Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja 47 cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2014. goda juņa numera.

33. raidejums (burts “r”)

Esit sveicynuoti, Latgolys Radejis klauseituoji! Volūdys vaicuojumā kūpā ar Jums Maruta Latkovska.

Itūreiz parunuosim par vuordim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu i suocās ar burtu r.

Kai jau tys īsuokts, pyrma nūsaukšu vītu vuordus, kurim itys burts ir suokumā: Raipole, Raunīši, Rimšāni, Rudāni, Rudzāti, Reidzāni, Ričiki, Rībeni, Rykova, Ryuči, Rundāni, Riņči, Rogovka, Rancāni, Ratinīki, Rāzna, Rejnīki, Romuli, Rudzeiši, Ruguoji, Ruskulova, Ružyna, Rūbežnīki, Rūdovi, Rūžupe.

A niu giusimēs pi vuordeņu ar suokuma burteņu r, kuri atsaškir nu lejslatvīšu: ragaiņs, ari ragačs, roguļs, rogūļs – spīļarkls, ari ritiņa styure, a randavuot ir reņtēt.

Ragaiņs – lomu vuords, ari valns, ari būrs.

Raitu, juošus iz zyrga, a bierneibā – i iz suņa voi vucyna.

Rasāds – lecekts, dāsti lecektī, romūleni, romuleiši ir kumeleitis, tai itū cīši popularū uorstnīceibys augu sauc Kruoslovys pusē, rasine ir parastais rasaskrēsliņš.

Roskodnīki ir efeju sētložņa, a ruduks ir rutkys.

Rūta ir asparāgs, rūzeitis ir meža malva, a rūžeņa (peļapeiņs) ir tītenis.

Raštans voi raštants – ir blieņdars, a rataste – lela pele, žurka.

Raudive – meža peile, a raudzeit ir mieginuot, cyti vēļ soka – prūmēt.

Reitiškys – brūkaškys, a reminis – duorza zeminis.

Režgētīs – mazgluotīs, a rēdēt, riedeit – ir mudynuot iz dorba, izreikuot.

Ripeliešona ir spēle, a ritavenis voi rytavinys – naleidzons ceļš, grumbuļains deļ rotu ībrauktūs slīžu.

Rībt ir burt, a ruods, rāds ir prīceigs, apmīrynuots.

Ryucs, ryuceits ir strauts, strauteņš – a ryuguss, ryuguļs – saryudzs pīns.

Rožonca ir lyugšonu kūpa, ari lyugšonu krellis, tautā – zeileitis.

Rokstu braukt – braukt da bazneickunga, lai pīsaraksteitu iz lauleibys.

Ratavuot – gluobt, paleidzēt, vuords nu pūļu volūdys.

Ruomēt, ruomeit ir kastrēt, a ruomičs, ramcs – ruomeituojs.

Rondons ir vīgli sylts, a rundieļs – kauss ar zamom molom i garu rūkturi.

Runkuļs ir lūpbareibys bīte, a rupucs ir krupis.

Rūcinīks ir spryguļa daļa, ari vāza, ari izkapts rūkturs.

Rūčinīks, ručnīks ir dvīļs, a rūzētīs, rūzeitīs ir staipeitīs, gūreitīs.

Reps – ir tabakys moks. Franča Trasuna fabulā “Zeps i peipe”, ir taidys ryndys: “Iz jumta beja izatrausis Zeps, aiz jūstys jam beja aizbuozts tabaka reps. Tei līta Zepam parosta – ar peipi zūbūs jumtam jaunys cysys likt. Jumtu luopeit nav jau slikt, bet tys bej` slikt, ka jumts nu peipis suoka sviļt i diļt kai korstā saulē pavasara snīgs, ka Zepam puorguo snaudūne i mīgs: verīs muojis izputēs vot, vot. Par laimi kaimiņs gadējēs i jumtam dali nūplēse, ar iudini tū aizlēja, lai gon i peipi zemē nūsvīde, tei saduza… Tai Zepeits beja gluobts. A Zeps jū lomuoja: tu padauza, tu napraška, kai cierva pīšs, kai kuots, a kaimiņs breinuojuos: par kū? Tu nazini? Par tū, ka peipi saberzi i dorbu izjauci.”

Redzit, kaida stypra muoceiba nu ituos fabulys, ka esi sasagatavejs iz jumta remonta, tod tabaka repi i peipi lobuok pamest sātā. I pi vīna – muocēt paļdis pasaceit ūtram par loba darejumu.