Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja 47 cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2014. goda juļa/augusta numera.

34. raidejums (burts “s”)

Asat sveicynuoti Latgolys Radejis klauseituoji! “Volūdys vaicuojumā” kūpā ar Jums ir Maruta Latkovska.

Itūreiz parunuosim par vuordim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu i suocās ar burtu s.

Izaver, ka runuot par itim vuordim ar suokuma burtu s dasaīs vairuokūs raidejumūs, jo itūs vuordu ir vasals byrums.

Pyrma nūsaukšu kaidus skaneigus myusu Latgolys vītu vuordus ar burtu s kai vuorda pyrmū burtu: Subinaite, Saukāni, Sauna, Skrauči, Sprydzāni, Sleipači, Sylaņdži, Smaudži, Spriņdži, Staudži, Skrebeli, Smeļteri, Seili, Seiļukolns, Silinīki, Stiernīne, Sylagols, Styuriškys, Styuraini, Skuji, Stabļova, Seimani, Somi, Sveņči, Sloboda, Sondori, Soidi, Stašāni, Soluoji, Saksoni, Sakstagols, Sauliskolns, Sivers (azars), Sīnupe, Sylajuoni, Skaista, Styglova, Stolerova, Strodi, Strūžāni, Sausinīki, Sylacīms.

A niu par cytim vuordim.

Saduzt ir sasasist, sapleist, a saime ir gimine, sovukuort saimisteiba ir saimniecība.

Sakaseits ir abrkasis, a salīciņs – salīkamais nazs.

Saļmys ir psalmes, tys ir aizlyugums, kurs teik dzīduots myrušūs pīmiņai.

Sasalikšona ir vairuoku daleibnīku organizātys dzeiris voi dzeivuošona saimē bez lauleibys.

Saškeļvineit ir sakustynuot, sajaukt, a saukšona iz roksta ir lauleibys treisreizeja paziņuošona bazneicā nu ambonys.

Saučs voi saucs ir kūrpinīks, zuobacnīks, a skraučs voi skraucs ir skrūders.

Saudekle, ari šaudekle, saudeikla, ir atspūle.

Savaidēt ir saslimt, a savecēt – palikt vacam, nūvacuot.

Sābris, ari sābrs, ir kaimiņs, ari pušeļnīks, sābri ir i bišu kūpeipašnīki.

Sāta ir māja, a sātmaļs – žūgs, seipuļnīks ir vīta duorzā, kur audzej seipūlus,a seits ir labi paieds.

Seivs, ari suoglys, ir virca, a seņnīks voi seļnīks – gultys maiss.

Sepinēt ir mūrguot, koč kū sasavērt sapynā, a serkys ir sārkūceni.

Sevim ir atseviški, a siļdeits pīns ir bīzpīns.

Siņcis ir prīkštelpa storp syltū i soltū ustobys golu, ari tymsa veranda.

Sirdeitīs ir dusmuotīs, a sīlainīks voi sīlejnīks ir plūstnīks.

Syrnīki ir bīzpīna pluocineiši, a skaiteit ir laseit.

Skaļbi ir kalmes, a skaliņs voi skaline – skolu grūzs lūpbareibys nesšonai.

Skauroda ir ponna, a skare – bazneicys tūrņs.

Skora ir vylnaine, a skareņa – golvys lakateņš, skusteņš.

Skombuot ir plēst, teireit myzu, a skrebeleits ir eiss plykuodys kažuceņš.

Skreine ir pyura luode voi myltu teine, a skreipsts, ari grabtivs ir reiks, ar kuru darynoj kūka lizeikys, puorneicys.

Skreipšli ir teireļa mirtys, rakstneicai Kelīnai Klānai ir breineiga gruomota, kura saucās “Slota no tīreļa mirtēm”. Mes, latgalīši, itū gruomotu varātu nūsaukt eisuok i kūdūleiguok, prūti, “Skreipšļu slūta”.

Skreteļs – pošu taiseits karuseļs. Jau nu rudiņa applyustūšā pļovā īdzan mītu. Kod sasaļ, aizgavienī pi mīta pīsyt garu kuorti tai, lai var dasīt rogovys i grīzt pa riņči.

Skryubeņčs, skryustāgs ir skrūvsols, skrūvgalds, a skruodži ir goldu i krāslu kuoju savīnuojumi krystyniski.

Skručs ir krāsns kruķis, a skrūze, skryuze – krūze.

Skuts ir egļu mežs, a skusts – lels vylnys lokots ar buorkstim, sovukuort skusteņš ir golvys lakateņš. Kaidu reizi vīna bārnu duorza aukleite, grybādama mozū ciļvieceņu pakacynuot, sacejuse, ka tei sīvīte, kuru bārns caur lūgu redzēja ateimūt, nav juo mama, tod mozais lauku puisāns turējuos preteimā i drūši apgolvuoja: muna gon mama, jo munai mamai beja taids skusteņš…

Skrybyns ir sliminīka kruķis, a skrytuļs – ritenis. Kai jau drūši viņ asat lasejušii dzierdiejuši, pasuokums ar latgalīšudzīsmem i cytim spielejamim gobolimgaidoms juļa mienesī Daugovpiļa rajonaLeiksnā i sauksīs “Muzykys Skrytuļs”,iz tīni vysi teik laipnai aicynuoti. Tautā ir teicīņs, ka iz kuozom pat akmiņs veļās, leidzeigai vajadzātu byut i iz “Muzykys Skrytuļa”. Partū atlīk viņ nūvēlēt – iz sasatikšonu Leiksnā!

35. raidejums (burts “s”)

Kai jau Jums sūleju, ari šudiņ runuosim par vuordim, kuru suokuma burts ir s i kuri atsaškir nu lejslatvīšu vuordu na viņ gramatiski ar kaidu cytaiduoku formu voi izskaņu, bet ari piec izrunys tī ir pavysam cyti vuordi, koč i ar vīnu un tū pošu nūzeimi.

Īsaklausit mane nūsauktajūs vuordeņūs i padūmojit, varbyut varit tūs papyldynuo ar kaidu Jums zynomu i te nanūsauktu vuordu ar suokuma burtu s, kurs varātu ījimt vītu itymā puļceņā. I tai: Vuordu skutele lītoj ar divom nūzeimem: par skuteli sauc skudru i taidus seikus, seiceņus lūpu parazitus, ūtruo nūzeime sakreit ar lejslatvīšu vuordu – skutele.

Sleimasts, sleimastivs ir stoļara reiks taisnuma nūsaceišonai, a slīde ir nūbrysts voi īpļauts rūbežs kūpejā pļovā pyrma leluos pļaušonys, sovukuort slauktive ir slaucene.

Smāleit – ir par daudz sakurynuot kruosni, ari, kod kurynoj ar prīdis molku, soka – smālej, jo kurynomais dag ar malnim dyumim.

Smierts ir nuove, a smiļters – bazneicys duorzs.

Smiļkstiņs – ir zyvu giunamais reiks, ar kuru uotri smolsta zivs, i tys parosti nūteik ap Juoņadīnu.

Smuodēt ir nycynuot, a smuks ir skaists, gleits, izskateigs.

Smuords ir smarža, a smuordinis – upinis.

Smuts ir valns, a snuotine – sīvīšu bruņči nu lynu audakla, ari zamejī bruņči, ari vylnaine, Sokumi ir māslu dakšys, a sokumeni – videļcys voi dakšenis, prūti, golda pīdarumi.

Soka ir lynu sauve, a solts ir auksts.

Sola – cīms, sādža pļovu voi meža vydā, a soluonīts, soluons – sādžys dzeivuotuojs, ari sādžinīks, ari nabadzeigs zemnīks.

Soreiki ir sakkoki, a sors ir sers – rejā kaļtejamuo labeiba.

Soss ir nagotovs uobeļs, meženeits, a suoļneica ir suoļa trauks.

Speiči, ari spīči ir ritiņa spieķi, a speiruotīs, ari spirinēt ir spārdīties, ari – tikkū viļkt goru voi dzeivuot cīši pīticeigi.

Sovinīks ir eipašnīks, a sovums – eipašums.

Suonu kiums ir kūmu (krystvacuoku) sovstarpejais nūsaukums.

Spyga ir cyukys gūrna gobols ar asti, kuru vuoreja apsiejeibuos.

Spuorineica ir spāre, ari viersejuo suonu bolka kūka guļbyuvē spuoru izlikšonai.

Spovedneica ir biktskrēsls, a spoveds – grēksūdze.

Sprauns ir mundrs, a sprēst ir vērpt.

Spruodzine ir sprāgoņa, a spūsts – īreice putnu giušonai.

Sprūdeņš ir mozs, ar dieli aizvalkams lūdzeņš vīnys bolkys plotum prīkšnomā.

Spryudeit ir atbrīvot, a spryudzīņs – sprunguleits bikšu jūstys stričeišasaviļkšonai.

Stateit ir stādīt, a staklis ir stelles, ari rogovys akmiņu vesšonai.

Stulpi ir stabi, a stabeni ir placī īsleipi īkolti divi kūki – rotu suonu dieļu pīstyprynuošanai.

Stadeņš ir egleite voi prīdeite daleji apcierstim zorim labeibys kaļtiešonai.

Staņdžs ir trauks nu vīna kūka, ari pusūtra pūra (tys ir 104 l) tylpuma mārs.

Susātivs ir cylvāka āna, ari pakrieslis.

Lementara voi ābecis atvārumā par burteņu s ir taidi eistyn truopeigi teicīni nu tautys mutis. Pyrmais runoj par tū, ka “nivīns mes sova susātiva napuorlēksim” voi, cytaiži sokūt, – nu sovys uodys naizleissim, i vēļ tī saceits – struodoj da svīdru, paiessi da seita. Itys pādejais vuordeņš tyka mynāts īprīkšejā Volūdys vaicuojumā, bet atguodynuošu, ka da seita – tys ir paēst tai kuorteigi, kab piec puora minotu navajadzātu otkon giutīs pi lizeikys, lai daleidzynuotu.

36. raidejums (burts “s”)

Ari šudiņ turpynuosim runuot par vuordim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu i kuru pyrmais burts ir burteņš s.

I tai. Staravers ir vacticeibnīks, a statiņs ir zedenis.

Stykāns, stykuons, ari stykūts, stykuts, ir pūra putnys – kikusts voi kikuts.

Stybyns ir kūks bez zoru, ari daleji amputāta rūka voi kuoja, ari prīkšā aizlykts kūks, lai nabrauc.

Styukuot ir skubynuot, baksteit, a stuoli ir stuovi (aužamās stelles), Stompolka, stompovka ir meiceitubuļbu putra, a stoks – iedīņs nu buļbu ikaņepu voi tikai nu kaņepu.

Stociks ir bārnu stuovgaļdeņš, streičs ir galoda, a stričs – strikis, vierve, sovukuort stogs ir sīna kaudze.

Stuomači ir nalyugti kuozinīki, a stuodaigys ir zedini, ari izsteidziejs cylvāks,par kuru soka stuodaiga.

Stramstavuot ir strūsteit, buort, a stropols ir cīts māslys, parosti par stropolimsauc zyrga māslus.

Struope ir sods, a struceits – moza ols buceņa.

Strumpe ir taure nu eļkšņa myzys, a strupuļs – kuļamais blučs, ari bolkys gols, tai sauktais “cepļa strupuļs” ir kuota atbolsts, īlīkūt i izjamūt pūdu nu cepļa.

Stucinēt ir klauvēt, a studziņs – ir soltuo gaļa voi galerts, stulpi ir stobi, a stuņdinīks – puļkstiņs.

Stupkuošona ir gonu rūtaļa (vēļ tū sauc ari par zvierbuļu giušonu) nu Leldīņu da Vosoryssvātku.

Stuļpeņu žūgs ir pāļu, vēļ luoču žūgs, stuļpe ir apakšdelma kauls, ari zečis augšejuo daļa.

Stūga ir uodeņa sprygula vuoleitis pīstyprynuošonai pi kuota.

Sukota ir tuberkulozis slimeiba, a sūmastivs ir stričs voi uodys slūksne aizjiuga (soku) sasīšonai.

Supluok ir blakus, a supretka, supratka, suprātka ir jaunu puišu i meitu “sasadoncuošona”, parosti svātdīņu vokorūs bez alkoholiskūs dzierīņu lītuošonys.

Susprāds ir vakariešona vierpūt, spriežūt, ari vierpšonys (voi spriesšonys) tolka.

Suseklis ir jautrs daņcs doncuotuoju nūkausiešonai, ari motu suka.

Sutnis ir nu auzu taiseits gavieņa iedīņs.

Suzine (vacs vuords) ir apziņa, a svarineica ir oka ar svērti (vindu).

Svēre voi svērte ir lela nu bolku taiseita svyra, ari okys vinda, sovukuort nu ituo lītvuorda darynuotais darbeibys vuords izsveirēt nūzeimoj – izceļt lelu gryutumu, ari izsvīst dzāruoju.

Svečeli ir svečaini calmi īkuram.

Sveita ir vylnys drēbis mieteļs bez ūderis (latgaliskais vuords ūderei – pakutre), a sukne ir kleita.

Sviļpaunīks – muola peileite (bārnu rūtaļlīta), ari stabule, ari puiškyni, kuri par daudz sviļpoj, koč i jī poši nikod tai nadūmoj, jo – nu kai tod var byut sviļpuots par daudz?!

Svičs ir kūka topa ols bucys suonūs (storp spuņdi i topys golu) gaisa īplyusšonai.

Svaine ir bruoļa sīva, a svaiņs – muosys veirs, svuočys ir lauluotuo puora muotis, a svuoti, prūtama līta, – jūs tāvi, sovukuort svuots ir i savediejs, precinīks. Bet tautā runoj, ka tom svuočom, ite dūmuotys savediejis, ari pyrmuo vāza teikūt, ka jaunajam puoram tei kūpā dzeivuošona nasavad voi nasapas. Tai ka – kai jau tys vysur – vāza ar divi goli.

A niu par augu vuordim. Sirdszuoleitis muote reizem sirdei aplēja… Sirdszuoleitis ir purva atālene. Syurine ir kodīgā gundega,ari rāvas gundega, iudiņa syurine ir parastā ūdens gundega, skaļbi, ari škaļbi ir kalmes. Ka skreipšli ir pūra mirtys, a smuordinis upinis, jau īprīkš pīminieju,bet, tai kai atkuortuošona ir zynuošonu muote,tod pasoku tū vysu vēļ reizi.

Sovukuort smadži, ari suneiši, ir sunīši, smiļtinis irmyužzaļuo miltene, soldonuo zuole ir pļovys auzene, ari vuorpota, soldūkšni – parastā irbene, spirine, ari boltais, ari sausais,ari maja, ari Jezupa, ari Jākuba kūceņš i majaucenis ir spirejis, staigalis ir māteris,a svēre ir zvērine.

Cīši veseleiga i svareiga uorstnīceibys zuoleite ir smerdeleite voi mozais mārsils. Itys nūsaukums to na vysā glaimojūšs deļ taida šmuka zīdeņa. Ka maņ kaids breivu vali dūtu, es juos lobuok par smuordeleitem sauktu, partū ka smuords jom ir breineigs. A kaida lauku sīveņa par jom saceja: “Nu kū jius, buobenis, draudzineitis, piec vysaidu zuoleišu skraidit, es salosu smerdeleišu i maņ pret vysom vainem paleidz!” Iz taidys optimistiskys nūts i beigsim, jo Volūdys vaicuojums ir izskaniejs. Paļdis, ka klausejotēs! Vysu lobu!