātkim godā – mozuo Bierneņa Jezus dzimšonys svātkus, kod kotram kuorteigam latgalīšam – katuoļam iz golda ir kas? Piļneigi pareizi – oblatkys, oblātis, oblatys – boltuos Dīva maizeitis Zīmyssvātkūs.

Taipat kotra katuoļa sātā, vysmoz paguojušuo godusymta vydā, Latgolā beja Kungam Jezum i Jaunovai Marijai veļteits pats lobuokais styureits sātā, kurā beja gon krystā pīkoltuo Kunga Jezus mūceņa, gon obrozi, obruozi, prūti, svātbiļdis.

Sovukuort vuords ornats apzeimoj katuoļu prīstera liturgiskuo apgierba sastuovdaļu. Tys ir puori golvai puorvalkams apmetnis, cielīs nu rūmīšu viersejūs driebu paveida, nu 13.gs. ornats teik īškalts suonūs, lai natraucātu rūku kusteibom Sv.Misis celebriešonys laikā. Iz mugorys ornatam parosti ir izšyuta krysta zeime.

A niu vuords opluots. Tī ir Bazneicys svātki ar tiergu.

Opska, ari Opskova – tai Baļtinovys, Bieržpiļa, Bolvu, Viļānu i, īspiejams, ari kaiduos cytuos vītuos Latgolā sauce Pleskovu.

Obuli ir bikšu mugurys daļa siežamajā vītā, bikšu kuojvyds. Kod kuozu laikā Latgolā dzīd apdzīduošonys dzīsmis, tod vīna nu bīžuok izpiļdeitajom ir par tom Ontona, Pītera, Mikeļa voi kaida cyta dzeraunis puiša bikšu storom, kurys obejis tykušys par lobom atzeitys, viņ tī obuli naz deļ kuo da zemis kariniejuši. Nu bet dzeive ir dzeive – tī jau vysaiž var nūtikt. A niu pi nūpītnuoku lītu!

Obods ir skrytuļa lūks, a ogers ir ierzeļs, ostri – ir zyrga astis voi kriepu sari.

Obžys ir īlyukši kūka orklam, tymūs jiudz zyrgu, a ockeļs, ogoļs ir orkla bolsts, tuo rūkturi.

Orcuks, orčiks, orciks, lejslatvīši jū sauc par zveņgeli. Tei ir aizjiuga sastuovdaļa, eiss škārskūks, kura golūs dasīn atsaitys. Pi orcika damat, dastyprynoj zemis apstruodis pīdarumus. I zirdzeņš var dūtīs iz teiruma pavasara dorbūs. Bet navajadzātu aizmierst ari par obroka kuli, prūti, auzu kuli, kū viļciejam pakuort koklā. Taipat par obroka kuli sauce ari sagataveitū uzturu molkys ciertiejim i sīna vediejim tuoluokā ceļā. Opors ir naapstruodojams, nalels zemis gobols teiruma vydā, ari iudiņaina voi kūkim apauguse napļaunama vīta pļovā, sovukuort, okys svēre lejslatvīšim ir okys vinda. Ogurcs ir gurķis, a okuleri – brillis.

Olūts ir avots, a olejs – ādamuo lynsāklu eļļa, sovukuort ozbors ir putruomi.

Olkons ir izsaļcs, bodā mārdāts, voi, lai cik natycamai tys ari izaklauseitu, pats sevi bodā mierdiejs, iz naudys pūda sādādams, pīm., Jura Pabierža dzejuojumā “Skūpais vecs” ir taidi vuordi: “Vysu myužu naudu kruoju, olkons, plyks es staiguoju, vacū mīsu, kaulus vuojūs – tikkū dzeivs es nosuoju. Un te muna dzeive beidzās, zyud jau muna naudeņa, re, kur valni pulkim steidzās, ak, jau kreit iz manim vini…” Tai ka, meilī Latgolys Radejis klauseituoji, dzeivuosim ar māru, dareisim ar māru, pruotu i beisimēs nu skūpuma, taipat kai apsareišonys vysuos vītuos i lītuos.

Ar tū ari Volūdys vaicuojums ir izskaniejs! Paļdis, ka klausejotēs! Vysu lobu!

31. raidejums (burts “p”)

Esit vasali cīnejamī Latgolys Radejis klauseituoji! Otkon da Jiusu gostūs īt Maruta Latkovska ar rubriku voi tematiskū raidejumu “Volūdys vaicuojums”.

Niu sovu kuortu kai suokumburts tim latgaliskajim vuordenim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu vuordu, ir sagaidejs burts p.

Atguodynuošu, ka te atškireibys ir na viņ ar kaidim puors burtenim voi izskaņom, bet ari teiri piec izrunys tī ir pavysam cyti vuordi, koč i ar vīnu i tū pošu nūzeimi.

Pyrma, kai jau tys īsuokts, nūsaukšu kaidus vītu vuordus ar burtu p kai suokumburtu: Platači, Putāni, Pelieči, Puoči, Peikstuli, Piļdigi, Piziči, Pabierži, Pīneni, Plotī, Pluocini, Prīdnīki, Pyupūli, Pryuši, Pujati, Patmaļnīki, Piļcine, Pokuli, Poikys, Pasīne, Peipini, Pīdruja, Pylda, Preili, Pupiki, Pupuoji, Purlova, Pūrmola, Puša, Pušmucova (ari Pušnicova), Plešova, Pliešova, Puduli, Punculi, Pūdu sola.

A niu giusimēs pi vuordeņu. Izaver, ka runuot par itim vuordim ar suokumburtu p dasaīs vysmoz divejūs raidejumūs. Jo itī vuordi ir kai nu puorpiļneibys roga sabyruši.

Nu īsaklausit i padūmojit poši, varbyut ari Jius pīminēsit kaidu vuordu, kurs varātu ījimt sovu vītu itymā puļceņā: Vuords pakraiškys, ari kraiškys – ir kriejuma palīki pīna pūdā piec kriejuma nūjimšonys ar lizeiku.

Pakutre ir ūdere, a pakšs, pakšeits – sātys styurs.

Palāda ir pūce, a palnu zeme ir podzolāta, naaugleiga augsne.

Paladzeņš ir vīnbrids teiklys.

Palame, ari pavuorde ir uzvuords, ari īsauka.

Paliejīņs ir blīni, pankūkys, a paļboni ir kruzuli, krūkys.

Paļts ir peļķe, a pamaste ir telpa zam greidys, ari pogrobs.

Pamašys ir slimeiba nu ļaunu ocu.

Panejis ir paniņas, a parāds – kuorteiba.

Parapeja ir draudze, ari leluoks cylvāku daudzums.

Pascele, posceļs – gultys maiss.

Pasīne ir pamats ākai, a paska – kūka trauks ar vuoku i turamajomūsom – svīsta, bīzpīna voi tauku globuošonai.

Paskrebeļs lejslatvīšim ir abrkasis, a pastaini – sīvīšu krakla apakšdaļa nu rupa audakla.

Pašele ir nūjume pi sīna škiuņa, rejis voi kliets.

Pataļči ir gasteišonuos i gosti vokorā piec tolkys, par pataļčim teik saukts ari ūtrais golds kuozuos.

Patmalis ir dziernovys, a pavakarenis – launags.

Pavale ir uzbārums ap sātys pamatim syltuma izolacejai, a pavilis – laukakmini āku styurūs pamatim byuveišonys laikā.

Pavuorška ir kuoju lūceitova pi pādys, ari veižu saitys.

Pazlaukts, ari pazlaukte ir pyrmais naraudzātais ols, ari baļva mysys tacynuošonai.

Pācnenis ir lynu pokolys.

Pāleit ir dadzynuot ar lelu līsmi.

Peckeļs – puika (vuords ar nīvojūšu nūzeimi).

Pečorka, pečurka ir īreite, padzylynuojums, niša kruosnis uorpusē spičku voi sierkūceņu i cytu seiku prīkšmatu salikšonai i kaļteišonai.

Peisaki ir motu pynkys.

Peiss, ari peisa – staignys, aizaudzs pūrs.

Peitine, ari peitiņs ir skaline nu kuorklu voi nīdru, ari sātive.

Peivule ir vijūle, a perkeļs – kūkvylnys audums.

Pernīki ir soldoni capumi nu zierņu myltu, a petērnis ir nu auklu peiti zīmys apovi.

Piečuok ir piec tam, vāluok, a pierstinīki, pierstaini, pierstini lejslatvīšim irpirkstaiņi.

Piļņavuot ir uzmaneit, piļcēt ir lutynuot, a pitļavuot – maļt, beidelēt myltus.

Pokota, pakuta ir nalaime, grāku nūžāluošona, ari svātceļuojums, sovukuort vuords pesteit ir atbreivuot, pīdūt grākus.

Lai mes vysod teikam pesteiti nu bādu, skumu i napatikšonu!

Ar tū ari itys Volūdys vaicuojums ir izskaniejs – paļdis, ka klausejotēs! Vysu lobu! Iz sasadzierdiešonu!

32. raidejums (burts “p”)

Esit sveicynuoti Latgolys Radejis klauseituoji! Tematiskajā raidejumā “Volūdys vaicuojums” kūpā ar Jums Maruta Latkovska.

Kai jau īprīkš saceju, ari itūreiz runuosim par vuordim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu i suocās ar burtu p.

Latgaliskais vuords dajiukt lejslatvīšim ir pierast.

Pīkritiņs, pīkritums – slimeiba, kurys cālūņs nav zynoms.

Pīrītnis, ari pīrūti – sīvīšu krakla apakšdaļa nu rupa audakla, pīšs – cierva voi gaiļa pīss.

Pylnatis – pylns mieness, pyulīņs, pyuliņs – skudru pyuznis.

Pyučs – pūķis, pyune, ari pyuņa – šķūnis.

Placs – zemis gobols, ari tierga laukums, ari deju laukums.

Plauki – blaugznys, pļautivs – sierps labeibys pļaušonai.

Plebaneja, ari plebane – vuords radīs nu latiņu volūdys vuorda “plebis” – tauta. Plebane ir prāvesta i bazneicys kolpuotuoju uzaturēšonuos vīta, draudzis muoja.

Primiceja – jaunīsvieteituo prīstera pyrmuo pastuoveigi upereituo Sv.Mise.

Plemenīks voi pleminīks ir bruoļa voi muosys dāls.

Plepine ir putra, a plešs ir plykpaurs, ari – plykums iz golvys, sovukuort pluonumi ir deneni.

Plukt ir sasakruosuot, a pogosts – duovonu salaseišona (sasvīsšona) jaunajam puoram iz golda.

Pokys ir bakas, pret kurom teik pūteits, na pokmeli, kurus niule taipat sauc – najauksim!

Pokuļnīks ir pokulu dzejis audums, sovukuort poļvarka ir pusmuiža.

Polots ir tierga laukums, a pomeļnīks – vāza, spīkis, ari prīžu zoru slūta maiziskruosnis slauceišonai.

Ponors ir uboga torba, a pontuogs, ari pontāgs ir ūlu i pīna kuļtiņs, sakarsāts ceplī. Tys ir tradicionals krystobu iedīņs, itymā vuordā teik saukta ari bīza mērce, taipat jaunpīns.

Puorkuoss, ari puorkosa ir jaunbryuvāts ols, kura daļa dūmuota tiuleitejai izlītuošonai. Itys vuords nūzeimoj ari gostu pacīniešonu piec jaunuo ola salīšonys bucuos voi piec mada izjimšonys.

Puorsameit ir sasamaineit, a puorslaucine ir gūvs, kuru bez atsavesšonysslauc ūtru godu.

Puorts ir cepļa prīška, a posnys ir līss (natraknys) iedīņs.

Pasaga, pasāgs ir meitys pyurs, a pyurine – lela ols buca.

Požogs ir slūta garā kuotā maizis kruosnis slauceišonai.

Prass voi prasa ir gludeklis, a prāca ir pyulis, ryupis, raizis, dorbs.

Prīškys pluociņs ir pādejais ceplī īlyktais kukuļs, ari cylvāks, kuram pateik pa prīšku grūzeitīs.

Progoreiba ir rejeiba, montkuoreiba, alkateiba, a puļciņs ir bišu strūps, ari putnu būreits.

Proika ir savedieja, ari preču sīva, pusburnass ir pusmieteļs, vuords pušbari nūzeimoj atdūt gūvi iz laika cytā saimnīceibā slaukšonai par baruošonu.

Pusnuotiņs, pusnuotyns – audums, kuram mati ir lynu voi kūkvylnys, a audi – vylnys.

Pušvysts – ni to veirīts, ni to sīvīte, ari uoksts.

Pūckeļs – lupota čuguna kotla nūjimšonai, pūss – sapyvs kūks.

A niu augu nūsaukumi! Peliejumi ir vysim tik labi pazeistamuos viermelis, pabreinis – pļovys lineņš, paegli ir kadiki, palazde ir vyzbuleite, pamuotis vēļ ari soltlapis, ari muolineitis ir muolliepis, pasoļs ir mozuos pupenis, peļu ūgys, ari vingris ir sorkonais plyuškūks, pimaneja, ari pyuleja ir peoneja, pīna krāslys ir dīvkriesleņš. Pītera pūgys ir teiruma pēterene, plaktine ir blaktene, ari zvagulis, plaktineica boltuo ir teiruma nauduļs, pleikšyns ir teiruma gaurs, ari plotlopu plaukškine. Porička, ari porečka – sorkonuos juoņūgys, cyuku puplakss ir pūra cyukauss, pļavine ir vuorpota, vardivu puryns – pameišuo pakriesleite, a putine – parostuo īrubine.

Ite latgaliskī augu vuordeni vaira jimti nu Ludzys i Viļānu apleicīnis, cytuos Latgolys vītuos tī var byut atškireigi, bet saprassim vīnu, ka tī vysi ir myusu vacvacvacuoku augim dūtī vuordi. Deļtuo pasaceņssim jūs zynuot, gūdā i cīnā turēt!

Paļdis, ka klausejotēs! Vysu lobu!