Baļtinovā atguoduoja daleibu “Baļtejis ceļā”
1989. goda 23. augustā treis Baļtejis nācejis puorsteidze vysu pasauli, sasadūdūt rūkuos i kūpeigi pīprosūt Molotova-Ribentropa pakta slapanūs papyldprotokolu publiskū atzeišonu i Baļtejis vaļstu naatkareibys atjaunuošonu. Vaira nakai miļjons cylvāku sasadeve rūkuos, izveidojūt 600 km garu kēdi, rodūt vīnuoteibu treis vaļstu centīņūs piec breiveibys.
Pīmynūt viesturiskuos akcejis 25. godadīnu, Baļtinovys nūvoda muzejā interesenti sasatyka pasuokumā “Baļtejis ceļš – breiveibys ceļš”. Viesturis zynuotuoja, školuotuoja Inta Ludborža kluotynasūšajim atguodynuoja par viesturiskajom nūtikšonom, pasuokumim i aktivajim baļtinovīšim, kas, idejis vadeiti, pīsadaleja vysaiduos reikuotajuos aktivitatēs. Pasuokuma ītvorūs tyka apsavārti ari video nu viesturiskuuos šaļts. Dīvamžāļ, kai atzyna Inta, palykuši daudzi naskaidri vaicuojumi par akcejis “Baļtejis ceļš” dalinīkim nu Baļtinovys. Kai nūsaskaidruoja pasuokuma laikā, daudzi baļtinovīši eistyn vaira naatguodoj, voi pīsadaleja akcejā 1989. godā “Baļtejis ceļš” voi 1990. godā “Baļtejis ceļa gunkuri”.
Antoņina Krakope pastuosteja par sovu daleibu pasuokumā. Antoņina akcejis kēdē atsaroda pi poša rūbeža. “Cylvāku beja daudz, tok dažvīt veiduojās ari “tukšī pūsmi”, partū breineigi nūderējušas leidza pajimtuos jūstys, ar kurom cylvāki sasavīnuoja vīnuotā kēdē. Tei beja fantastiska vīnūteibys sajiuta, kas tamā dīnā vaļdeja. ”
Veneranda Andžāne atzyna: “Tys beja vīnreizeigs pacālums, pīsadolūt itaidā pasuokumā”. Venerandai pasuokuma laikā kaida sīvīte – akcejis dalineica – izduovuoja akcejis lokotu. Lokots tyka atdūts Bolvu muzejam, tok iz pasuokuma dīnu tyka atļauts lokotu atvest iz Baļtinovys nūvoda muzeju. “Mes stuoviejom pi poša meža, aiz mums, brikšņūs, dzierdiejom, ka zori lyust i koč kas brakšķ. Nūsprīdem, ka laikam bejuši tai sauktī omonīši. Sajiutys, prūtams, beja satraucūšys, tok baist nabeja. Sasadavuši rūkuos, vysi kūpā jutomēs vīnuoti i spieceigi, bez baiļu.” Andžānis kundze nūskaiteja sovu dzejūli, kas radeits eipaši Baļtejis ceļa 25. godskuortai.
Irēna Kaša pīsadaleja 1990. goda pasuokumā “Baļtejis ceļa gunkuri” i atzyna, ka, klausūtīs Baļtejis ceļa dzīsmi, acīs sasarīš osorys. Irēna braucīni iz akceju atguodoj kai pīdzeivuojumu braucīni. “Vysi bejom jauni i energiski. Autobusā spieliejom spēlis, dzīduom dzīsmis, vysaiž eisynuom laiku. Vysi bejom tik vīnuoti.”
2009. godā, kod apritēja Baļtejis ceļa 20. godskuorta, V. Andžāne organizēja pīminis pasuokumu Puncuļovā. Dūmis prīšksādātuojai Lidijai Siliņai tūreiz tyka uztycāts svareigs aizdavums – upē, juoīsvīž svātku vaiņuks, kab sābrim syuteitu lobys dūmys i vieliejumu vysim byut vīnuotim. Baļtinovīši aktivi bejuši ari akcejā “Sirdspuksti Baļtejai”, kurā Marija, Zane i Aldis Bukši pīsadaleja svātku skriejīnī.
Baļtinovys vydsškolys škoļneicys Agita Keiša, Lāsma Mežale i Beāte Graudumniece nūskaiteja sovys raksteituos esejis, kurys tyka īsnāgtys konkursā “Kū maņ nūzeimoj Baļtejis ceļš”. Juoatzeimoj, ka Beātis raksteituo eseja tyka konkursa finala kuortā.
Pasuokuma nūslāgumā dalinīki sasastuoja apleik izveiduotajam simboliskajam gunkuram i uzrunys vuordus saceja nūvoda dūmis prīšksādātuoja. Taipat kai pyrms 25 godim, ari itymā pasuokumā vysi sasadeve rūkuos i, pīmynūt viesturiskuos akcejis nūrisi, kūpeigi dzīduoja dzīsmi – “Pi Dīveņa gari goldi”.
Teksts: Madara Balode
Kartenis: Rita Keiša
