Aizvadeits 13. Upeitis uobeļduorzs
Saulainajā sastdīnē, 20. septembrī, Škilbānu pogosta Upeitis cīmā nūtyka 13. Latgalīšu meilys aiļu i dzīšmu festivals Upeitis Uobeļduorzs. Vacuokais latgalīšu festivals nabeidz puorsteigt! Itūgod Upeitis tautys noma vadeituojs Andris Slišāns beja izdūmuojs puorsteigt apmaklātuojus. Vysupyrma nūtyka uobeļduorza stateišona, a ūtru puorsteigumu varēja izzynuot, kod suocēs treispadsmytais festivals. Pavasarī Slišānu saime sajēme Imanta Zīdūņa fonda “Viegli” īdybynuotū apbolvuojumu “Laiks Ziedonim” nominacejā “Kedas”, bet rudinī Upeitis Uobeļduorzā skanēja Imanta Zīdūņa dzeja latgaliski.
Ideja par uobeļduorza stateišonu roduos Ligitai Spridzānei. Bīži ir tai, ka cylvāki atbrauc iz Upeitis Uobeļduorzu i prosa, kur tod ir tys jiusu uobeļduorzs? Tod beidzūt byus i festivals Upeitis Uobeļduorzs, i uobeļneicu Upeitis Uobeļduorzs. Uobeļneicys stateja muokslinīki, kas itūgod uzastuoja – dzejnīki i muziki, taipat ari atbaļsteituoji i ari apmaklātuoji.
Atkluojūt festivalu, Andris Slišāns saceja, ka skaitlis treispadsmit ir pats laimeiguokais skaitlis pasaulī i jau treis godus festivala dybynuotuojs Ontons Slišāns nūsaver iz itū pasuokumu nu dabasu malenis, cerams, ka prīcojās par tū, ka mes juo tradiceju turpynojam. Imanta Zīdūņa dzeju latgaliski iztulkuoja Ontona Slišāna meita Mārīte Slišāne. Kotram festivala dalinīkam A. Slišāns duovuoja Annelis Slišānes tamburietūs uobeleišus, partū ka itūgod stateitajā uobeļduorzā raža byus sagaidama piec puors godu, nu kab simbols uobeļs par festivalu atguodynoj kotru dīnu!
“Tulkuot Imantu Zīdūni beja bruoļa Andra ideja. Koč kod piec bolvys “Kedas” sajimšonys, jis maņ pīzvaneja i stuosteja, ka jam rodusēs ideja, ka tuo kuo ir sajimta bolva, tod varātu iz Uobeļduorzu Imanta Zīdūņa dzeju puordzejuot latgalīšu volūdā. I es pīkrytu pamieginuot. Andris jau saskaņuoja tū, ka dreikst voi nā – sasazvonūt ar Imanta dālu Rimantu. Muns dorbs beja izavieleit dzejūļus piec sovys izvielis. Skaitūt Imanta Zīdūņa dzejūļu kruojumus, es izavielieju tūs dzejūļus, kas asociativi koč kaidā veidā, vysmoz maņ, sasaistejuos ar tēti – Ontonu Slišānu. Lai cik tys naskanietu sovaiži, nu beja pat tai – skaitu, teksts ir latviski, nu maņ automatiski skaitejuos latgalīšu volūdā. Maņ Zīdūņs vysod tūmār asociejīs ar puosokom, partū bonusā pi dzejūļu, puortulkuoju kruosainuos puosokys. Nazynu, kaids beja rezultats, tū sprīst cytim i kritizēt cytim, nu tys beja muns redzīņs,” īpazeistynuoja Mārīte Slišāne.
Ka vīnu godu nav byuts festivalā, tod ir sajiuta, ka ir palaisti garum naskaitami jaunumi, naskaitamys sasatikšonys, konstatej, ka ir zynuošonu rūbs par latgalīšu grupom, dzīsminīkim i ailinīkim. Festivalā pīdzeivoj otkon sasatikšomys prīcu ar muokslinīkim, īsapazeist ar jaunim muokslinīkim. Latvejis golvyspiļsātā Reigā dzeivoj daudz latgalīšu. Lela prīca, ka latgalīšim ir gribiešona saīt kūpā, muzicēt i saglobuot latgaliskū. Festivalu atkluoja “Ceidari” nu Reigys. Latgolys Studentu centra folklorys kūpa “Ceidari” ir dybynuota 2013. goda majā. Edeite Husare, vīna nu folklorys kūpys vadeituoju, izstuosteja: “Ideja par itaidys kūpys izveidi maņ beja jau pyrma 4 godu. Tod īsapazynu ar tūpūšū etnomuzikologi Martu Vaivodi. Es atbyldu par organizatoriskajim vaicuojumim, bet Marta atbyld par muzykalū repertuaru, izpiļdejumu. Itys ir vīns nu dorbu, kuru asmu padarejuse dzeivē i ar kuru es lepojūs. Kūpā dorbojās latgalīši nu vysaidu vītu, tai nu kotrs kūpys repertuarā īnas sovys dzymtuos vītys dzīsmis.”
Festivala dalinīki itūgod beja nūskaņuoti cīši romantiski. Dzejneica Mārīte Slišāne beja izavieliejuse runuot dzejūļus par mīlesteibu. Zinaīda Logina skaiteja dzeju, kura bija radeita, pasastaigojūt pa mežu, pyrms braukšonys iz festivalu. Leigys Rundānis, Ligijis Purinašys, Zaigys Lācis dzeja beja par mīlesteibu. Pat Raibīs beja saceriejs dzejūli par mīlestību, kurā beja pīmynāts Vileks nūvods. Dagneja Bramane cylvākus ir īdalejuse pīcuos grupuos: pyrmī ir tī, kuri namīl i nagryb mīļuot, ūtrī – mīl, tod, kod īdzer, trešī – grybātu mīļuot, catūrtī – tī, kuri vuicuos mīļuot, i pīktī – tī, kuri mīļoj sevi i vysu pasauli. “Taidu Upeitē vysvaira itūvokor,” tai D. Bramane. Ailineica Māreite Bikovska īdybynuoja jaunu tradiceju, ka ailinīki na tik skaita dzeju, nu ari dzīd, aicynojūt vysus apmaklātuojus, kūpā nūdzīduot dzīsmi “Auga, auga rūžeņa”.
Festivalā pyrmū reizi uzastuoja i beja īspiejams skateituojim īsapazeit ar folklorys kūpu “Gara taka” nu Reigys, popgrupu “Dumpling” nu Bolvu. Pyrmū reizi uzastuoja ari Vileks nūvoda puišu grupa “Unknown Artist”, jaunīšu gaumei atbylstūšys grupys “Šudīn Pīcūs”, “Gondreiž 10nīkā” i “Weird Wednesdays”. Dziesminīku Daiņa Adijāņa i Zemnīka romantiskuos dzīsmis gitarys pavadejumā salauze na vīnys viņ daiļovys sirdi.
Vēļ leluoka prīca beja pīdzeivuot otkonsasatikšonu ar īmeiļuotim muokslinīkim. Postfolklorys grupa “Rikši” festivalā uzastuoja tik trešū reizi. Grupys solists Ēriks Zeps saceja, ka jauneibys dullumā dzīsmi par pavasari var dzīduot ari tod, kad gondreiž ir īsastuojs astronomiskais rudiņs. Sirsneiguo Laura Bicāne piec dzīsmis ar Ontona Slišāna vuordim atkluoja, ka cytugod izīs juos ūtrais soloalbums. Vincents Kūkuojs publiku uzrunuoja ar spieceigu i puorlīcynūšu uzastuošonu, juo gitarspēli pavadeja bundzinīks, Vincenta dāls Rihards. P.S “Sala” nu Saļņovys sevi prezentēja pavyam eisai – P.S. vacuoka godaguojuma cylvākim, kab palīk atmiņā kai padūmu saimisteiba, nu jaunuokim ļaudim kai post scriptum. Grupys dalinīks Jurs Lynužs stuosteja, ka jim cīši pateikūt dzeivuo muzyka. Dzieržūt, ka Upeitē dybynojās grupa, piec sovys uzastuošonys Andrim Slišānam izduovuoja tūpūšajai grupai pyrmū instrumentu – basgitaru. Festivals navar nūtikt ari bez grupys “Bez PVN”. Itūgod “Bez PVN” puorsteidze, ka var uzastuot duetā “Jurs, Cīn. Cekša k-gs un es”. Obeji dueta dalinīki Guntis Rasims i Jurs Vucāns spielēja iz sintezatoru. Suocūt uzastuošonu, jī kautreigai bylda, “ka myusu muziciešona jums napateik, tod siedit, ka pateik, tod stuovit”. Jūki uzrunuoja publiku i jau piec pyrmuos dzīsmis zalā vaira beja stuovātuoju, na sādātuoju.
Festivalā eipašu Upeitis t-krekleņu, uzvarūt konkursūs, beja īspiejams dabuot sovā eipašumā ari pasuokuma apmaklātuojim. Drūsmeiguokī puiši beja gotovi dzīduot, doncuot, pat, ka byutu napīcīšams ar rūku izspīst uobeļu sulu, kai eipašumā dabuotu krekleņu. Andris Slišāns pasuokuma dalinīkus puorsteidze ari trešū reizi – duovojūt vīnam nu dalinīku īrokstu vīnai dzīsmei profesionalā īrokstu studejā Reigā. “Bez PVN” puiši veice atbiļdeigū izlūzi i laimeigais uzvarātuojs beja Vincents Kūkuojs.
Festivala eipašais gosts beja Kārlis Kazāks. Dzīsminīku ar Andri Slišānu īpazeistynuoja Edeite Husare. Kārlis Kazāks itūgod Upeitē asūt jau trešū reizi, nu vēļ nav īsavuicejs runuot latgaliski. Dzīduot dzīsmis latgaliski vys īsavuiceja, izpiļdeja dzīsmis i ar Ontona Slišāna vuordim, i vīnu dzīsmi kūpā ar folklorys kūpu “Ceidari”. “Pasasokūt “Ceidaru” mārgom īpazynu Latgolu. Pyrmū reizi Upeitē gasteju kai Imanta Zīdūņa fonda žurejis puorstuovs, kab īsapazeitu ar Slišānu saimi. Jiusu cylvākūs ir mageja. Ciļvieciska mageja ir forša. Sirdī ir īkrytuse Upeite. Raunūs iz Upeiti, cik varu. Latgolys vide ir breineiga. Nūvālu latgalīšim turpynuot naaprunuot sābrus, turpynuot slavēt sābrus. Pyrmū reizi itū sajutu Baļtinovā. Nūvālu turpynuot dzeivuot taipat kai šudiņ, dzeivi izdzeivojūt,” sajiutys paude K. Kazāks.
Lels paļdis par finansialu atbolstu VKKF, ZS KOTIŅI, ZS LADUŽI, SIA DOLO, SIA ADVORS, Vileks nūvoda dūmei, jureits.lv.
Teksts: Vineta Zeltkalne
Kartenis: Andris Slišāns i Vineta Zeltkalne
