Latvejis teritorejis dzeivuotuoji jau seņuokūs laikūs izmontuoja olūtu iudiņu dzīdynūšuos spiejis, bet leidz myusu dīnom nu itim olūtim ir sasaglobuojuši tik daži. Olūti saistuos ar nūstuostim par tūs spiejom dzīdynuot, i vysbīžuok itī nūstuosti bolstuos iz kristīteibys voi poguonisma tradiceju. Pošā Latvejis austrumu molā atsarūn meža lūkā īslāgts Opuļu svātolūts, kas ir pareizticeigūs svātvīta. Tei atsarūn zīmeļaustrumūs nu Zylupis – cīši tyvu Krīvejis rūbežam, partū, lai tū apmaklātu, vajadzeiga rūbežsardzis atļuove.

Nūstuosts par svātolūta rasšonūs viestej, ka agruok Opuļu cīmā dzeivuojs okls muižinīks. Reiz kaidā naktī tys sapņuojs, ka kaids bolss jam soka, kab jis nūītu da leluo bārza i izroktu dūbi. Itamā dūbē veiduošūtīs olūts, kura iudiņs byus dzīdynūšs. Muižinīks pasamūds, izdarejs vysu, kai sapynā saceits, i patīsai otkon palics redzeigs. Pateiceibā par itū breinumainū dzīdynuošonu jis Opuļūs pi olūta izciels kapleicu. Paraleli itam pastuov ari cyti leidzeigi nūstuosti par olūta rasšonūs.

Karteņa: zilupe.lv

Myusu dīnuos par svātolūtu i tuo kapleicu ryupejās Zylupis Kristus krysta paceļšonys draudze. Draudzei nav guojs vīglai, partū ka 2004. godā nūdaga tuos 1935. godā caltais kūka dīvnoms. Sadaga ritualī apgierbi, kora notu pīroksti, zvonu tūrņs, bet izgluobt izadeve tik obrozus. Tok draudze na tik piec 4 godu izcēle jaunu dīvnomu ar skaistim sīnu i grīstu gleznuojumim, bet ari pasaryupēja par svātolūta kapleicu. 20. godu symta 60. godūs kapleica pi svātolūta tyka nūuordeita, bet myusu dīnuos par zīduojumim Zylupis viersprīstera Mihaila Četverova vadeibā ir pastateita zyla kūka kapleica ar seipulveida tūrņa kupuoleņu i krystu. Kotru mienesi pi svātolūta nūteik dīvakolpuojums.

1937. godā suocēs tradiceja dūtīs krysta guojīnī iz svātū olūtu Opuļūs, kod piec Dīviškuos liturgejis Dīvamuotis Pīdzimšonys svātkūs nu Zylupis bazneicys iz jaunizcaltū kapleicu pi olūta ceļā devēs krysta guojīņs i kapleica tyka īsvieteita. Nūstuosti viestej, ka olūtā atrostys ari daudz senuokys līceibys – 1812., 1836. i 1860. goda monetys.

Nu 2000. goda 21. septembra, kas ir Dīvamuotis pīdzimšonys svātku dīna, ir atjaunuota tradiceja kotru godu dūtīs krysta guojīnī nu Zylupis iz Opuļu svātolūtu i itamā reizē veikt ari iudiņa svieteišonys ritualu. Svātceļuojumā pīsadola ticeigī i nu Latvejis, i nu Krīvejis.

Olūta iudiņs tics ari puorbaudeits Reigys Iudiņa institutā. Draudzis prīsters Andrejs Semjonovs nūorganizēja, ka iudiņam teik veiktys analizis, partū ka cylvāki beja sacejuši, ka iudiņa garša mainejusēs. Analižu rezultati paruodeja, ka iudiņs asūt cīši lobs, i reši kur Latvejā tik lobu varūt atrast.

Par olūta sakūpteibu i uzturiešonu juosoka paļdis Zylupis Kristus krysta paceļšonys bazneicys gareidznīkim i draudzei, kas veļtejuse i leidzekļus, i dorbu, kab vītu sakūptu i uzturātu kuorteibā.

Raksta autore: Maija Ārena